Vai Jūs esat kādreiz gulējuši zirga mugurā vai nesušies lekšus tik ātri, ka asaras birst no acīm un cepure neturas galvā?
Zirgs pārgājienā ir uzticīgs partneris un draugs, kas aizvedīs Jūs tādās grūti sasniedzamās vietās, kur nevar tik ne ar kājām, ne ar mašīnu. Zirgs nogādās Jūs no punkta A uz punktu B daudz ātrāk, nekā Jūsu kājas, bet tas nav galvenais pārgājiena mērķis. Pārgājiens zirga mugurā sagādās Jums patīkamu fizisku slodzi, lielisku emocionālo izlādēšanos un iespēju sajust dabas tuvumu.
Reklāma
Galvenais zirgu pārgājienā ir saskarsme ar zirgu, un nevis verbālā, bet domu līmenī. Kāpēc šie dzīvnieki ir tik paklausīgi un bez iebildumiem (vai gandrīz bez iebildumiem) aizved mūs tur, kur mēs vēlamies? Piespiest zirgu, kurš ir trīs reizes lielāks par cilvēku, izdarīt kaut ko pret viņa gribu ir ļoti grūti. Ir nepieciešams laiks, lai iepazītos, pierastu vienam pie otra un atrastu kopīgu valodu, taču rezultāts būs pārsteidzošs. Ļoti bieži cilvēki, kuri ir uzdrošinājušies piedalīties zirgu pārgājienā, vairs nekad no tā neatsakās un tas kļūst par viņu mīļāko atpūtas veidu.
Dodoties zirgu pārgājienā tūristam ir jāuzņemas noteikta atbildība, jo ir partneris, kurš nevar pats par sevi parūpēties un ir atkarīgs no Jums. Tāpēc piestāšanas laikā vienmēr sākumā ir jādomā par zirgu – izseglot, apskatīt nagus un iedot sienu. Un tikai tad, kad esat parūpējies par zirgu, varat ķerties klāt ugunskura iekurināšanai, telts uzstādīšanai, ēdiena gatavošanai utt. Ir jābūt gatavam arī uz to, ka naktīs nāksies pa vienam vai pa diviem dežūrēt, lai pieskatītu zirgus, kuri var sapīties pavadās, atsieties vai pat sakauties savā starpā.
Protams, katrā grupā vienmēr ir viens vai vairāki instruktori, kas var par visu parūpēties, bet ir daudz labāk un drošāk, ja pirms došanās pārgājienā Jums jau būs neliela pieredze jāšanā un apiešanās ar zirgu. Bez šaubām iemācīties jāt var arī maršruta laikā, bet, pirmkārt, pārgājiena laikā instruktors nevarēs veltīt Jums tik daudz laika kā treneris manēžā un, otrkārt, pirmās pāris dienas ir nepieciešamas, lai pierastu pie zirga un jātnieka pozas.
Nevajag baidīties no zirga, zirgs no mums baidās vairāk nekā mēs no viņa. Galvenais uzdevums ir pierādīt, ka Jums var uzticēties. Daudzi domā, ka zirgs noteikti iekodīs, iesitīs vai nometīs no sevis. Īstenībā zirgs ir ļoti miermīlīgs dzīvnieks, bet ir jāatceras, ka jebkuram zālēdājam ir pašsaglabāšanās instinkts no plēsējiem, bet plēsējs viņa uztverē ir viss nepazīstamais un nepierastais. Tāpēc ir divas izejas kā cīnīties ar to – aizbēgt vai, ja tas neizdodas, iesist ar nagu. Tas ir reflekss un zirgu vainot nedrīkst. Tāpēc zirga tuvumā nav ieteicams veikt straujas kustības un kliegt, lai viņš nenobīstos.
Zirgi iekož salīdzinoši reti, piemēram, kad viņiem kaut kas nepatīk, vai nejauši paķer pirkstu, kad mēģina paņemt no Jūsu delnas kaut ko garšīgu, vai tādā veidā piedāvā paspēlēties.
Ir zirgi, kas nomet jātnieku, bet tādu nav daudz, īpaši to zirgu vidū, kas vadā tūristus. Kritiens visbiežāk notiek no tā, ka cilvēks zaudē līdzsvaru vai arī no bailēm to zaudēt. Tāpat kā ar velosipēdu – viens apsēžas un aizbrauc, bet citam ir vajadzīgs laiks, lai atrastu līdzsvaru.
Jebkurā gadījumā iesaku pamēģināt! Jūs saņemsiet lielu daļu adrenalīna, jājot pa ziedošiem laukiem, un noņemsiet jebkādu stresu, sajūtot siltu elpu uz savas delnas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
