Izcilo latgalieti Andryvu Jūrdžu 175. jubilejā godina ar īpašu dziesmu

Vairāki Latvijā zināmi mūziķi apvienojušies un kopīgi radījuši dziesminiekam un latgaliešu rokraksta grāmatniecības pārstāvim Andryvam Jūrdžam veltītu šūpuļdziesmu, tādējādi godinot izcilo latgalieti 175 gadu jubilejā.

Andryvs Jūrdžs ir viens no nozīmīgākajiem un zināmākajiem Latgales nacionālās atmodas dalībniekiem, kura atstātais literārais mantojums un dzīvesstāsts iedvesmo mūsdienu latgaliskās kultūras kopējus un atbalstītājus.

Andryvs dzimis 1845. gada 12. decembrī Zaļmuižas pagastā, kas atrodas tagadējā Rēzeknes novadā, zemnieku ģimenē. Bijis ļoti apdāvināts, pašmācība ceļā apguvis vairākas svešvalodas, kas lieti noderēja, tulkojot dažādus materiālus un padomus uz latgaliešu valodu, pārrakstījis Svētos rakstus, pierakstījis sakāmvārdus, tautasdziesmas, novērojumus, kā arī rakstījis oriģināldzejoļus. A. Jūrdža ar roku skalu gaismā pierakstītās grāmatas bija pat ap tūkstoš lapu biezas, tās tika izplatītas vietējo ļaužu vidū. Drukas aizlieguma gados tām bija liela nozīme Latgales latviešu izglītošanā, jo grāmatu iespiešana latgaliski toreizējā Vitebskas guberņā bija aizliegta. Līdz mūsdienām saglabājušās vien dažas A. Jūrdža ar roku pierakstītās grāmatas.

Šogad Latgalē tiks īpaši atzīmēta Andryva Jūrdža 175. jubileja, to sagaidot, Latvijas mūziķi apvienojušies un radījuši šūpuļdziesmu "Leiču, leiču", kurai izvēlēts vairāk nekā pirms 100 gadiem A. Jūrdža pierakstītais dzejolis. Dziesmas mūzikas autors ir Arnis Slobožaņins, ierakstā skan ne vien viņa, bet arī Ērika Zepa (postfolkloras grupa "Rikši") un Jāņa Aišpura (grupa "The Sound Poets") balsis. Basģitāru iespēlējis Valdis Rundzāns (grupas "ELPA" un "Dabasu Durovys"), ierakstā dzirdama ASV dzīvojošās latgalietes Aijas Īzākas vijoļspēle, kā arī kokle, kuru iespēlējis A. Jūrdža mazdēla mazdēls Pīters Aloizs Ragaušs, ģitāru iespēlējis Arnis Slobožaņins, akordeonu – Ēriks Zeps, bungas – Deniss Smirnovs. Dziesma "Leiču, leiču" ierakstīta Denisa Smirnova, Arņa Slobožaņina un Jāņa Aišpura mājas studijās, kā arī "Wire Road studios" Hjūstonā, ASV.

Dziesma "Leiču, leiču" ir turpinājums 2017. gadā publicētajam albumam "Celīs, bruoļ!", kas veltīts Latgales kongresa simtgadei. Arī tajā bija apvienojušies dažādi Latvijā zināmi mūziķi, jaunās skaņās piedāvājot jau labi zināmas latgaliešu dziesmas. Jaunāko kompozīciju, dziesmu "Leiču, leiču", dzīvajā izpildījumā varēs dzirdēt koncertā "Celīs, bruoļ!", kas plānots 1. maijā Rēzeknē Latgales vēstniecībā GORS. Organizatori aicina sekot līdzi pasākuma norises datumam, jo tas saistībā ar valstī esošo situāciju var tik mainīts, koncertu pārceļot uz vēlāku laiku.

Vairāki Latvijā zināmi mūziķi apvienojušies un kopīgi radījuši dziesminiekam un latgaliešu rokraksta grāmatniecības pārstāvim Andryvam Jūrdžam veltītu šūpuļdziesmu, tādējādi godinot izcilo latgalieti 175 gadu jubilejā.

Andryvs Jūrdžs ir viens no nozīmīgākajiem un zināmākajiem Latgales nacionālās atmodas dalībniekiem, kura atstātais literārais mantojums un dzīvesstāsts iedvesmo mūsdienu latgaliskās kultūras kopējus un atbalstītājus.

Andryvs dzimis 1845. gada 12. decembrī Zaļmuižas pagastā, kas atrodas tagadējā Rēzeknes novadā, zemnieku ģimenē. Bijis ļoti apdāvināts, pašmācība ceļā apguvis vairākas svešvalodas, kas lieti noderēja, tulkojot dažādus materiālus un padomus uz latgaliešu valodu, pārrakstījis Svētos rakstus, pierakstījis sakāmvārdus, tautasdziesmas, novērojumus, kā arī rakstījis oriģināldzejoļus. A. Jūrdža ar roku skalu gaismā pierakstītās grāmatas bija pat ap tūkstoš lapu biezas, tās tika izplatītas vietējo ļaužu vidū. Drukas aizlieguma gados tām bija liela nozīme Latgales latviešu izglītošanā, jo grāmatu iespiešana latgaliski toreizējā Vitebskas guberņā bija aizliegta. Līdz mūsdienām saglabājušās vien dažas A. Jūrdža ar roku pierakstītās grāmatas.

Šogad Latgalē tiks īpaši atzīmēta Andryva Jūrdža 175. jubileja, to sagaidot, Latvijas mūziķi apvienojušies un radījuši šūpuļdziesmu "Leiču, leiču", kurai izvēlēts vairāk nekā pirms 100 gadiem A. Jūrdža pierakstītais dzejolis. Dziesmas mūzikas autors ir Arnis Slobožaņins, ierakstā skan ne vien viņa, bet arī Ērika Zepa (postfolkloras grupa "Rikši") un Jāņa Aišpura (grupa "The Sound Poets") balsis. Basģitāru iespēlējis Valdis Rundzāns (grupas "ELPA" un "Dabasu Durovys"), ierakstā dzirdama ASV dzīvojošās latgalietes Aijas Īzākas vijoļspēle, kā arī kokle, kuru iespēlējis A. Jūrdža mazdēla mazdēls Pīters Aloizs Ragaušs, ģitāru iespēlējis Arnis Slobožaņins, akordeonu – Ēriks Zeps, bungas – Deniss Smirnovs. Dziesma "Leiču, leiču" ierakstīta Denisa Smirnova, Arņa Slobožaņina un Jāņa Aišpura mājas studijās, kā arī "Wire Road studios" Hjūstonā, ASV.

Dziesma "Leiču, leiču" ir turpinājums 2017. gadā publicētajam albumam "Celīs, bruoļ!", kas veltīts Latgales kongresa simtgadei. Arī tajā bija apvienojušies dažādi Latvijā zināmi mūziķi, jaunās skaņās piedāvājot jau labi zināmas latgaliešu dziesmas. Jaunāko kompozīciju, dziesmu "Leiču, leiču", dzīvajā izpildījumā varēs dzirdēt koncertā "Celīs, bruoļ!", kas plānots 1. maijā Rēzeknē Latgales vēstniecībā GORS. Organizatori aicina sekot līdzi pasākuma norises datumam, jo tas saistībā ar valstī esošo situāciju var tik mainīts, koncertu pārceļot uz vēlāku laiku.

__________________________________________

Izcylū latgalīti Andryvu Jūrdžu 175. jubilejā gūdynoj ar eipašu dzīsmi

Vairuoki Latvejā zynomi muziki apsavīnuojuši i kūpeigi radejuši dzīsminīkam i latgalīšu rūkroksta gruomatnīceibys puorstuovam Andryvam Jūrdžam veļteitu šyupļadzīsmi, taidā veidā gūdynojūt izcylū latgalīti 175 godu jubilejā.

Andryvs Jūrdžs ir vīns nu nūzeimeiguokūs i zynomuokūs Latgolys nacionaluos atmūdys dalinīku, kura atstuotais literarais montuojums i dzeivisstuosts īdvesmoj myusu dīnu latgaliskuos kulturys kūpiejus i atbaļsteituojus.

Andryvs dzims 1845. gods 12. decembrī Zaļmuižys pogostā, kas atsarūn niulinejā Rēzeknis nūvodā, zemnīku saimē. Bejs cīši apduovynuots, pošvuiceibys ceļā apgivs vairuokys svešvolūdys, kas cīši nūderēja, tulkojūt dažaidus materialus i padūmus iz latgalīšu volūdu, puorrakstejs Svātūs rokstus, pīrakstejs sokamvuordus, tautysdzīsmis, nūvāruojumus, kai ari rakstejs originaldzejūļus. A. Jūrdža ar rūku skolu gaismā pīraksteituos gruomotys beja pat ap tyukstuš lopu bīzys, tuos tyka izplateitys vītejūs ļaužu vydā. Drukys aizlīguma godūs tom beja lela nūzeime Latgolys latvīšu izgleituošonā, jo gruomotu īspīsšona latgaliski tūreizejā Vitebskys guberņā beja aizlīgta. Leidz myusu dīnu sasaglobuojušys viņ dažys A. Jūrdža ar rūku pīraksteituos gruomotys.

Itūgod Latgalē tiks eipaši atzeimuota Andryva Jūrdža 175. jubileja, tū sagaidūt, Latvejis muziki apsavīnuojuši i radejuši šyupļadzīsmi "Leiču, leiču", kurai izvālāts vaira nakai pyrma 100 godu A. Jūrdža pīraksteits dzejūļs. Dzīsmis muzykys autors ir Arņs Slobožaņins, īrokstā skaņ na viņ juo, bet ari Ērika Zepa (postfolklorys grupa "Rikši") i Juoņa Aišpura (grupa "The Sound Poets") bolsi. Basgitaru īspieliejs Valdis Rundzāns (grupys "ELPA" i "Dabasu Durovys"), īrokstā dzieržama ASV dzeivojūšuos latgalītis Aijis Īzākys vejūļspēle, kai ari kūkle, kuru īspieliejs A. Jūrdža mozdāla mozdāls Pīters Aloizs Ragaušs, gitaru īspieliejs Arņs Slobožanins, akordeonu – Ēriks Zeps, bungys – Deniss Smirnovs. Dzīsme "Leiču, leiču" īraksteita Denisa Smirnova, Arņa Slobožanina i Juoņa Aišpura sātys studejuos, kai ari "Wire Road studios" Hjūstonā, ASV.

Dzīsme "Leiču, leiču" ir turpynuojums 2017. godā publicātajam albumam "Celīs, bruoļ!", kas veļteits Latgolys kongresa symtgadei. Ari tymā beja apsavīnuojuši dažaidi Latvejā zynomi muziki, jaunuos skaņuos pīduovojūt jau labi zynomys latgalīšu dzīsmis. Jaunuokū kompoziceju, dzīsmi "Leiču, leiču", dzeivā izpiļdejumā varēs dzierdēt koncertā "Celīs, bruoļ!", kas planavuots 1. majā Rēzeknē Latgolys viestnīceibā GORS. Organizatori aicynoj sekuot leidza pasuokuma nūtikšonys datumam, jo tys saisteibā ar vaļstī asūšū situaceju var maineitīs, koncertu puorceļūt iz vāluoku laiku.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Kur Tu šogad pavadīsi savu atvaļinājumu?

Latgale

Vidzeme

Zemgale

Kurzeme

Nekur - palikšu mājās!

Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Vaboles muižas parks TAKA
Vaboles parks ir veidots kā ainavu jeb angļu stila grāfu Plāteru-Zībergu pusmuižas parks (19. gs.). Parka platība – 8,5 ha, no tiem 0,21 ha aizņem | Skatīt vairāk
Latvija
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 06.06.2020 - 11.06.2020 Tūrisma piedāvājums Daugavpilī TAKA
Daugavpils ir pievilcīgs un daudzveidīgs tūrisma galamērķis, kas savus viesus sagaida un iepriecina ar plašu tūrisma piedāvājumu klāstu. | Skatīt vairāk
Komplekss pasākumu organizēšanai TAKA
Lieliska vieta dažādu sporta un korporatīvo pasākumu, nometņu, treniņu, koncertu, festivālu, baļļu, svētku un citu pasākumu organizēšanai. | Skatīt vairāk
Minizoo JuRita TAKA
Minizoo JuRita šogad ir iegādājies daudz jaunu dzīvnieku, kuru skaits jau pārsniedz 100, un kur iespējams tos barot, glaudīt un tie atrodas brīvi | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::1.09814191sec.