Savadī kā, Thailand! (Labdien, Taizeme!)
Tad, kad Latvijā valda visdrēgnākie un aukstākie laikapstākļi (no novembra līdz martam) – hei, braucam uz Taizemi! Gaisa temperatūra ap +33 grādiem, klimats kā siltumnīcā, burvīgi!
Lai ceļotu uz Taizemi, var, protams, ērti iegādāties ceļazīmes tūrisma firmās, taču ir cilvēki, kam patīk pasauli iepazīt pašiem, un tādējādi ceļojums ne vien izmaksā lētāk, bet ir arī krietni interesantāks. Tā var daudz ciešāk piekļūt reālajai videi, dzirdēt konkrētus dzīvesstāstus, saprast zemi un tautu daudz taustāmāk, un tas nav maz. Mēs šoreiz gribam padalīties ar saviem atklājumiem – varbūt kādam noder?
Pirmkārt, mēs atradām ukraiņu lidsabiedrību Aerosvit. Noķerot atlaides, biļete Rīga-Kijeva-Bangkoka- Kijeva-Stokholma maksāja tikai Ls 260. Ierasti uz Bankoku lido caur Taškentu, bet turp biļete maksā ap Ls 570. Aerosvit serviss – bez iebildumiem. Vairākkārtēja ēdināšana, dzērieni, vīns – viss biļetes cenā. Tiesa, atceļā atved tikai līdz Stokholmai, bet no turienes līdz Rīgai viens pūtiens - vai nu ar airBaltic, par kura servisu gan labāk neizteiksimies, par standartcenu apmēram Ls 70, vai ar Tallink prāmi par padsmit latiem par četrvietīgu kajīti. Nekādu problēmu.
Ja ceļojums ir līdz 14 dienām, iepriekšēja vīza nav vajadzīga. To kārto Bangkokas lidostā. Gan noteikti – līdzi jābūt 2 pases bildēm! Mūsu mērķis bija apskatīt Bangkoku un tad nokļūt Taizemes dienvidos – gleznainajā Puketas salā.
Bangkokā personīgi mēs baudījām īpašas privilēģijas – viesojāmies pie Mahidol universitātes profesora, kontrabasa klases pasniedzēja Māra Arenta, kurš Bangkokā strādā jau kopš 2002. gada. Līdz ar to no Māra uzreiz varējām saņemt pilnu ievadu Taizemes lietu kārtībā, kas jāievēro. Nu, piemēram, pat tad, ja jums izkrīt no rokām naudas zīme, Dieva dēļ, neuzkāpiet tai ar kāju, lai vējš neaizpūstu! Uz katras naudaszīmes ir karaļa attēls un pat par šādu karaļa zaimošanu jūs var arestēt. Labāk neriskējiet un neiznomājiet auto vai motociklu – satiksme ir pa pretējo joslu un pie jebkura ceļa konflikta viennozīmīgi vainīgs būsiet jūs. Praktiski neviens taksists nerunā angliski, tomēr lasa latīņu burtus, tāpēc, izejot no viesnīcas, rūpīgi nodrošinieties ar atpakaļadresi – angļu valodā runājot, jūs neviens nesapratīs. Takši ir lēti – par krietnas pusstundas braucienu jūs samaksāsiet apmēram 150-200 batu, bet no lidostas līdz Bangkokas centram apmēram 600 batu (100 THB=Ls 1,70).
Neēdiet smalkos, ar galdautiem klātos restorānos, kas domāti ārzemniekiem – tajos var būt veca pārtika, bet droši ieturieties tur, kur ēd vietējie, kaut vai uz ielas. Rādot uz ēdienu, prasiet „mai pet” – lūdzu, neasu ēdienu, jo pretējā gadījumā muti varēsiet aizvērt tikai pēc pusstundas! Pusdienas ielas restorānā vienam cilvēkam izmaksās apm. 100-200 THB un alus vai ūdens pudele – 80 THB, apmēram latu.
Ceļojot uz Taizemi, nekādas īpašas pretpotes nav vajadzīgas, taču zāles vēderam gan ieteicams paņemt līdzi – viņu garšvielas reti kurš eiropieša kuņģis pieņem uzreiz...
Otrs mūsu atklājums, ko ieteica Māris un ko darām zināmu citiem - Bankokā ir patvēruma „sala” tūristiem no Latvijas! Pasaules cilvēkam latvietim Pēterim Lehtlam un viņa sievai tajietei Bankokas centrā pieder smuka, tīra viesnīca un thai restorāniņš ar Latvijas karogu goda vietā! Adrese - peteris@redpinn.com un http://www.redpinn.com/. Cena – ap Ls 20 par istabu, lieliski! Rupjmaizes klaips vai balzamiņš Pēterim būtu visdārgākais suvenīrs!
Apskrējuši Bangoku – pirmkārt, Karaļa pili (taksisti saprot, ja saka „Grand palace”), kuras tempļi burtiski staro 24 karātu zeltījumā (ievērojiet, ka kaili kāju pirksti, šorti un atsegti pleci sievietēm ir grēks, un jūs var tur neielaist), vēl pāris tempļus, kas noteikti ir daudz greznāki nekā, piemēram, Japānā vai Ķīnā redzētie, izbraukuši ar laivu Bangkokas kanālus, jūs būsiet redzējuši svarīgāko. To visu var sasniegt ar smieklīgu divvietīgu motocikla taksīti, ko sauc par Tuk-tuk. Par 400 batiem tas jūs vadās visur un pusi dienas gaidīs atgriežamies.
Mūs, meitenes, protams, interesē arī šopings. Milzīgs, jauns iepirkšanās centrs ir „Paragon” ar brendu zīmoliem un stipri augstām cenām. Lētāki iepirkšanās centri ir „Platinum”, „MBK”, „Banke”. Savukārt, ja vēlaties pērles, meklējiet tās Čainataunā, taču par pērļu ievešanu ES valstīs jāmaksā muita. Vēl no eksotiskām mantiņām ir nopērkamas rajas, krokodila un čūskādas maciņi un somas, kurus savukārt Taizemes kārtība teorētiski neļauj izvest.
Dodamies uz Puketu. Lai tur nokļūtu, lidojums ilgst pusotru stundu, taču nav vērts pirkt lidmašīnas biļeti Rīgā. Rīgā to var iegādāties par apm. Ls 250 abos virzienos, savukārt Bangokā katrā tūrisma birojā uz ielas jūs nopirksiet vietējo aviokompāniju biļeti tikai par Ls 54, tāpat abos virzienos!
Puketas pilsēta faktiski ir visa Puketas sala, pilsētai nav izteiktu robežu, un izvēlei – apmesties viesnīcā pilsētā vai kādas pludmales tuvumā, izrādās, nav īpašas starpības. Mēs jau no Rīgas pirmajai dienai bijām rezervējuši hoteli „Phuket Center Apartment” pilsētas centrā. Viegli atrodams Googlē. Studio numura cena – 1000 THB (Ls 17), standarta istaba vēl lētāk. Viesnīcu varam ieteikt – recepcijas darbinieki runā angliski (der iegaumēt, ka tajiešu valodā nav r burta, līdz ar to, piemēram, tomorrow izrunā kā tumaloo, ko iesākumā pagrūti atšifrēt), viesnīca tiešām atrodas pilsētas centrā, ķirzaciņas pa sienām neskraida, kas, starp citu, ir tikai normāli, istabas tīras, blakus thai masāžas salons, veikali, restorāniņi, piecu minūšu gājiena attālumā ir tirgus un autoosta. Pensionētais vācietis Bernhards, piemēram, katru dienu par 30 THB ar autobusu brauca uz kādu no pludmalēm ēnā sauļoties. Var arī tā, jo ar autobusu šķērsām pāri salai ir tikai 30-40 minūšu brauciens.
Te ir trešais labais ieteikums - turpat līdzās viesnīcas recepcijai sastapām otru mūsu jauno draugu - tūrisma aģentūras „Family Tour&Services” īpašnieku Worahat Jumnongsri, kurš jāuzrunā - Boy. Taizemē visiem ir ļoti sarežģīti vārdi, un visi lieto „mazos” vārdiņus. Bojam mēs bijām pirmie viesi no Latvijas, starp citu, tāpat arī daudzviet citur, un viņš mūs uzņēma ar vislielāko sirsnību. Pats un bez maksas izvadāja dienu ilgā ekskursijā pa Puketu, stāstīja gan par portugāļu un ķīniešu arhitektūras ietekmi, gan Budu un tā 270 likumiem, Budas eņģeļiem, kas mīt vecos kokos un mazajos templīšos pie mājām un kuriem par godu tiek sietas krāsainās lentas, par Puketas mēru, kam pilsēta pateicīga par uzplaukumu, bet kas tomēr nesmuki naudu ņēmis no ķīniešu mafijas, par cunami traģēdiju pirms pieciem gadiem un grandiozo 500 metru augsto Budas statuju, kas tiek celta kalna galā, lai tā sargātu Puketu, parādīja tauriņu fermu, uzsēdināja mugurā ziloņiem – vienvārdsakot, mēs kļuvām draugi, un silti iesakām Boja pakalpojumus arī jums - familytour@hotmail.com, http://www.familytourservices.com/. Bet ar vienu pilnu dienu Puketas pilsētā ir pilnīgi gana. Viss kaifs ir ekskursijās uz salām un, protams, Bojs mums visu nokārtoja – gan viesnīcu pie jūras, gan ekskursijas uz Pi-Pi un Džeimsa Bonda salām, gan nakts šovus. Un visu ar labām atlaidēm.
Ceturtais mūsu atklājums domāts tiem, kas tomēr grib dzīvot viesnīcā ar skatu uz jūru. Ja vēlēsieties mieru un klusu viesnīcu, kurā ir mazāk tūristu, kas ir tuvāka vietējai dzīvei un no kuras logiem var redzēt jūru ar salām pie apvāršņa, jums ir jāizvēlas Puketas labais krasts. No terases pavērsies skats kā uz pastkartēm – jūra, salas, zvejnieku laivas, palmas, taču - peldēties tur diemžēl nevarēsiet. Mēs to nezinājām. Jūra ir sekla un akmeņaina, bet starp akmeņiem dzīvo jūras eži. Ieguvums - viesnīca būs stipri lētāka, pat par 2000-3000 THB par istabu ar brokastīm, klusa. Mīnuss - līdz pludmalei būs jābrauc ar taksi – par braucienu turp-atpakaļ šķērsām pāri salai (vienā virzienā apmēram15 km) jāmaksā apmēram 350 THB. Tomēr, ja nav plānots gulšņāt pludmalē visas dienas (un tas nemaz nav iespējams, jo, ja negribas uz pleciem un muguras čūlas, pat mākoņainā dienā visām ķermeņa daļām jālieto -30 krēms), tad ekonomija uz viesnīcas rēķina ir daudz lielāka nekā taksometra cena. Uz pasūtītajām ekskursijām autiņš atbrauks pakaļ uz jebkuru viesnīcu jebkurā krastā.
Savukārt Puketas kreisais krasts ir ar skaistām lēzenām baltas smilts pludmalēm, biezā slānī daudztautību atpūtniekiem, arī ļoti daudz Krievijas tūristiem, jo tikko atklāta tiešā aviolīnija Maskava – Puketa, bet ar jūru bez salām. Protams, jūru var redzēt tikai no 6-7 zvaigžņu viesnīcu logiem, līdz vidusmēra viesnīcai tik un tā būs jāiet labu gabalu kājām pa vietējo pilsētiņu vai jābrauc ar taksi. Tur savukārt ir reklamētā nakts dzīve – uz galvenās promenādes restorāniņi, veikaliņi, internacionāls pūlis. Mēs iesakām, viesnīcu izvēloties, lasīt internetā atsauksmes, jo pārsteigumi jums vienalga būs, tomēr labāk, lai to ir mazāk.
Ekskursijas uz Pi-Pi, Džeimsa Bonda un citām salu grupām nav aprakstāmas. Ainavas ir tik skaistas, ka Dievs tur varētu ierīkot paradīzi. Tās noteikti ir jāredz. Peldēšanās, snorkelēšana, pusdienas, Džeimsa Bonda salās arī braucieni pa klinšu alām ar kanoe laivām. To vajag izbaudīt!
Visbeidzot pēdējais ieteikums – šo vietu īpaši neuzsver, taču salas pats dienvidu gals Capa Canve ar fantastisko ainavu, veco bāku, zvejnieku tirgu un ielas restorāniņiem, kuros ēdīsiet jūras krabjus un omārus, ir noteikti jāizbauda! Turpat arī labas suvenīru tirgotavas.
Droši vien interesanti uzzināt, kādas bija šā brauciena nepieciešamās izmaksas, nerēķinot ēšanu un pirkumus? Atceļā lidmašīnā sarēķinājām uz vienu personu – par visām aviobiļetēm kopā – Ls 420, par visām viesnīcām kopā - Ls 150, par visiem nobrauktajiem takšiem kopā – Ls 24, par ekskursijām uz Džeimsa Bonda un Pi-Pi salām (ieskaitot pusdienas), „Fantasia” šovu (ieskaitot vakariņas un VIP ložas), un Karaļa pili – Ls 155. Un sapratām – lai atvaino tūrisma firmas! – tas ir uz pusi lētāk, un vismaz desmitreiz aizraujošāk!
Kopkuņkā! (Paldies!)
Autorrakstā paustais viedoklis neatspoguļo tūrisma ziņu portāla Travelnews.lv nostāju.
