Jolanta Derkevica– Pilskunga: Traģikomiskie burbuļi

Arī šis laiks pāries un cilvēki paliks tie paši. Vai ir vērts šobrīd būt tik neiecietīgiem vienam pret otru, nepamatoti apvainot, kritizēt, izsmiet un pat draudēt, jo līdz galam situāciju izpratīsim tikai pēc laika?! Pēc krīzes būs mums jāskatās viens otram acīs, jāsadarbojas un jāmēģina atjaunot mierīga līdzās pastāvēšana. Vēlos sacīt, ka jāmēģina būt gudriem un tomēr raudzīties pāri visam, saglabājot cilvēcību un mums visiem nozīmīgo – empātiju. Šis ir virziens, kurš palīdzēs mums visiem kopā, kā vienotai sabiedrībai, vieglāk un, atkārtošos – gudrāk, pārvarēt ieilgušo krīzi, uzskata Jolanta Derkevica– Pilskunga, PhD, Biznesa augstskolas Turība Docente, Doktora studiju programmas Komunikācijas vadība direktore un Aģentūras JDP Integrated Communications vadītāja.

Mani = Tavi uzskati

Sabiedrības burbuļi ir sabiedrības noslāņošanās un līdzīgi domājošo apvienošanās pēc savām interesēm, vērtībām un uzskatiem. Šobrīd redzams, ka tādi ir izveidojušies vairāki, kas pēc būtības ir normāli, jo mums katram ir savi uzskati un vēlme būt piederīgiem.

Katrā no šiem burbuļiem ir viens vai vairāki līderi, kam vēlas sekot kāda sabiedrības daļa. Tomēr, ja kāds no šiem līderiem maina savu nostāju, pieviļ vai vienkārši pazūd, novērots, ka burbuļa dalībnieki nepārgrupējas citos burbuļos, bet, visbiežāk, turpina būt saliedēti un nemaina savu, iepriekš pausto, pozīciju. Tātad, stāsts nav tikai par līderiem. Šos burbuļus veido līderi un iedzīvotāji – kopā.

Līderu loma

Nebūsim naivi, jo (īpaši šī brīža situācijā) ir saradušies dažādi līderi. Daļa no tiem vienkārši izmanto situāciju, lai apmierinātu savu ego vai alkatības tieksmi, vēlmi būt populāriem, iegūt naudu, iekļūt politikā vai vienkārši melot un manipulēt ar sabiedrību, tādējādi izbaudot varu. Šeit visu izšķir, kādā līmenī burbulī esošajiem cilvēkiem ir kritiskā domāšana, cik viegli viņi ļaujas manipulēšanai.

No otras puses, tas ir labi, ja ir līderi, kuri mēģina un ved tautas daļu labklājības un attīstības virzienā, jo cilvēkiem tas būtu nepieciešams – līderis, uz kuru var paļauties krīzes situācijā, uzticēties un kopā justies droši.

Ir arī tādi cilvēki, kuri nepiekrīt konkrētā burbuļa kopējām vērtībām vai darbībām, bet viņi tur vēlas uzkavēties, lai redzētu, kā domā citi vai vienkārši, lai savāktu visu iespējamo informāciju un tad individuāli, kritiski izdomātu, kas ir pareizi un kas nav, kas ir pieņemami vai vērtīgi.

Ārstu apēd bez sāls

Dažādi sabiedrības burbuļi veidojas vairākos sociālajos tīklos. Šobrīd visbiežāk tās ir slēgtas grupas interneta vidē, izmantojot: Messenger, WhatsApp, Telegram, u.c. Slēgtās grupās cilvēki izsakās vēl intensīvāk nekā tad, ja viņiem būtu publiski jāpauž savs viedoklis. Piemēram, ir ārstu slēgtā grupa. Iedomāsimies, kas reāli notiks ar ārstu, ja viņš publiski paudīs savu konkrēto viedokli, kas nesaskanēs ar pārējiem – viņu tūlīt apēdīs bez sāls. Situāciju grūtāku padara apstāklis, ka ārstiem nav vienota viedokļa, kas pēc būtības ir normāli, bet datu un faktu izvilkšana no konteksta, neskaidrojot sabiedrībai kopējo ainu, nodara būtisku kaitējumu un tie, kas uzdrīkstas un iespējami pilno ainu skaidro publiski, jau tiek apēsti un sabiedrībai šķiet, ka slēgtais un apslēptais ir vairāk patiesais, jo taisnību taču nevar paust publiski, jo apēdīs bez sāls. Ir saradušies arī pašpasludināti ārsti un infektologi, kuriem vispār nebūtu tiesību izteikties par medicīnu un tas rada neizpratni un apjukumu.

Cilvēki izvēlas būt burbulī arī cilvēcīgu apsvērumu dēļ – izjust piederības sajūtu, ir līdzīgas vērtības un uzticēšanās, tas rada drošību.

Banānu kari vieno

Kopumā, sociālajos tīklos, visbiežāk, tieši anonīmie komentētāji parāda viszemāko kultūras līmeni, ja tā drīkst izteikties, kas rezultējas ar apsaukāšanos, draudēšanu, izsmiešanu un aizskarošu komunikācijas stilu.  

Šobrīd ir jūtama arī burbuļu savstarpējā rīvēšanās. Vai daudzviet cilvēki no viena burbuļa iefiltrējas citā, ar mērķi iegūt vajadzīgo vai izplatīt savu informāciju. Tiek veikti ekrānuzņēmumi no grupas sarakstes un tie izplatīti apspriešanai citos burbuļos. Visbiežāk tas novērots Twiterī. Ieskicēšu šī brīža aktīvākās sociālās platformas un to raksturojumu, no mana burbuļa skatu punkta:

•    Twitter –  ekspertu, viedokļu līderu burbulis;

•    Facebook -  ir sabiedrisks burbulis, ziņu lapa, kur bļauj gandrīz visi;

•    Anonīmie komentētāji zem ziņām – bļauj rupji, aizvainojoši;

•    Instagram, kur nav tik daudz jūtami burbuļi, un cilvēki turpina dalīties ar skaisto;

•    LinkedIn ir lietišķais burbulis, reti negatīvs;

•    TikTok -  komunikācija notiek caur humoru, šo vietni pārsvarā, bet ne tikai, lieto jaunieši.

Šobrīd vienīgais, kas uz brīdi un ar humoru ir spējis apvienot sašķelto sabiedrību, ir banānu kari. Cilvēki pāris dienas sāka vairāk smaidīt, paskatījās uz lietām savādāk. Masu psiholoģija, ko ir ļoti interesanti vērot.

Diemžēl, pāri visam - politika

Kopumā, cilvēki vairs neprot sarunāties un valdības komunikācijā ir bijušas vairākas neveiksmes, iztrūcis skaidrojošais elements, vai arī, tas ir bijis, bet izvēlēti neprecīzi ziņu nodošanas kanāli un veids. Un otra problēma – mūsu valstī komunicē politiķi, nevis ārsti. Ārsti un eksperti cenšas komunicēt, skaidrot un brīdināt, bet tam visam pāri - politika, diemžēl. Tas šo situāciju padara problemātisku un traģikomisku.

Veselīga komunikācija

Atgriežoties pie līderiem, kuri šo situāciju izmanto savtīgiem nolūkiem – pirmkārt, sabiedrību var sašķelt manipulatori un, otrkārt, kādu aizvainojot. Piemēram, saucot kādu par muļķi, ja viņš vakcinējas vai pretēji – ja nevakcinējas. Šī nav īstā komunikācija, ja mēs viens otru apsaukāsim, tālu netiksim. Arī, ja mērs pilns un vairs nevar izturēt. Konstruktīva kritika, atkārtota skaidrošana un piedošana – tas mums šobrīd visvairāk nepieciešams.

Pareizāk būtu jautāt – kādi ir iemesli Tavai izvēlei? Un tad mēģināt izprast otru cilvēku. Iespējams, ka labākais formāts būtu diskusijā iesaistīt 3 pozīciju cilvēkus, pievienojot ekspertu: vakcinēts, pret vakcinēšanos un tāds, kurš vēl nav izlēmis. Šāds būtu pareizais koncepts, kurš iespējams novestu pie veselīga diskusijas rezultāta. Vienīgi jāpiebilst, ka vairs nav laika, jo tas beidzās vakar.

Arī FakeNews var sašķelt sabiedrību. Ja nemaldos, ap 70% šīs informācijas tika izplatīta tieši Facebook. Runa ir par informāciju, kas nav pārbaudīta. Cilvēkiem ir jāpauž savs viedoklis, bet tam ir jābūt apzinātam un godīgam, kā arī uz pārbaudītiem faktiem balstītam.

Ārsts, nevis garāmgājējs

Šķeļ sabiedrību arī tas, ja cilvēki sāk iejusties lomās, kas viņi nav. Par veselību ir jārunā ārstiem, nevis garāmgājējiem. Par izglītību runā izglītības jomas speciālisti. Epidemiologi, infektologi un citu profesiju pārstāvji runā par savām sfērām.

Uzsvēršu, viedokli var izteikt, bet ne apvainot. Pandēmijas krīze lieliski parāda, kas ir kas un kur mēs esam. Ja runājam par izglītības sistēmu, esmu vīlusies skolotājos, viņu sastāvā un domāšanā. Ne visos, protams.

Jaunieši ir apķērīgi

Jaunieši digitālajā vidē kritiskajā domāšanā ir soli priekšā pārējiem! Viņi ir daudz spēcīgāki un ātrāk atpazīst, neuzķeroties uz fake profiliem vai rakstiem.

Kopumā, uzskatu, ka kritiskā domāšana ir jāintegrē izglītības iestādēs, tā ir vairāk jāmāca jau skolā. Tas ir svarīgi. Un arī sabiedrība ir jāizglīto – kampaņām jābūt vieglām un saprotamām.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Jūrmala Hotel Spa - Ziemas piedāvājums Estravel Latvia
1 nakts 2 personām ērtā numurā, brokastis, atpūta Wellness Oasis un papildu opcija - SPA vai uzkodas numurā | Skatīt vairāk
Latvija no 102 EUR
Ziemas SPA viesnīcā Baltic Beach Estravel Latvia
1 nakts 2 personām Deluxe numurā un izvēlētais SPA piedāvājums | Skatīt vairāk
no 229 EUR

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2021 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2021 1st-studio.com

 
Total Timed::1.89417219sec.