Stāsti no Norvēģijas (5.daļa). No sadzīves...

No šā un tā ir sakrājies pa kādam teikumam, tāpēc šoreiz – mazliet no visa.

Nedaudz no skolas ikdienas. Mācību slodze ir krietni zemāka nekā Vidzemes Augstskolā, sākot jau ar to, ka vienas lekcijas garums aizņem 45 minūtes, kā arī individuāli veicamie uzdevumi ir nesalīdzināmi mazāk. Akadēmiskā ziņā mūsu augstskola tomēr ir priekšā. Mācības Lillehammeres augstskolā apmaiņas studentiem notiek angļu valodā, un pārsvarā visi pasniedzēji šajā valodā runā raiti. Arī norvēģu valodas pasniedzējs, kuram, kā tauta runā, esot ap 150 gadu. Bet tas nekas - viņš joprojām visus prot nolikt pie vietas! Ļoti inteliģents un dzīvesgudrs cilvēks. Latvijā bijis 3 reizes, un novērojis, ka latvieši esot ļoti strādīgi.

Atcerējos, ka jāpiemin trešā dzīvokļa biedrene Ingvila. Jau ar pirmajiem vārdiem, kad satikāmies, redzēju, ka ļoti labi sapratīsimies, un tā arī ir, varam pļāpāt par visu iedomājamo un neiedomājamo, viņa ir ļoti laipna, draudzīga un izpalīdzīga, un liekas kā pretstats pārējām kaimiņienēm, no kurām ir grūti izspiest kādu vārdu angļu valodā un kuras savā starpā runā tikai savā mēlē. Ingvila savukārt cenšas patulkot gan viņas, gan to, kas norisinās televīzijā. Patīkami, protams.

Šodienas garastāvokli uzlabojošais atklājums bija tualetes papīrs, ko nesen nopirku, bet iepakojumu atvēru tikai šodien. Tualetes papīrs kā tualetes papīrs, tikai uz katra papīra gabaliņa ir skaisti uzdrukāti mīlas dzejolīši. Ja nu kādam atvieglojoties patīk lasīt dažāda veida literatūru, tad šis tualetes papīrs būs neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kā arī iespēja otrajai pusītei atzīties mīlestībā. O, un tā kā tuvojas mīlestības svētki - ideja Valentīndienas dāvanai!

Svētdien bijām izbraukuši iz pilsētas – mūsu galamērķis bija tradicionāla norvēģu mājiņa "Gamme", kas pēc būtības ir kā Lavo tipa telts ar caurumu griestos dūmu izvēdināšanai, tikai krietni plašāka un celta no koka. Ēkas vidū grils, kam apkārt soliņi. Lai nokļūtu līdz šai vietai, bija jāaizbrauc ārpus pilsētas un tad no turienes – "15 minūšu" gājiens mežā. Tā vismaz iepriekš teica viens no badijiem, kurš vienīgais no visiem zināja ceļu uz šo mājiņu. Bet tā kā uz doto brīdi intensīvi bija snidzis, sniegs bija gandrīz līdz ceļiem, un ceļš ievilkās, iesākot "vai esam jau klāt?" čīkstēšanas ķēdīti. Treniņš bija labs – katra kāja uz savu pusi, tumša krēsla un beigās vēl kalns augšup. Galā nonākuši, uzcepām desiņas, taisījām hotdogus, gan ar parastajām bulciņām, gan tradicionālām kartupeļu pankūkām/ lavašiem (lompe) un cepām arī pufīgos, ķēpīgos zefīriņus. Atpakaļceļš jau paskrēja ātri, ar pilniem vēderiem un jau izmīdītu ceļu.

Tas arī pagaidām viss, tiekamies vēlāk.

29.01.2013.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Uzņēmumi


VRK Travel
,

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::0.35277104sec.