Zeme, kur vērts atgriezties!

Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta pasaulei Latviju atklājusi pievilcīgā gaismā. Ne velti 2014. gadā, kā liecina Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) apkopotie dati, Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu tūristu skaits palielinājies par 14.5%, sasniedzot 1,4 miljonus. Lai arī joprojām  lielāko tirgus daļu pērn saglabāja tūristi no Krievijas, ņemot vērā politisko situāciju austrumu kaimiņvalstī, pagājušā gadā viesu skaits no šīs lielvalsts samazinājies par 4,1 %. Krievu tūrists šobrīd izvairās apceļot ne tikai ar ģeogrāfisko tuvumu, krievu valodu un vēsturiskajām saknēm vilinošo Latviju, bet Eiropu kopumā, priekšroku dodot atpūtai savā valstī. Tomēr vietējā tūrisma tirgus straujā  izaugsme pēdējos gados Latviju nav atstājusi bez atalgojuma. Par mūsu valsti aizvien vairāk interesējas ne tikai tuvo, bet  arī tālo tirgu tūristi, piemēram, no Japānas, kuri šeit visaugstāk vērtē Latvijas  tradīcijas un neskartās dabas burvību. Galamērķi, kas šurp vilina dažādu valstu ceļotājus ir neskaitāmi: sākot ar spožāko Latvijas tūrisma "pērli" Rīgu, kas slavena ar tās kabatai līdzīgo kompaktumu, spa un medicīnas tūrisma meku – Jūrmalu un pasaules līmeņa atrakciju parkiem bagāto Siguldu. Sevišķa pašmāju tūrisma vērtība ir arī Latvijas lauku neskartās dabas takas, savvaļas parki, ko papildina vietējo saimnieku piedāvātais ekoloģiski tīrais produkts un izmeklēta nacionālā virtuve.  Tomēr neskatoties uz straujo pašmāju tūrisma augšupeju un plašo informētību, ārvalstu viesiem Latvija aizvien šķiet kā negaidīts pārsteigums -  neaprakstīta lapa, kurā iespējams radīt arvien jaunus stāstus.

Vēsture un tradīcijas Latvijas apceļotāju topā

Jauna Latvijas tūrisma tendence ir tālo tūrisma tirgu pieaugums, ko visspilgtāk pārstāv Japāna. Ciemiņus no Tālajiem Austrumiem  saista mūsu valsts tradīcijas, to izcelsme, kā arī  klusums, miers un dabas skaistums, atklāj Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava.

Savukārt, viesus no Vācijas, kas sastāda ievērojamu daļu Latvijas apceļotāju, šurp vilina kopīga vēsture un vēsturiskās liecības kā, piemēram, Vācijas reihs, Vācu ordenis, Kuršu kāpas. Tūristi no plašās Rietumvalsts atklāj, ka par Latviju aizvien biežāk nākas lasīt valstī populāros medijos. Viņi uzskata - mums vienreiz šī zeme jāredz, lai var teikt - esam tur bijuši! Vācu tūristi vienā ceļojumā parasti vēlas apskatīt visu Baltijas valstu galvaspilsētas. Ja sākotnēji Baltija ārzemniekiem šķiet kā vienots veselums, tad pēc tūres rietumnieki ir pārsteigti, par šī reģiona vadošo pilsētu neatkārtojamo raksturu un šarmu. Piemēram, Rīgas būtību vācu tūrists visbiežāk saista ar tās Vecpilsētas skatu no Daugavas otras puses.

Taču Latvijā bieži sastopamie tūristi no Lietuvas, īpaši tie,  kas viesojušies Latvijā vēl pirms neatkarības gadiem, vēlas aplūkot  Rīgu šodien. Tā kā valodas ir atšķirīgas, kaimiņvalsts pārstāvjiem Latvija šķiet kā vilinošas ārzemes kas ir tepat netālu, atklāj tūristu gids Juris Baltputnis.

Inteliģentais krievu tūrists Latviju izvēlas retāk

Ja  tūristu plūsma no Rietumvalstīm palielinās, Latvijā tūristu skaits no austrumu kaimiņvalsts ir manāmi sarucis. Krievijā izplatītās maldinošās  informācijas ietekmē krievu ceļotāji uzskata - Latvija šobrīd nav drošs galamērķis, pat pieļaujot, ka šeit viņiem varētu uzbrukt  nacionālās piederības dēļ. Kaut arī lielvalsts tūristu skaits Latvijā pēdējos gados bijis ievērojams, varam vienīgi cerēt, ka arī šis gads būs veiksmīgs, spriež Inese Šīrava.

Krievu tūristu skaits ir samazinājies ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, ņemsim kaut vai Šveices slēpošanas kūrortus. Patlaban austrumu kaimiņzemē pastāv uzskats, ka valstij ar tik plašu ģeogrāfiju līdzekļus labāk izlietot savā valstī. Krievzemē modē ir apceļot Krimu, atpūsties pie Melnās jūras vai doties izbraucienā pa Volgu.

Latvija dēļ ģeogrāfiskā tuvuma, krievu valodas un vēsturiskajām saknēm vienmēr bijis  iecienīts galamērķis gan krievu elites, gan arī vienkāršās tautas vidū. Šīs valsts pārstāvji vienmēr bijuši  aizrautīgi koncertu cienītāji, kuru topā nešaubīgi dominē Rīgas Krievu teātra piedāvājumu. Austrumu kaimiņi mūsu valstī allaž bijuši arī  aktīvi medicīnas pakalpojumu, spa un skaistumkopšanas procedūru izmantotāji.

Tomēr jaunākais pētījums par krievu tūristu apmešanās vietas izvēli rosina pozitīvas cerības: noskaidrots, ka  bieži, apceļojot mūsu valsti, minētās nācijas pārstāvji apmetas pie draugiem un paziņām vai uzturas personiskajos apartamentos. Tādēļ jāsecina, ka nemaz īsti nezinām, cik austrumu kaimiņvalsts pārstāvju Latvijā ir īstenībā, stāsta Rīgas tūrisma attīstības biroja valdes locekle Vita Jermoloviča.

Lielās pilsētas  - vilinošākie galamērķi

Ārvalstu ceļotāju vilinošākais tūrisma galamērķis Latvijā, protams, ir Rīga. Ne velti kopējais tūristu skaits galvaspilsētā, salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām, sasniedz astoņdesmit procentus. Lielu interesi iemantojušas arī vienas dienas tūres uz citām Latvijas lielākajām pilsētām. Lielisks paraugs  ir Limbaži, kur "mājo" viens no pilsētas veiksmīgākajiem tūrisma produktiem – " Dzīvā sudraba" muzejs. Savukārt, Gulbenē izstrādāts  aizraujošs pilsētas ekskursijas maršruts ar elektrovilcieniņu, kas izvadā pa pilsētu, iepazīstinot ar tās ievērojamākajiem objektiem. Taču Ventspils ir lielisks galamērķis ģimenei. Bet, tie, kas nav bijuši Daugavpilī, laipni aicināti apskatīt pilsētas slaveno cietoksni un iepazīt Marko Rotko Mākslas centru, iepazīstina Inese Šīrava.

Savvaļas parki  - valsts  eksotiskākie  "dārgakmeņi"

Latvijas vieni no izcilākajiem "dārgakmeņiem", kādu nav nekur citur pasaulē, nešaubīgi ir savvaļas parki. Īpašas ievērības vērti ir Slīteres un Ķemeru nacionālie parki, kas saista ar unikālām tūrisma iespējām, piemēram, putnu un zvēru vērošanu, dabas takām un, protams, neatkārtojamo Ķemeru purva taku, kas jāiziet ikvienam. Savukārt, "Saulītes" Ķegumā piedāvā vērot ne tikai dažnedažādus dzīvniekus, bet arī sarīkot pikniku brīvā dabā, stāsta asociācijas "Lauku ceļotājs" vadītāja Asnāte Ziemele.

Mežiem bagātā zeme kā negaidīts pārsteigums

Latvija ārzemju tūristu skatījumā ir zeme, kas vilina ar nezināmo. Neskatoties uz arvien  pieaugošo  informētību, mūsu valsts lielai daļai rietumnieku aizvien šķiet kā neaprakstīta lapa. Ja, piemēram, rietumu tūristam  Somija saistās ar saunām un ezeriem, Zviedrija -  sarkanajām koka mājiņām, bet Norvēģija pazīstama kā fjordu zeme, Latvija visbiežāk pazīstama vien kā mežiem bagāta zeme. Tomēr tūristi šodien aizvien biežāk izvēlas doties ceļojumos, kuros gaidāmi pārsteigumi un nebijušas izjūtas. Tādēļ pat radīts jauns jēdziens -  piedzīvojumu sabiedrība, akcentējot  ikdienas rutīnas garlaikotā cilvēka nepieciešamību piedzīvot ko neierastu, piemēram, nolēkt no baznīcas torņa, doties kalnos vai eksotiskā dabas nostūrī,  kur  nakšņošana notiek teltīs. Un Latvijas tūrisma spilgtākās vērtības, kā, piemēram, neskartās dabas skaistums ir patiess izaicinājums rietumnieka racionālajai dabai, atklāj Juris Baltputnis

Dabisks dzīvesveids  - Latvijas  firmas zīme

Vēlme būt dabas tuvumā šodien ir arī dzīvesveids. Līdz ar to  atzinību iemantojis ekoloģiskais tūrisms. Cilvēki aizvien biežāk izvēlas vietējo produktu, kas atbilst "Zaļā sertifikāta" kritērijiem -  tīrs, labs un kvalitatīvs.  Lauku saimnieki, kas nodrošina tūrisma servisa pakalpojumus viesu namos, izvēlas gultas veļu un matračus, kas nav alerģiski. Lauku tūrisma viena no galvenajām prioritātēm ir arī izcelt latviešu nacionālo virtuvi kā īpaši kvalitatīvu un gardu pateicoties dabisku produktu izvēlei, atklāj asociācijas "Lauku ceļotājs" vadītāja Asnāte Ziemele.

Vietējais produkts  - pašmāju uzņēmēju veiksmes talismans

Latvijas tēls - apzināti darināts roku darbs, ko jo īpaši izteiksmīgu veido mūsu valsts uzņēmēju ieguldījums.  Šodien vietējā produkta vērtību nosaka tā dabiskums. Caur to uzņēmēji tiecas Latviju padarīt īpaši vilinošu gan vietējo, gan ārzemju tūristu vidū. Tāpat ievērību gūst aizraujošas lauku izklaides programmas, kas pozitīvi uzlādē pēc saspringtas darba dienas.

Biznesa pieredzē dalās divas veiksmīgas un radošas Latvijas uzņēmējas "Skrīveru mājas saldējuma", SIA "Rozīte" direktore Lelde Sotniece un viesnīcas "Roja" direktore Zane Vaivode.

Saldējuma burve

Lelde Sotniece:

Ģimenes  radošai ansamblis

"Skrīveru mājas saldējums" ir ģimenes uzņēmums, kura idejas autors ir mans tēvs Voldemārs Sotnieks.

Tēvs apzinājās, ka modernajā produktu piedāvājumā trūkst tāda saldējuma kāds bija viņa

bērnībā un nolēma – gatavosim saldējumu bez ķīmiskajām piedevām, mākslīgajām krāsvielām un

smaržvielām! Arī nosaukums " Mājas saldējums" ir viņa radīts, lai akcentētu produkta dabisko

izcelsmi. Laika gaitā mūsu klienti jeb saldējuma baudītāji to papildināja arī ar izcelsmes vietas nosaukumu. Tā tapa zīmols "Skrīveru mājas saldējums"- nu jau trīs gadus reģistrēta preču zīme.

Ģimene ir mūsu komandas atslēga un spēks -  daloties mīlestībā, sapņus mācāmies pārvērst īstenībā. Visi darbojamies kopā, bet lomas ir sadalītas. Mamma Dzidra ir mūsu šefpavārs. Tētis Voldemārs darbojas grāmatvedības jomā. Vecākajam brālim Mārtiņam padodas pagatavot izcilu saldējumu. Viņa pārziņā ir arī tehniskās lietas. Mazais brālis Emīls ir galvenais "garšotājs". Savukārt, manā kompetencē ir saziņa ar saldējuma baudītājiem, restorāniem, kafejnīcām.

Saldējums desertam un sātīgai maltītei

Nepieciešamās zināšanas ieguvu Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, tomēr, manuprāt, vislabākā izglītošanās ir  saldējumu gatavot ar zinātkāri un aizrautību. Reizēm paši jokojam, ka esam kā cirks - radām gan klasiskus, gan netradicionālus saldējumus. Astoņu gadu lakā esam izstrādājuši vairāk kā deviņdesmit receptes. Mūsu arsenālā ir plombīra, jogurta, paniņu, kā arī saldējums tikai no ogām un augļiem. Pēdējā laikā esam iecienījuši zefīra saldējumu ar olu baltums. Taču mūsu unikālais firmas ēdiens ir mārrutku saldējums ar marinētu biešu salātiem un "sudraba" zivtiņām – brētliņām. Savukārt, "Skrīveru mājas saldējuma" lielākais lepnums ir  biezpiena saldējums ar avenēm.  

Vēderprieks ar sirdsprieku roku rokā

Klientus dēvējam par mūsu saldējuma mīļiem. Viņu vidū ir gan vietējie, gan ārzemju viesi. Mūsu saldējuma mīlis vispirms ir gardēdis, taču, bez šaubām, arī personība, kas dzīvo saskaņā

ar pamatvērtībām. Mēs rūpējamies ne tikai par saldējuma mīļu vēderprieku, bet arī sirdsprieku, izrotājot produktu ar dabas dārgumiem – dzērveņu vai brūkleņu "rubīniem", piparmētru lapiņām vai valdzinošām zemeņogām. Taču, ja saldējumam veicams  tālāks ceļš, esam atraduši  teicamu iepakojumu, kas saglabā saldējumu sasaldētu trīs stundas.

Dabiskums – vienlaikus ierobežo un attīsta

"Skrīveru mājas saldējuma" panākumu atslēga  ir dabīgums, tomēr tas ne tikai veicina, bet arī

Ierobežo. Naturālam produktam nepieciešami rūpīgāki uzglabāšanas apstākļi un dārgāks iepakojums.

Bet tā kā cilvēki aizvien biežāk dod priekšroku dabīgam uzturam, nevis zālēm aptiekā, tas labvēlīgi ietekmē arī mūsu biznesa attīstību. Tādēļ tuvākajā laikā plānojam apgūt atsevišķus lielveikalus Latvijā. Patlaban Rīgā sadarbojamies ar vairākiem restorāniem un  kafejnīcām. Iespējams, kādudien galvaspilsētā izveidosim arī skaistu saldējuma veikalu, kur katrs varēs sameklēt savai gaumei atbilstošāko kārumu."

Ziemeļkurzemes krasta valdzinājums

Zane Vaivode :

Viesnīca "Roja" -  stāsts, kas nepaliks nepamanīts

"Viesnīca "Roja" dibināta 1995. gadā, pakāpeniski attīstoties par stabilu Latvijas lauku tūrisma "pērli". Divdesmit vasaru garumā mainījies gan viesnīcas ārējais veidols gan iespējas, ko tā piedāvā viesiem. Sākotnējā ideja pieder ģimenes puišiem, kas laikus prata  novērtēt Ziemeļkurzemes skarbā krasta pievilcību un specifiku – saullēktus un saulrietus virs jūras, skaisto Rojas upes tecējumu, ceriņziedu kupenas, bagātos mežus, garāko pludmali Eiropā, ko rotā zeltainas smiltis un akmeņi kā krāsainas rotas. Un, kur nu bez rosīties gatavajiem iezemiešiem! To visu domās apvienojot, dzima ideja radīt stāstu, kas nepaliks nepamanīts -  vienu no pirmajām viesnīcām Latvijā, kuras saimnieki ir latvieši.

Vieta, kur esi sirsnīgi gaidīts

Lai kādi svētki vai goda pasākumi notiktu Rojā, esam gatavi sniegt padomu un radīt gandarījuma sajūtu. Tādēļ šobrīd  Ziemeļkurzemes piekrastē viesnīcas tuvumā izveidots atpūtas centrs un restorāns ''Otra puse''. Tas atpūtniekus vilina ar novatoriskām aizraujošām  izklaides programmām kā, piemēram, ''Mielasts zvejnieku sētā'', iepazīstinot arī  ar zvejnieku darba specifiku un zivju kūpināšanas procesu Savukārt, ''Nacionālās virtuves īpatnības'', ''Ražots Rojā'' un ''Dižraušu dzīres'' sniedz iespēju nobaudīt latviešu nacionālās virtuves piedāvājumu, kā arī  nogaršot Latvijā brūvētu alu. Atpūtas centra mērķis ir radīt māju sajūtu, kur vienmēr esi sirsnīgi gaidīts.

Vācu tūrists ar Lonely planet ceļvedi mugursomā

Mans  moto ir mācīties katru dienu un iegūt papildu zināšanas kādā interesējošā jomā. Esmu apguvusi pasākumu režisores profesiju, kā arī  neskaitāmas citas profesionālās pilnveidošanās programmas. Tomēr manā skatījumā darbs nav bizness, bet gan ieguldījumu, kas jāīsteno saskaņā ar sirdsapziņu. Uzskatu, ka šādu attieksmi  ir svarīgi demonstrēt arī mūsu viesiem – cilvēkiem, kuriem patīk eksperimentēt, tomēr izvēloties pārbaudītas vērtības. Tipisks mūsu klients ir vācu tūrists ar Lonely Planet ceļvedi  mugursomā. Manuprāt, tūrisma nozari Latvijā ievērojami attīsta mūsu zemes apceļotāju pārliecība par Latviju kā krāšņu, drošu, civilizētu valsti ar kulturāliem un viesmīlīgiem indivīdiem. Lielu lomu spēlē arī tūrisma nozares uzņēmēju nacionālā pašapziņa, tā ļaujot izcelt Latvijas īpašo vietu Eiropas kartē".

 Rīga – vilinošais Ziemeļu galamērķis

Ja raksturo, kāds ir vidējais ārvalstu tūrists, visbiežāk Rīgu apmeklē 36 gadus vecs vīrietis ar vidējiem ieņēmumiem, kas ieradies ar lidmašīnu, divas līdz trīs dienas uzturas četru zvaigžņu viesnīcā un personiskajiem tēriņiem iztērē vidēji 74,86 eiro dienā, secināts jaunākajā Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) veiktajā pētījumā. Tomēr Latviju ārzemju tūristi apceļo ļoti atšķirīgu motīvu vadīti: kādam tā ir iedvesmojoša personiskā pieredze, citam biznesa darījumi vai vienkārši nejaušība.

Savos iespaidos par vizīti Latvijā dalās trīs viesnīcas "Grand Hotel Palace Riga" viesi:

Millers Reinholds, 54, Vācija:

"Latvijā viesojos kopā ar tūristu grupu no Vācijas. Mans ceļojuma mērķis bija iegūt jaunu ceļošanas pieredzi, apskatot Baltijas reģionu kopumā. Iepriekš Latvijā neesmu bijis, taču šī vieta ir patīkams atklājums, kas fascinē ar tās notikumiem bagāto vēsturi, kā klātesamība Rīgā jūtama it visur. Mani saista arī Latvijas neatkārtojamā kultūra un atsaucīgie cilvēki".

Alisher Holmatov, 39, Uzbekistāna:

Latvijā, Rīgā esmu trešo reizi. Mani šurp atveda biznesa darījumi. Šajā valstī aizrauj vietējo iedzīvotāju dzīvesveids. Cilvēki šeit ir ļoti draudzīgi. Lieliski, ka Latvijā vairākums runā trīs valodās! Tāpat, vienaldzīgu nespēj atstāt Latvijas neskartās dabas valdzinājums un iedvesmojošā kultūra.

Jean Francois, 29, Francija:

Latvijā  ierados apciemot draugus. Šeit esmu pirmo reizi. Liels pārsteigums ir Rīgas krāšņā un sakoptā Vecpilsēta. Manā skatījumā Latvijas galvaspilsēta Rīga ir kā Ziemeļu pērle.



 

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Pusdienu piedāvājums restorānā Hercogs Hercogs Mārupe
Pusdienu piedāvājums darba dienās no 11:00-15:00. Piedāvājumā salāti, zupas, pamatēdieni un deserts. Iknedēļas jaunais piedāvājums Hercoga | Skatīt vairāk
Latvija
Pieprasītākais brančs Pārdaugavā! Hercogs Mārupe
Katru svētdienu no 11:00-15:00 – brīvdienu vēlās brokastis. Piedāvājumā plašs siltās un aukstās bufetes klāsts, glāze prosecco un svaigi | Skatīt vairāk
19 EUR
Komplekss korporatīvajiem pasākumiem TAKA
Lieliska vieta dažādu sporta un korporatīvo pasākumu, nometņu, treniņu, koncertu, festivālu, baļļu, svētku un citu pasākumu organizēšanai. | Skatīt vairāk
Valmieras mākslas dienas “KUSTĪBA” Valmieras Tūrisma informācijas centrs
Laikā no 1. aprīļa līdz 1. maijam Valmierā norisināsies Valmieras mākslas dienas "KUSTĪBA". | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::0.39322209sec.