Akadēmiskās vides ekspertu grupa pārtrauc savu darbību uz nenoteiktu laiku, jo grupas sadarbības modelis ar Ministru kabinetu nav attaisnojis ieguldītās pūles. Lai šāda sadarbība nestu vajadzīgos augļus, ekspertu grupas darba pamatā jābūt no valdības nākošam pieprasījumam pēc akadēmiskās ekspertīzes, bet līdzšinējā sadarbība liecina par šāda pieprasījuma neesamību.
Akadēmiskās vides ekspertu grupa tika izveidota pēc Pārresoru koordinācijas centra ieteikuma un tam sekojoša Ministru prezidenta biroja uzdevuma šā gada martā. Grupa darbojās uz brīvprātīgas un neatalgotas līdzdalības principa un tās mērķis bija sniegt atbalstu Ministru kabinetam lēmumu pieņemšanas procesā, izvērtējot ar Covid-19 saistītos topošos lēmumus. Ekspertu grupas darbība praktiski izpaudās, vērtējot Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupas sagatavotos valdības rīcības scenārijus, tai skaitā novērtējot šo scenāriju ietekmi uz SARS-CoV-2 vīrusa izplatību, sabiedrības uzvedību, kā arī sekas sabiedrībai un tautsaimniecībai. Grupas uzdevumos neietilpa specifisku jaunu risinājumu ierosināšana.
Reklāma
Ekspertu grupas skatījumā sadarbības modelis ar Ministru kabinetu un tā īstenošana nav bijuši optimāli. Kā grupa ir vairākkārt norādījusi, tā darbotos optimāli, ja tai būtu jāstrādā ar valdības definētiem jautājumiem un rīcībpolitiskām dilemmām, sniedzot atzinumus par to zinātnisko pamatotību vai sociālekonomisko ietekmi. Diemžēl līdz šim ekspertu grupas darbība ievirzījusies gultnē, kurā grupa nevis palīdz valdībai pieņemt informētu lēmumu, bet ekspertu paustie viedokļi paši kļūst par politiskā procesa sastāvdaļu.
Ņemot vērā augstāk minēto, ekspertu grupa uzskata, ka pašreizējos apstākļos ir pamatoti tās darbību apturēt uz nenoteiktu laiku. Vienlaikus ekspertu grupa neizslēdz turpmākas sadarbības iespēju, uz savu zināšanu bāzes izvērtējot valdībai būtiskus jautājumus, ja tādi tiktu formulēti.
Vēlamies arī informēt par šīs grupas viedokli attiecībā uz pašreizējā krīzes posma nopietnību un darbībām, kuras varētu mazināt negatīvās sekas.
Ekspertu grupa Ministru kabinetu jau šā gada 29. jūnijā brīdināja, ka pie jau tolaik paredzami zemā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvara un iedzīvotāju aktivitātēm atgriežoties iekštelpās, ir iespējams problemātisks situācijas attīstības scenārijs 2021.gada rudenī: iespējams būtisks un straujš SARS-CoV- 2 vīrusa infekcijas izplatības pieaugums. Pašlaik, diemžēl, šis scenārijs piepildās pilnībā
Tādēļ, SARS-CoV-2 vīrusa izplatībai prognozēti un ļoti strauji eksponenciāli pieaugot un ņemot vērā neizbēgamo hospitalizācijas gadījumu skaita pieaugumu, šā gada 1. oktobrī ekspertu grupa sniedza publisku paziņojumu, ceļot trauksmi par draudīgo situācijas attīstību. Ekspertu grupa izteica aicinājumu iespējami īsā laikā sagatavot SARS-CoV-2 vīrusa izplatību ierobežojošu stingru pasākumu kopumu un Ministru kabinetam to pieņemt pēc iespējas ātrāk oktobra pirmajā nedēļā.
Tika sasaukta Krīzes vadības padomes sēde šā gada 5. oktobrī un 7. oktobrī, kuras laikā tās dalībnieki tika informēti par Krīzes vadības padomes sekretariāta sagatavoto ārkārtējās situācijas ieviešanas scenāriju, kas paredzēja stingru ierobežojumu noteikšanu uz trijām nedēļām visiem valsts iedzīvotājiem, lai īstermiņā ierobežotu kontaktu biežumu un līdz ar to kontrolētu SARS-CoV-2 vīrusa izplatību sabiedrībā, novērstu sagaidāmo slimnīcu pārslodzi un nāves gadījumu skaita turpmāku pieaugumu. Ekspertu grupa atbalstīja šo scenāriju ar nelieliem ieteikumiem. Ministru kabinets tomēr lēma par mazāk stingriem ierobežojumiem, vienlaikus būtiskus ierobežojumus nosakot tikai tiem iedzīvotājiem, kuri nav vakcinējušies pret Covid-19 vai nav to pārslimojuši. Ekspertu grupa pilnībā respektē Ministru kabineta tiesības pieņemt šādu lēmumu, bet izsaka nopietnas bažas par to, ka plānotā rīcība nenovērsīs slimnīcu pārslodzi un tāpēc valdībai jau tagad būtu jālemj par potenciālo rīcību varbūtējā krīzes eskalācijas gadījumā, un jāinformē sabiedrība par šo lēmumu.
Ekspertu grupa pateicas Pārresoru koordinācijas centram (PKC) un personīgi tā pārstāvjiem – PKC vadītāja vietniekam un Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājam Vladislavam Vesperim un Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas konsultantei Sigitai Sniķerei par veiksmīgu sadarbību, teicamu grupas darba koordinēšanu, godprātīgu un konstruktīvu grupas viedokļu apkopošanu un pārstāvniecību politiķu apspriedēs un medijos.
Ekspertu grupas dalībnieki: Ģirts Briģis, Elīna Dimiņa, Anda Ķīvīte-Urtāne, Ludmila Vīksna, Ivars Austers, Klāvs Sedlenieks, Inta Mieriņa, Inese Šūpule, Ingūna Elere, Zigurds Zaķis, Andris Šuvajevs, Baiba Bela, Baiba Martinsone, Feliciāna Rajevska, Ņikita Bezborodovs, Mārtiņš Āboliņš, Gundars Bērziņš, Kārlis Vilerts.
Informatīvs kopsavilkums par akadēmiskās vides ekspertu grupas sniegtajiem viedokļiem Ministru kabinetam
Šā gada 26. martā laikā, kad tika lemts par ārkārtējās situācijas izbeigšanu, ekspertu grupa Ministru kabinetam ieteica atteikties no būtiskas ierobežojumu samazināšanas, tai skaitā īpaši no tik straujas tirdzniecības vietām uzlikto ierobežojumu samazināšanas. Tomēr šis ieteikums netika ņemts vērā, un inficēšanās gadījumu kumulatīvais skaits uz 100 000 iedzīvotājiem no šā gada aprīļa sākuma līdz maija vidum atsāka augt.
Šā gada 29. jūnijā ekspertu grupa Ministru kabinetam ieteica virkni rekomendāciju, no kurām pašas svarīgākās bija nodrošināt pēc iespējas augstāku vakcinācijas aptveri, jo īpaši senioru vecuma iedzīvotājiem, ierobežot ārvalstu ceļošanu vasaras beigās, pieņemt un uzreiz paziņot stingrāku ierobežojumu iespējamību nevakcinētiem iedzīvotājiem saslimstības pieauguma gadījumā, kā arī izstrādāt skaidru rīcības plānu gadījumam, ja saslimstība rudenī sāk strauji augt. Ekspertu grupa arī norādīja, ka saslimstības pieauguma gadījumā īslaicīgs stingru ierobežojumu periods ar striktu ceļošanas ierobežošanu un tam sekojošo ar ceļošanu saistīto prasību efektīvu kontroli būs sabiedrībai un ekonomikai mazāk kaitējošs.
Šā gada 14. septembrī ekspertu grupa īpaši sarīkotā seminārā informēja Ministru kabinetu, ka nepieciešams steidzami izvēlēties stratēģiju Covid-19 saslimstības kontrolei un krīzes vadīšanai, tai skaitā izvēloties vienu no pieciem Ministru kabineta stratēģijas variantiem un informēt sabiedrību par gaidāmās krīzes augsto iespējamību. Ekspertu grupas ieteiktais rīcības scenārijs bija savlaicīgi plānot stingrus, bet laikā ierobežotus sociālo kontaktu samazināšanas pasākumus. Vienlaikus grupa atzina, ka sociāli atbildīgi būtu ieviest pakāpeniskus pastiprinātus ierobežojumus jau no septembra vidus, bet tādiem, diemžēl, tolaik būtu bijis ļoti neliels atbalsts sabiedrībā. No sabiedrības veselības interešu viedokļa tas būtu atbalstāmākais variants ar potenciāli zemākajām sociālajām un fiskālajām izmaksām.
Turpinot strauji pasliktināties situācijai, Ministru kabineta 21. septembra sēdē tika pausts ekspertu grupas viedoklis, ka Veselības ministrijas izstrādātie priekšlikumi nebūs pietiekami efektīvi saslimstības pieauguma apturēšanai, kā arī nav piedāvāti tālākie risinājumi, ja ar šiem priekšlikumiem nebūs pietiekami. Ekspertu grupa atkārtoti norādīja uz nepieciešamību veicināt vakcināciju senioru vecuma grupā, pastiprināt esošo ierobežojumu ievērošanas kontroli, pēc iespējas visiem darba ņēmējiem pāriet uz attālinātu darbu, paplašināt pakalpojumu saņemšanu epidemioloģiski drošā vidē.
Ministru kabineta 28. septembra sēdē, kad tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 662, kuri stātos spēkā šā gada 11. oktobrī, ekspertu grupa atkārtoti norādīja, ka visdrīzāk šis solis būs nepietiekams, ka Ministru kabinets nepiedāvā rīcības scenāriju, ja saslimstība tomēr turpinās augt. Tika norādīts uz pamatojuma trūkumu tam, ka regulējuma spēkā stāšanās tiek attālināta par divām nedēļām, lai gan inficēšanās gadījumu skaits strauji aug un tobrīd bija sasniedzis jau 400 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem.
Krīzes vadības padomes sēde šā gada 5. un 7. oktobrī tika informēta par Krīzes vadības padomes sekretariāta sagatavoto ārkārtējās situācijas ieviešanas scenāriju, kas paredzēja stingru ierobežojumu noteikšanu uz trijām nedēļām visiem valsts iedzīvotājiem, lai maksimāli īstermiņā ierobežotu kontaktu biežumu un līdz ar to SARS-CoV-2 vīrusa izplatību sabiedrībā, novērstu sagaidāmo slimnīcu pārslodzi un nāves gadījumu skaita turpmāku pieaugumu. Ekspertu grupa atbalstīja šo scenāriju ar precizējumiem un ieteikumiem, norādot, ka tas salīdzinājumā ar būtiskiem ierobežojumiem tikai nevakcinētiem iedzīvotājiem, ievērojami mazina slimnīcu pārslodzes risku tuvāko nedēļu laikā un nāves gadījumu skaita pieauguma risku tuvākā pusgada laikā, kā arī dod papildus laiku pēc iespējas lielākas vakcinācijas aptveres panākšanai. Ekspertu grupa norādīja, ka 2020.-2021. gada ziemā tikai ar šādiem pietiekami stingriem pasākumiem iesākumā izdevās apturēt un vēlāk pakāpeniski samazināt saslimstības pieaugumu un izvairīties no slimnīcu galējas pārslodzes. Ekspertu grupa arī ieteica noteikt pienākumu visiem, kam iespējams, strādāt tikai attālināti, kā arī norādīja, ka prioritāte ierobežojumu mazināšanai pēc trīs nedēļu stingru ierobežojumu perioda ir iespēja skolēniem mācīties klātienē.
Detalizētāka informācija un ekspertu grupas sagatavotie viedokļi ir pieejami Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv pie attiecīgo Ministru kabineta sēžu informatīvajiem materiāliem, kā arī tos iespējams saņemt, vēršoties Pārresoru koordinācijas centrā.
