Foto: Kultūras ministrija
Autors: Kultūras ministrija
Avots: Kultūras ministrija
Nacionālajai akustiskajai koncertzālei Rīgā ir jābūt, taču neviens lēmums ceļā uz to netiks sasteigts vai pieņemts „aiz slēgtām durvīm”. Saskaņā ar 2019. gada 5. novembra Ministru Kabineta doto uzdevumu, uz šo brīdi tiek rūpīgi analizēti visi risinājumi. Ņemot vērā gaidāmās pārmaiņas Rīgas Domē, Kultūras ministrija atjaunos sarunas ar jauno Rīgas Domes vadību, kā arī cer paplašināt saturisku dialogu ar Valsts nekustamo īpašumu valdes jauno sastāvu, lai vēlreiz izvētītu visas pašvaldībā un valstī pieejamās zemes platības un iespēju tās izmantot šāda nacionāli svarīga projekta realizācijai.
Kultūras ministrija atbildīgi paziņo, ka šobrīd nav pieņemts neviens lēmums vai veiktas kādas darbības par labu kādam konkrētam koncertzāles vietas risinājumam vai projektam. Šobrīd notiek MK 5.11.2019. sēdes doto uzdevumu veikšana, pēc rezultātu apkopošanas tie tiks iesniegti valdībā kā informatīvais ziņojums.
Reklāma
Zemāk - atbildes uz dažiem jautājumiem
„Aiz slēgtām durvīm”?
Koalīcijas partneri darbībai koncertzāles attīstības komitejā izvirzījušas savus pārstāvjus (pārstāvniecība personu ziņā ir mainīga):
Jaunā Vienotība - Ints Dālderis;
NA - Imants Parādnieks;
JKP - Gatis Eglītis , uz atsevišķām sēdēm bijusi Evita Zālīte Grosa;
KPV.LV – Iveta Benhena-Bēkena, vienā komitejas sēdē piedalījās arī Atis Zakatistovs un Jānis Vitenbergs;
Attīstība/Par – Daniels Pavļuts, uz atsevišķām sēdēm bijuši Artūrs Toms Plešs un Inese Voika.
Sākot no 2019. gada jūnija Attīstības komitejas sapulces notika regulāri. Nākamo sanāksmi KM plāno sasaukt jau nākamnedēļ, iepriekšējā sapulce notika 2019. gada decembrī.
Visa aktuālā informācija un apskatāmie jautājumi ir komunicēti gan medijiem, gan sociālajos tīklos.
Kāpēc PPP (publiskā privātā partnerība)?
Pēc 2019. gada 5. novembra MK sēdes, kurā tika skatīts KM ziņojums„ Par nacionālās koncertzāles attīstības projekta izstrādes gaitu un nepieciešamo finansējumu juridisko risinājumu izstrādei” informēts par paveikto nacionālās koncertzāles attīstības projekta izstrādē un nosprausti tuvākie soļi – attīstīt to kā PPP (publiskā privātā partnerība);
atbildīgi izvērtējot valsts finansiālās iespējas un prioritātes, pārskatāmā nākotnē valstij pašai būvēt koncertzāli nav iespējams, apzinoties visas nepieciešamības –mediķu, pedagogu u.c. nozaru vajadzības, tāpēc PPP ir visas iespējas kļūt par valstij izdevīgāko risinājumu.
Vienlīdzīgas konkurences nodrošināšana ir svarīgākā komponente valstij izdevīgākā koncertzāles attīstīšanas modeļa īstenošanai.
Akustiskajai koncertzālei un konferenču centram (viens komplekss, dažādas zāles) jābūt spēcīgai zīmei pilsētas tēla veidošanā. Un te svarīga ir gan ēka, gan vieta.
Vai tika vērtēti Rīgas pašvaldības un Valsts nekustamo īpašumu zeme?
KM sadarbībā ar publiskās zemes īpašniekiem - Rīgas pašvaldību un Valsts nekustamajiem īpašumiem – 2019. gada pavasarī veica padziļinātu priekšizpēti 9 iespējamām Nacionālās koncertzāles novietojuma vietām Rīgas centrā un atsevišķās vietās ārpus tā, t.sk. AB dambi, Kongresu namu, Zaķusalu, Torņakalnu, Mūkupurvu, Uzvaras parku, Ķīpsalu u.c.
Izvērtējuma gaitā secināts, ka valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas, kā arī īpašuma tiesību atjaunošanas procesos, kas tika uzsākti pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, Rīgas pilsētas un valsts rīcībā ir visai ierobežots nekustamo īpašumu apjoms, kas būtu piemērots liela apjoma valsts nozīmes objektu būvniecībai. Lielākajai daļai no šāda veida īpašumiem ir funkcionāli vai cita veida apgrūtinājumi, kas sadārdzina liela apjoma būvniecības veikšanu. Publiska informācija ŠEIT
Kādi pētījumi tika veikti pēc 05.11.2019. valdības sēdes?
Saskaņā ar publisko zemju izvērtējumu 2019. gadā ne valstij, ne Rīgas pašvaldībai nebija pieejama brīva zeme bez apgrūtinājumiem, tāpēc 2019. gada 5. novembra MK sēdē KM tika dots uzdevums veikt juridiskā risinājuma izstrādi PPP finansēšanas modelim, kas paredz privātas zemes piesaistes iespējas. Pakalpojuma veicējs – BDO Law – izvēlēts 5 kandidātu vidū. Pētījums ir publiski pieejams - ŠEIT
BDO Law secina, ka modelim, kad PPP tiek izmantota privāta zeme, ir riski, bet to ir iespējams realizēt.
Tajā pašā 2019. gada 5. novembra MK sēdē Kultūras ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministrija (LIAA) tika dots arī uzdevums nodrošināt finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādi koncertzāles (ietilpību līdz 1 400 sēdvietām) un konferenču centra (ietilpību līdz vismaz 3 000 vietām) projektam, tai skaitā paredzot izvērtējumu no komercdarbības atbalsta viedokļa, konkurences neitralitātes un tirgus nepilnības viedokļa, valsts (koncertzāle) un pašvaldības (konferenču centrs) sadarbības iespējas. Šobrīd noslēgumam tuvojas atklāta iepirkuma procedūra.
Kas tika secināts 2017. gadā, kad arī tika veikts pētījums par PPP kā iespējamo koncertzāles risinājuma modeli?
2017. gadā pēc KM pasūtījuma kompānija Price Waterhouse Cooper veica pētījumu, analizējot iespēju, realizēt PPP modeli, kurā tiktu ietverti divi tobrīd aktuāli priekšnosacījumi – ES finansējuma piesaiste degradētā teritorijā ar iespēju koncertzāles projektu realizēt līdz 2023.gadam.
Informācija par secinājumiem
Secinājums: ar šādiem priekšnosacījumiem (ES finansējuma piesaiste degradētā teritorijā ar iespēju koncertzāles projektu realizēt līdz 2023.gadam) PPP modelim ir pārāk augsti riski.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
