Ar dažādiem pasākumiem 2016.gada 7.-9. jūlijā Pāvilostas novadā tiks atzīmēta Grīņu dabas rezervāta 80.jubileja.
Ceturtdien, 2016.gada 7. jūlijā, plkst.16:00
Pāvilostas bibliotēkā, Dzintaru iela 73 (2.stāvā) tiks atklāta Grīņu
dabas rezervāta 80. jubilejai veltīta fotoizstāde “Caur uguni un
ūdeni”. Tajā ar dabas pētnieku uzņemto ainavu, augu un dzīvnieku
fotogrāfiju, vēsturisku rezervāta izveidošanas dokumentu attēlu, Valda
Grunska – mežsarga, Grīņiem nozīmīgas personības dienasgrāmatas attēlu
un fotogrāfa Pētera Jaunzema 20. gs. 80. gados rezervātā fiksēto kadru
palīdzību varēs iepazīt šīs dabas teritorijas unikalitāti.
Grīņu dabas rezervāta svētki brīvā dabā sāksies piektdien, 2016.gada 8. jūlijā plkst. 18:00 Sakas
pagasta "Graudiņu" pļavā. Interesentiem būs iespēja līdzdarboties dabas
izziņas darbnīcās, spēlēs, būs arī muzicēšana pie ugunskura. Tumsai
iestājoties, būs iespēja vērot kukaiņu pētnieku, entomologu šovu –
lidojošo kukaiņu gaismošanu jeb pievilināšanu uz gaismu, pašiem
piedalīties to atpazīšanā, klausīties stāstos par seškājiem grīnī, mežā
un purvā.
Dalībnieki aicināti nakšņot teltīs pasākuma norises vietā, jo sestdien, 2016.gada 9. jūlijā plkst. 8:30
būs iespēja doties pārgājienā pa Grīņu dabas rezervātu kopā ar dabas,
īpaši mitrāju, pētnieci Lieni Salmiņu. Pārgājiena garums būs apmēram 14
kilometri un vedīs uz grīņa sārtenes ziedēšanas vietām.
Papildus informācija par Grīņiem:
Grīņu dabas rezervātu* Latvijas
valsts dibināja 1936. gadā, pirms 80 gadiem. Tas ir viens no četriem
mūsu valsts rezervātiem, un ir otrais vecākais rezervāts Latvijā
(Moricsalas rezervāts dibināts pirms 104 gadiem). Aizsargāt unikālo,
neparasti askētisko dabu Piejūras zemienē Rietumlatvijā starp Saku un
Vērgali ar virsājiem un Eiropas mērogā reto grīņa sārteni ierosināja tā
laika dabas pētnieki.
Sakā Latvijas pirmās brīvvalsts
laikā notika aktīva saimnieciskā darbība, jo uz mazapdzīvoto pagastu
pārcēlās ģimenes no Latgales, kurām šeit iedalīja jaunsaimniecības.
Virsājus nodedzināja, saraka grāvjus, cēla ēkas, sēja labību. Saglabāt
neskartus izdevās 700 hektārus, - tik liels sākotnēji bija Grīņu
rezervāts.
Saskaņā ar Grīņu dabas
rezervāta likumu, dabas rezervāta platība šobrīd ir 1454,9 ha un tas
izveidots ar mērķi saglabāt nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas
ekosistēmas un pētīt tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošināt
izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.
Kā tapa Grīņi
”Sakas draudzē uz Ziemupes pusi
ir tukši apgabali – virsāji un purvi, kur tālu nav redzams neviens
koks,” tā par neparastiem dabas apstākļiem vietā, kur vēlāk nodibināja
Grīņu rezervātu, 1805.gadā rakstīts kādā ceļojuma aprakstā.
Grīnis, virsājs un sārtene
Vārds “grīnis” Sakas pusē
nozīmē ieplakas mežos starp uzkalniem jeb kalvām. Grīnis pavasaros un
rudeņos applūst, bet vasarās izkalst.
Mežkopji šo lokāli lietoto
vārdu iekļāvuši savā profesionālajā terminoloģijā un par grīni sauc
nabadzīgu, slapju meža augšanas apstākļu tipu ar plānu kūdras slāni,
kaļķainu augsni un saknes necaurlaidīgu rūsakmeni pārdesmit centimetru
dziļumā, kura veidošanos veicinājuši regulāri degumi.
Šādi apstākļi un tajā augošās
augu sugas ir visai reti sastopamas. Nabadzīgais grīnis, kur aug priedes
un bērzi, mijas ar Rietumeiropas tipa virsājiem (vācu – haide). Latvija
ir to izplatības tālākais ziemeļaustrumu punkts. 20.gs. 70. gados
virsājus apstādīja ar priedi, tāpēc to platības stipri samazinājušās.
Grīņī aug grīņa sārtene,
atlantiskā perioda augs, Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ļoti reti
sastopams, tāpēc iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā. Tas
ir ēriku dzimtas sīkkrūms, 10 līdz 40 centimetri augsts, vasaras vidū
uzzied sārtiem ziediņiem, kas zaru galos sakārtoti čemuros. Latvijā un
Baltijas valstīs kopumā ļoti reti sastopams, tāpēc iekļauts gan
Latvijas, gan Baltijas valstu Sarkanās grāmatas 1. kategorijā.
Grīnī auga arī citi, kopumā 33
reti augi, piemēram, parastā purvmirte jeb balzāmkārkliņš, sīpoliņu
donis, bezdelīgactiņa un citi.
________________
*Dabas rezervāts ir cilvēka
darbības neskarta vai maz pārveidota teritorija, kurā nodrošināta
dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas
vai tipiskas ekosistēmas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
