Kā pasažieriem, mums nākas uzticēties lidmašīnas apkalpojošam personālam, jo tieši viņi ir tie, kas atbild par mūsu drošību, atrodoties vairāku kilometru augstumā. Taču par stjuarta profesiju vēl joprojām nav īstas skaidrības un, iespējams, kādam ir radušies pāris jautājumi par to, kāda īsti ir stjuarta ikdiena. Tāpēc vietne businessinsider.com vērsās pie Anetes Longas, stjuartes ar 13 gadu pieredzi, kas atbildēja uz dažiem no šiem jautājumiem.
Kurš stjuartu starpā ir visiekārojamākais lidojums?
Reklāma
Mēs mēdzam teikt:"Vienas meitenes sapnis ir citas meitenes murgs." Kad es savā Facebook profilā ierakstīju, ka mans nākamais lidojums ir uz Pekinu, viena no manām draudzenēm ierakstīja, ka viņa priecājas par to, ka šis lidojums netika viņai. Viņai nepatīk starptautiski lidojumi ar tāliem galamērķiem, un man ir daudz draugu, stjuartu, kas labprātāk strādā lidojumus, kas tuvāk mājai. Taču ir arī cilvēki, kuriem patīk tieši tālie lidojumi.
Es teiktu, ka no šiem starptautiskajiem lidojumiem vislabākie, iespējams, ir uz Pekinu un Tokiju, jo pāris dienu laikā ir iespējams nostrādāt vairākas stundas. Pekinā ir 52 stundu atpūta, tāpēc ir iespējams doties iepirkties, atpūsties, aiziet pie masieres, friziera vai manikīres. Kā arī mēs paliekam ļoti labā viesnīcā.
Vai garo ceļojumu laikā ir iespējams gulēt?
Jā. 14 stundu garajā lidojumā uz Pekinu mums ir četru stundu pauzes. Vienā reizē atpūtā var iet puse komandas, pēc tam cilvēki mainās. Guļvietas atrodas lidmašīnas astē un ir ļoti mazas. Tajās nav iespējams pat apsēsties. Sānā ir aizkari un gultā ir iespējams gulēt, klausīties mūziku vai vienkārši atpūsties.
Taču tur ir arī nerakstīti likumi. Piemēram, cilvēki neiet tur, lai sarunātos. Tur tiek ievērots klusums. Kā arī, pirms pacelšanās uz gultām ir uzlikta svaiga gultasveļa. Tāpēc pirmā cilvēku grupa, kas tur ierodas, pēc savas aiziešanas noņem savu izmantoto gultasveļu un uzliek jaunu. Nav vajadzīgs visu saklāt, bet veļa jāuzliek uz gultas, lai nākamajam cilvēkam, kurš tur gulēs nav veļa vēl arī jāmeklē. Īsāk sakot – viss ir jāatstāj tādā kārtībā, kāda tur bija pirms tam.
Kas notiek, ja kādam lidojuma laikā paliek slikti?
Ja kādam paliek slikti, mums ir sadarbība ar kompāniju, kas mums sniedz instrukcijas, kā rīkoties konkrētās situācijās. Mediķis, kas atrodas lidostā, uzdod mums jautājumus, mēs uz tiem atbildam un pretī saņemam rīkojumus, lai ar aprīkojumu, kas atrodas lidmašīnā varētu palīdzēt cietušajam. Mums uz klāja ir defibrilators, kas mēra cilvēka sirdsdarbību, tālāk mēs šo informāciju sniedzam mediķim, un viņš izlemj vai ir nepieciešama ārkārtas nolaišanās vai turpināt lidojumu.
Lielākoties visi saslimšanas gadījumi saistīti ar cilvēkiem, kuriem ir diabēts, bet kas pirms lidojuma nav neko ieēduši vai iedzēruši.
Ja pasažieris lidojuma laikā nomirst, vai viņš tiek atstāts savā sēdvietā?
Jā, man pašai nav nācies saskarties ar šādu situāciju, un es nezinu nevienu, kas būtu ko tādu piedzīvojis.
Bet, ja kas tāds tiešām notiktu, es visticamāk pārliktu cilvēkam pāri segu, lai viņš nekļūtu par apskates objektu. Jebkurā gadījumā pret mirušo ir jāsaglabā cieņa un respekts. Tu negribi, lai kāds uz viņu visu laiku skatītos. Tas būtu tiešām skumji.
Vai ir kādi signāli, ko personāl izmanto savā starpā?
Ir pāris situācijas, kurās mums ir nevis signāli, bet gan vārdi, kas nozīmē konkrētas lietas, taču es nedrīkstu šos vārdus atklāt. Protams, ir arī ar drošību saistīti signāli, taču tos es nedrīkstu atklāt.
Kas notiek, ja pasažieris atsakās piesprādzēties?
Kas piesprādzēšanās signāls ir ieslēgts, bet lidmašīna lido bez traucējumiem, cilvēki negrib klausīt un piesprādzēties. Viņi, piemēram, grib aiziet uz tualeti. Viņi negrib būt rupji vai nekaunīgi, bet vienkārši grib aiziet uz tualeti.
Un es fiziski necenšos nevienu aizkavēt. Es neteikšu, ka nedrīkst iet uz tualeti. Es informēšu pasažieri, ka nav droši šobrīd pārvietoties pa lidmašīnu, jo tas ir mans pienākums – informēt cilvēkus, taču es nestāšos ceļā. Pasažieris pats ir pieaudzis cilvēks un spēj pieņemt lēmumus. Taču, ja stjuarts sēž savā vietā un ir piesprādzējies, tad visticamāk prātīgāk būtu apsēsties savā vietā un piesprādzēties.
Kādi var būt iemesli pasažiera izsēdināšanai no lidmašīnas?
Ja ierodies lidmašīnā piedzēries, tad tevi nelaidīs lidmašīnā. Nevienam nav vajadzīgs, lai iereibis cilvēks lidojuma laikā sāktu trakot. Protams, lielākā daļa iereibušu cilvēku nesāktu trakot, taču stjuartam viss jādara ar īpašu piesardzību.
Ja notiek kāda fiziska saķeršanās – vienalga kas un kā un cik stipri būtu noticis, šī saķeršanās varētu , likt lidmašīnai nolaisties. Taču stjuarts nepieņemšos lēmumus. Par šādiem atgadījumiem tiek ziņots galvenajam stjuartam un pilotiem, un viņi izlemj, ko darīt tālāk.
Tas pats attiecas uz vēl vairākām situācijām un noteikumiem. Mēs visi tikai vēlamies kāpt lidmašīnā un doties tur, kur vajadzīgs. Mums nav vajadzīgas nekādas problēmas. Stjuarta darbs nav piespiest cilvēkus darīt noteiktas lietas. Stjuartam ir tikai jāinformē, taču ir robežas, kuras nedrīkst pārkāpt, lai lidmašīna varētu turpināt lidojumu.
Stjuartu dabā ir miermīlīgi atrisināt situācijas un padarīt visu nedaudz labāku. Taču neviens stjuarts visticamāk ar tevi necīnīsies, viņš vienkārši ziņos par tavu pārkāpumu un nepadarīs situāciju sliktāku par to, kāda tā jau ir.
