Avots: Ventspils vācu kultūras biedrība
Publikas pieplūdums aizvadītajā gadā pirmo Oktoberfest svētku laikā mums pierādīja, ka arī Latvijā var svinēt svētkus - Oktoberfest.
Dziesma, mūzika kā vienojoši elementi starp tautām, Latvijā rada īpašu rezonansi, jo daudzas vācu tautas dziesmas un šlāgeri arī latviešiem ir labi pazīstami.
Vācu tradīcijas Latvijā, tas nav nekas neparasts, ja padomā par to vēsturisko attīstību, neskatoties uz to, ka vāciešu klātbūtne Latvijā agrākajos gados dažkārt ir aplūkota kritiski, tik un tā ir saglabājušās daudzas kopīgas ikdienas tradīcijas.
Šo svētku jēga un mērķis gadu gaitā ir mainījušies, bet joprojām priekšplānā ir tradicionālā mūzika, arī šogad šo muzikālo baudījumu mums sniegs bavāriešu muzikanti no Tiršenroitas, (Tirschenreuther Stadtkapelle), aicinot klausīties mūziku vai dejot.
Tā kā svētki Oktoberfest vienmēr ir bijuši visas tautas svētki, tad arī šogad ieeja svētkos ir bezmaksas. Kā parasti, tie notiks speciāli iekārtotā svētku teltī trīs dienas, laikā no 25. līdz 27. septembrim Ventspils tirgus laukumā. Piektdienas vakarā svinīgi svētkus atklās Vācijas vēstnieks Latvijā Detlefs Veigeļa kungs (Herr Detlef Weigel).
Tipiskas bavāriešu sacensības kā alus kausa turēšana, malkas zāģēšana, naglu iesišana u.c. rūpēsies par jautru izklaidi sestdien. Šajā gadā paredzētas arī spēles un sacensības bērniem.
Svētku loterijas izloze paredzēta svētdien, loterija piedāvās interesantus laimestus. Līdzās nelielām balvām, kā alus kausi un glāzes u.c. suvenīri no Vācijas, balvās būs arī 2 spilveni no Froli Baltic, nakšņošana viesnīcās Metropole Rīgā un Latgola Daugavpilī, galvenā balva – brauciens 2 personām ar Scandlines prāmi.
Par to, ka šie svētki Oktoberfest jau otro reizi var notikt Latvijā – Ventspilī, ir jāpateicas mūsu dāsnajam sadarbības partnerim Gregoram Cīgleram ( Gregor Ziegler), kurš pilnībā nodrošina bavāriešu mūziķu ierašanos uz svētkiem.
Par svētku maltīti šajā gadā rūpēsies Ventspils 20. arodvidusskola, izmatojot speciālas vācu receptes, lai pagatavotu ēdienus, piemēram, cūkas cepetis, cūkas kājiņas, skābi kāposti, kliņģerīši u.c. Pirmoreiz svētku laikā vācu vīnus piedāvās Hanzas Vina galerija no Rīgas.
Šos svētkus varējām organizēt, pateicoties finansiālajam atbalstam, ko sniedz DnB Nord, Bucher Schoerling, Oficiālais OPEL dīleris Latvijā SIA Adam Auto, Volkswagen Centrs Ventspils, Ventspils pilsētas dome un citiem atbalstītājiem, tie ir Aleksandrs Iesalnieks, tirgus direktors Raitis Šauriņš, Radio SWH, Ventas Balss un alus darītava Līvu alus.
Līdzās muzikālajām norisēm un dažādām sacensībām arī alus dzeršana ir viena no kopīgām tradīcijām gan latviešiem, gan vāciešiem. Jau Augusts Bīlenšteins, zinātnieks un mācītājs Latvijā ap 1900 gadu, lingvistiski centās pierādīt, ka alus darīšanai latviešiem ir bijusi jau sava patstāvīga priekšvēsture, kas iesniedzas pirms kristīgajiem ģermāņiem līdz pat vikingu laikiem. Latviešu jēdziens alu darīt ir sastopams daudz agrāk, nekā no vāciešiem aizgūtais brūvēt. (vārds alus cēlies no Ziemeļeiropas somu daļas kā als, ale, öl, ölu). Katrā ziņā latviešu tautas dziesmas arī vēsta par ļoti senām alus lietošanas tradīcijām:
Alutiņi, rudacīti,
Neb es tavu vecumiņu,
Es piedzimu, tev atradu,
Es nomiršu, tev pamešu.
Noslēgumā nedaudz par Ventspils vācu kultūras biedrību.
Tā dibināta 2004. gadā, biedrības dalībniekiem un citiem interesentiem vācu valodas apguve un pielietošana ir iespējama gandrīz katru nedēļu, piedaloties sarunu apļos vai vācu dziesmu grupas Windau mēģinājumos un koncertos, vācu valodas apmācībās skolēniem un pieaugušajiem. Organizējam ekskursijas un iepazīstam ar vācu kultūru saistītas celtnes un citus kultūras pieminekļus Ventspils novadā. Biedrības vēsturiskās izpētes darbu var iepazīt arī mūsu biedrības izdotajā ilustrētajā žurnālā Lett-landweit, kura jaunāko numuru var iegādāties Ventspils tūrisma informācijas centrā. Šis žurnāls kalpo labākai vēsturisko norišu izpratnei un veicina saprašanos starp trim tautu grupām, kas ilgus gadus ir jau savstarpēji saistītas: latviešiem, vāciešiem un krieviem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
