Par ceļojumu aģentūru aktualitātēm vēsta Irēna Riekstiņa [4]

Par ceļojumu aģentūru aktualitātēm vēsta Irēna Riekstiņa

Tūrisma ziņu portāls Travelnews.lv aicināja Irēnu Riekstiņu, ceļojumu aģentūras Kaleva Travel direktori un Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas (ALTA) viceprezidenti uz interviju par ceļojumu aģentūras aktualitātēm, rudens tendencēm ceļojumu galamērķos un ieteikumiem ceļotājiem.  

 

Travelnews.lv: Tuvojas rudens un līdz ar to beidzas tradicionālais atvaļinājumu laiks, ko cilvēki bieži izmanto ceļojumiem. Ko jūs ieteiktu darīt tiem ceļotājiem, kas vasarā nav paspējuši doties ceļojumā? Kādi galamērķi lutinās mūsu ceļotājus ar saulīti arī atvasarā un rudenī?

Irēna Riekstiņa: Jāatzīst, ka šādu pēdējā brīža ceļotāju ir kļuvis mazāk. Lielākoties rudens ceļojumus iegādājās pavasarī un vasaras sākumā. Cilvēki, kas laicīgi bija sapratuši, ka nesanāks doties atvaļinājumā vasarā, iegādājās ceļojumu rudenim. Šī prātīguma tendence novērojama jau vairākus gadus. Protams, vēl aizvien ir ceļotāji, kas dod priekšroku pēdējā brīža piedāvājumiem, cerot uz lielām atlaidēm, bet tie, kas ceļojumu iegādājas pavasarī, ir ieguvēji, jo tad arī cenas ir zemākas nekā pēdējā brīdī.

Rudenī - septembrī un oktobrī - sauli vēl aizvien var baudīt tuvējā Dienvideiropā. Tieši šo laiku un galamērķus izvēlas, piemēram, ģimenes ar maziem vai pirmskolas vecuma bērniem un ģimenes, kas dodas atvaļinājumā vairākas paaudzes kopā, piemēram, ar vecākiem. Tāpat arī cilvēki ar veselības traucējumiem izvēlas to laiku, kad karstums tradicionālajos galamērķos vairs nav tik liels, kad laika apstākļi kļuvuši maigāki. Šogad lielais karstums tepat ietekmēja ceļotāju vēlēšanos doties uz siltajām zemēm, jo arī Latvijā bija pietiekoši silts. Mūsu parastās ziemeļu vasaras un gadalaiku cikls izraisa to, ka cilvēki tiecas pēc atvaļinājumiem siltajās zemēs.

Travelnews.lv: Vai tie ceļotāji, kas ceļojumus iegādājās laicīgi un, protams, nezināja, ka arī mūsu vasara būs pielīdzināma Dienvideiropas laikapstākļiem, nebija vīlušies?

Irēna Riekstiņa: Pārdodot ceļojumu februārī, mēs pārdodam konkrētu galamērķu konkrētā laikā. Bet nebija tādu tūristu, kas nāktu uz aģentūru un teiktu "Zināt, ir pārāk karsts, es negribu braukt ceļojumā". Cilvēki taču dodas ceļojumus ne tikai saules, karstuma un iedeguma dēļ. Cilvēki atvaļinājumā vēlas vides maiņu, atslēgšanos no darba un ikdienas.

Travelnews.lv: Kādi ir trīs svarīgākie iemesli, kāpēc ceļotājiem būtu ieteicams izmantot ceļojumu aģentūru pakalpojumus?

Irēna Riekstiņa: Pirmkārt, tās ir konsultācijas, pieredze un zināšanas, ko ceļotājam dod ceļojumu aģentūras konsultants. Otrkārt, tā ir zināma drošība, paļaušanās, ka problēmu gadījumā ceļotājam būs kāds, pie kā vērsties, un pārliecība, ka aģentūra palīdzēs. Problēmas var būt saistītas ar jebkādiem jautājumiem - veselības traucējumiem, atceltu lidojumu, viesnīcas numuru. Īslandes vulkāna radītā gaisa satiksmes krīze pavasarī bija spilgts piemērs tam, ka vislabāk aprūpēti tika tieši tie pasažieri, kas bija izmantojuši ceļojumu aģentūru pakalpojumus kaut vai aviobiļešu iegādei. Šiem ceļotājiem palīdzēja, par tiem rūpējās un palīdzēja ātrāk nokļūt mājās. Treškārt, bieži ceļojumu aģentūra var piedāvāt labāku cenu, jo tai gadu gaitā izveidojusies sadarbība ar operatoriem un viesnīcām, kas nodrošina labāku cenu, kas citiem nav pieejama. Jāpiebilst gan tas, ka ceļotāji paradumi viegli un ātri mainās, tāpēc ceļojumu aģentūrām jāprot tikt galā ar izmaiņām - jānotur esošie klienti, jāmeklē iespējas, kā piepildīt vēlmes, un jāmēģina iegūt jaunus klientus.

Travelnews.lv: Kā ceļotāji nonāk pie ceļojumu aģentūru piedāvājuma? Vai tie nāk tieši uz aģentūru vai arī izvēlas to pēc reklāmas?

Irēna Riekstiņa: Individuālie ceļotāji no sākuma izvērtē cenu. Bieži cilvēki noskata kādu tūroperatora piedāvājumu un tad izvēlas, kurā tūrisma aģentūrā to iegādāties. Protams, svarīga ir arī reklāma, īpaši mutiskā reklāma - ja mūs iesaka draugi, paziņas, interneta vietnēs vai forumos sastopami komentāri. Otrs būtiskākais iemesls, kāpēc individuālie ceļotāji nāk uz aģentūru, ir tas, ka viņiem nepieciešamas konsultācijas, jo trūkst pieredzes vai informācijas. Var gadīties arī tieši otrādi - ceļotājs ir tik pieredzējis, ka labprāt izmanto aģentūras pakalpojumus. Šādiem ceļotājiem ir nepieciešams kāds, kas saliks ceļojumu no A līdz Z, palīdzēs ceļojuma laikā vai tad, ja gadīsies problēmas. Ne vienmēr šīs kategorijas ceļotāji ir turīgākie, patiesībā tā ir ceļošanas pieredze, kas liek tiem izmantot aģentūras pakalpojumus.

Travelnews.lv: Valsts likumi nosaka, ka aģentūrām, kas darbojas kā tūroperatori, ir jāspēj nodrošināt to, ka nauda, ko klients iemaksā aģentūrai, ir drošībā. Kā jūs vērtējat likumu par klientu iemaksātās naudas drošības garantiju?

Irēna Riekstiņa: Klientu iemaksātās naudas drošības garantijas nepieciešamība ir noteikta ar likumu un LR Ministru kabineta noteikumiem. Ja runājam par apdrošināmās summas lielumu jeb 20 000 latu, tā ir normāla, varētu pat teikt, ka zema. Galu galā šādi patērētājs iegūst drošību par savu naudu, ko atstāj ceļojumu aģentūras rīcībā. Zinot, cik maksā ceļojumi un kādu daļu ģimenes budžeta šī summa sastāda, kļūst saprotams, cik tā svarīga. Patērētājs atdod savus līdzekļus aģentūrai, lai pēc noteikta laika dotos ceļojumā, par ko samaksājis.

Apdrošināšanas pamatā ir konkrēta uzņēmuma - vienalga, liela, vidēja vai maza - bilance. Šobrīd ceļojumu aģentūru bilances nav labas, bet diemžēl (vai arī par laimi) bilanci nelasa tikai pēc apgrozījuma un peļņas mīnusiem. Zinātāji, kuru starpā, protams, ir apdrošināšanas sabiedrības, no bilances saprot, kādā virzienā uzņēmums iet. Ja uzņēmums nav spējīgs pierādīt, ka tas darbojas droši, tad kā ir iespējams apgalvot, ka klienta nauda te ir drošībā vai ka patērētājam ir droši šādā uzņēmumā pirkt ceļojumu? 20 000 latu apdrošināšanas summa tiešām ir obligāta, bet tāda tā ir tikai klienta labā.

Jāatzīst, šāda garantija ir zināms finansiāls tests. Klientu iemaksātās naudas drošības garantijas ir nepieciešama tiem uzņēmumiem, kas darbojas kā tūrisma operatori. Tātad, ja tūrisma aģentūra darbojas arī kā tūrisma operators, garantija ir obligāti nepieciešama. Savukārt pašam patērētājam ir jābūt modram, kur iegādāties ceļojumu un atstāt savu naudu.

--------------------------------------

Intervijas otrā daļa, kas veltīta tūrisma industrijas aktualitātēm, lasāma tūrisma ziņu portālā profesionāļiem www.TurismaBizness.lv.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

1 Niks 08/13/2010 23:04 Pilnīgs ūdens,nekā konkrēta!

2 Kolna Jezups 08/12/2010 13:25 Vai gadījumā Kaleva Travel agrāk nesaucās Via Rīga?

3 GD 08/12/2010 10:39 piekrītu Mazajam Bukam, žurnāliste aizslīdējusi no tēmas. un tomēr.. ja jau pieskaramies likumdošanai, tad jāpiezīmē, ka jaunais likums nav pilnvērtīgs. varēja nu PADOMĀT par mazajiem, tikko uzsākušajiem uzņēmējiem, kuriem lielas naudas uzreiz nav pieejamas. Kampara kungs mikrouzņēmuma nodokli samazināja, tas pats princips būtu jāattiecina uz garantiju apmēriem, piem.

4 Mazais buks 08/12/2010 09:57 Raksts neatbilsts tematam - kādas tad ir aktualitātes un tendences?????

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Jēkaba Strazdiņa virtuālā izstāde Cēsīs Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs
Digitalizēta Jēkaba Strazdiņa izstāde “Darbi un kolekcija”. Laikā, kad muzeji un izstādes ir slēgtas, šis ir nozīmīgs solis ceļā uz satikšanos | Skatīt vairāk
Latvija

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2021 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2021 1st-studio.com

 
Total Timed::0.32419014sec.