Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com/History.com
Ja daudzi Jauno gadu sāk
ar jauniem mērķiem un grandioziem plāniem, tad 150 gadus senā pagātnē
Ņujorkā Jauno gadu iesāka vareni. 1870. gada 3. janvārī tikai likti
pirmie pamati Bruklinas tiltam, kas kļuvis par vienu no Amerikas
Savienoto Valstu slavenākās pilsētas simboliem. Tilts savieno Manhetenas
salu ar otru slavenāko Ņujorkas daļu – Bruklinu.
Tilts ir
486,3 metrus garš, taču kopējais tā garums ar visām estakādēm, pievadiem
un citām būvēm sastāda 1825 metrus. No tā atklāšanas brīža 1883. gadā
līdz 1903. gadam tas bija pasaulē garākais piekartilts. Kopš tā
atklāšanas tilts ir bijis Ņujorkas simbols – un 1964. gadā tas tika
iekļauts nacionālajā vēsturisko pieminekļu sarakstā (National Historic
Landmark).
Reklāma
Tilts šobrīd savieno divas Ņujorkas daļas - Manhetenu
ar Bruklinu, bet savulaik, kad Bruklina vēl nebija Ņujorkas
teritoriālajā sastāvā, tas savienoja divas dažādas pilsētas.
Teju
visi apkārtnē dzīvojošie cilvēki gāja savām acīm raudzīties uz jauno
tiltu – un tā atklāšanas ceremoniju. Par tilta autoru uzskatāms vācietis
Džons Roblings, kurš gan nepiedzīvoja pat tilta celšanas sākumu, jo
gāja bojā. Darbus pārņēma viņa dēls Vašingtons Roblings, taču arī viņš
tilta izbūves laikā cieta negadījumā un kļuva daļēji paralizēts uz mūžu.
Viņš gan turpināja darbu pie tilta un piecus gadus pēc negadījuma
ievācās mājoklī ar tiešu skatu uz grandiozo būvi.
1883. gada 24.
maijā uz oficiālo Bruklinas tilta atklāšanu bija ieradies milzīgs
cilvēku pūlis. Ieradās ne tikai pilsētas ļaudis, bet arī ievērojami
politiķi un militārais orķestris. Bruklinā šajā pavasara dienā
atbalsojās arī svētku lielgabalu zalves, bet to izgaismoja stundu gara
uguņošana. Neilgi pirms pusnakts, tiltu atklāja Vašingtona Roblinga
sieva Emīlija un viņai sekoja teju ap 150 000 cilvēki, kas to šķērsoja
nākamās diennakts laikā. Izdevums "The New York Times" šo pasākumu pat
nodēvēja par lielāku svētku dienu Bruklinas vēsturē. Tomēr ne visi bija
priecīgi par šo notikumu, proti, bija ļaudis, kuri oficiālo atklāšanu
boikotēja, jo tā notika vienā dienā ar karalienes Viktorijas dzimšanas
dienu. simbolika.
Ir arī kāds interesants fakts, proti - Bruklinas
tiltu iecienījuši Maurīcijas piekūni, kas tur vij ligzdas. Maurīcijas
piekūni ir ievērojami ar to, ka, lidojot, spēj sasniegt ātrumu līdz pat
200 kilometrus stundā. Bija laiks, kad šie unikālie putni bija pametuši
Ņujorkas pilsētu, bet pēc laika atkal atgriezās un par pastāvīgu
mājvietu nu ir izvēlējušies tieši Bruklinas tiltu. Vēl tie kā mājvietu
ir atzinuši baznīcu torņus, debesskrāpjus.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
