Stāsti no Norvēģijas (6.daļa). Iekš un ārpus migas

Joprojām trešdienās izbaudām sniega biznesa kursa ekskursijas, esam bijuši Lillehammeres olimpiskajā muzejā, kas, godīgi sakot, ir garlaicīgs muzejs no sērijas "skaties un lasi", Hafjell kūrortā ar meža reljefā izveidoto slaveno skrienošo vīru ar lāpu rokās, kā arī Hunderfosenes atrakciju parkā. Šis bija lielisks pasākums, izbaudījām gan ziemas priekus, gan devāmies glābt princesi no troļļiem, kas beidzās ar brīvo kritienu un tā laikā uzņemtu āprātīgu bildi, kas uzlabo garastāvokli katru reizi, kad tā tiek apskatīta, jo mūsu sejas izteiksmes ir vienkārši nepārspējamas. Nepamanīta nepalika arī ledus katedrāle, kur nereti tiek rīkotas kāzas, un sniega viesnīca. Katedrāles celšanai tiek izmantotas 11 tonnas kvalitatīva ledus, kas tiek iegūts no ezera, jo šim ledum, salīdzinoši ar plūstošā ūdens tilpnēm, ir mazāk skābekļa, līdz ar to ledus ir izturīgāks. Ledus tiek iegūts februārī un martā un tiek glabāts līdz nākamajam gadam, kad to izmanto jaunas būves celtniecībai – viesnīca un katedrāle tiek nojauktas un atkal uzbūvētas no jauna katru gadu, un jaunas celtniecība aizņem 6-8 nedēļas. Pati gan laikam šajā viesnīcā nenakšņotu – mazās istabas ar pāris gultām, apgaismojumu un sniegā izgrebtu dekoru kaut kā likās neomulīgas. Pieturēšos pie siltākām vērtībām. Tomēr šī bija savā ziņā eksotiska pieredze pabūt šādā vietā, un priecājos par to. Kopumā parkā valdīja neaizmirstami jauka, ziemeļnieciska, norvēģiska atmosfēra. Vasaras laikā šeit ir citas aktivitātes, un ja dodaties uz Lillehammeres pusi ekskursijas nolūkos, noteikti ir vērts šo vietu apmeklēt. Ne par velti tā ir starp Norvēģijas populārākajiem tūrisma objektiem.

Ja runājam par citām tēmām... Ar norvēģu valodas apgūšanu iet samērā labi, kaut gan grāmatā steidzamies ne pa jokam un apjomi, kas jāapgūst [patstāvīgi], ir lieli. Taču ar norvēģu valodas nepārvaldīšanu saistās fakts, ka joprojām esmu darba meklējumos. Bet tas jau ir stāsts, ko varat drīzāk man pajautāt personīgi.

Šodien ar kaimiņieni Ingvilu uzsākām jaunu tradīciju – baking day jeb cepamdienu nedēļas nogalē. Iesākumam izvēlējos ko ne pārāk sarežģītu – kanēļa bulciņas jeb, man labprātāk patiktos tām piedēvēt sarežģītāku nosaukumu – "Bergens skillingsboller". Kā izrādās, šīs bulciņas ir tradicionālais ēdiens. Bija jauki piepildīt māju ar siltu kanēļa smaržu un pēc tam ar veselīgu dzērveņu tēju baudīt jau gatavās, mīkstās un gardās maizītes. Man ir paveicies ar kaimiņieni ar ievērojamu pieredzi ēst gatavošanā. Ar nepacietību gaidu jau nākamo nedēļas nogali.

02.03.2013.


KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Uzņēmumi


VRK Travel
,

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::0.38622379sec.