Viens no populārākajiem šīs vasaras ceļojumu galamērķiem ir Grieķija - gan kūrorti kontinentālajā daļā, gan daudzās gleznainās salas. Arī nesenā krīze nespēj mazināt Grieķijas pievilcību – joprojām savā vietā ir tirkīza krāsas ūdens gleznainajos līcīšos, tūkstošiem gadu senie kultūras un vēstures pieminekļi, siltie dienvidu vakari ar vīnu un sirtaki melodiju, un arī visas maņas kārdinošā grieķu virtuve, par kuru arī šoreiz parunāsim sīkāk.
Vietējo krodziņu apmeklējumi ir neatņemama un neaizmirstama Grieķijas ceļojuma sastāvdaļa. Protams, iesakām labāk doties uz nelieliem, omulīgiem, vietējo iecienītiem krodziņiem, nevis uz tūristiem orientētiem restorāniem. Gājiens uz šādu krodziņu kādā Grieķijas mazpilsētā var kļūt par piedzīvojumu, ko pēc tam ilgi atcerēties un stāstīt draugiem. Interjera detaļām vai galda klājuma smalkumam šādās vietās netiek pievērsta pārāk liela uzmanība, tie, ļoti iespējams, būs vienkārši. Toties būs neiztrūkstošais mājas vīns, nesamākslota saimnieka sirsnība, un nav izslēgts, ka vakariņu noslēgumā jūs kopā laidīsieties straujā sirtaki ritmā. Grieķi ir ļoti ģimeniski un sabiedriski, un tā vien šķiet, ka kolektīvs ēšanas veids, vai tas būtu ģimenes lokā, vai lielākā kompānijā, viņiem ir pilnīgi organiski nepieciešams. Bez labas kompānijas nav pusdienu (kas var ievilkties līdz vēlai naktij)! Grieķi arī labprāt pusdieno ārpus mājas, turklāt nedara to dažai citai tautai raksturīgā veidā, kad pie svinīgi klāta galda atturīgā nopietnībā pusdieno pārītis pieaugušo. Grieķu ģimene svētdienas pusdienās – to skatu vajag redzēt! Cilvēki kā minimums pārdesmit, sākot no vecmāmiņām un vectētiņiem, saulē sažuvušām sejām un svinīgi vecmodīgos melnos tērpos, līdz pat spiedzošu bērneļu bariņam un klēpī snaudošiem zīdaiņiem. Neviens nav lieks, neviens netiek klusināts vai ierobežots, visi ir ļoti skaļi, dzīvespriecīgi, izteiksmīgi žestikulējoši, viens otru pārkliedzot ilgi apspriežas jau pie ēdienu izvēles. Pamazām galds tiek pārpildīts ar visdažādāko gardumu traukiem, parādās vīna karafes, un omulīga pasēdēšana vairāku stundu garumā var sākties.
Reklāma
Grieķijas virtuve neliks vilties nedz gaļas, nedz zivju ēdienu cienītājiem, arī veģetārieši būs iepriecināti par visdažādākajos veidos pagatavotajiem dārzeņu ēdieniem, feta sieru un sulīgajiem augļiem.
Populārākais no gaļas ēdieniem ir souvlaki jeb grillētas gaļas iesmiņi (no dažāda veida gaļām), kuru smarža kārdinoši uzvēdī vai no katra krodziņa. Taču tas, protams, nav vienī gais no gaļas ēdieniem. Lūk, daži citi iecienītākie:
Stifado – sātīgs liellopa vai truša gaļas sautējums, ko gatavo kopā ar šalotēm, tomātiem, garšaugiem, olīveļļu un etiķi;
Arnaki psito – grilēta jēra karbonāde;
Keftedes – olīveļļā ceptas maltas cūkas vai liellopa gaļas bumbiņas, kam pievienotas olas, rīvmaize, garšaugi, piparmētras un ķimenes;
Kleftiko – pergamentā cepta kazas gaļa;
Giovetsi – māla podiņā kopā ar tomātiem, orzo makaroniem, sīpoliem un garšvielām lēni sautēta jēra, vistas vai liellopa gaļa;
Loukaniko – cūkgaļas desiņas, bagātīgi aizdarītas ar garšvielām, tai skaitā – maltu apelsīnu miziņu, fenheļa sēklām, kapātiem zaļumiem, reizēm – kūpinātas aromātiskos malkas dūmos.
Grieķijas, un jo sevišķi piekrastes reģionu un daudzo salu apmeklējums nekādā ziņā nebūtu pilnīgs bez zivju un citu jūras velšu nobaudīšanas. To plašais klāsts, svaigums un neatkārtojamās garšas patiešām ir grieķu virtuves „visu stāstu stāsts” ! Visas jūras veltes šeit ir tik lieliskas pašas par sevi, ka nekāda sarežģīta pagatavošana nav nepieciešama – tās tiek grilētas ārā, ceptas krāsnī vai uz pannas, parasti pasniegtas ar visu galvu, ko grieķi uzskata par garšīgāko zivs daļu. Piedevās – tā pati visur esošā olīveļļa un citrona sula, un svaigi zaļumu salāti. Tomēr grieķiem ir arī daži nedaudz neparastāki zivju ēdieni, ko arī ieteicams nobaudīt, piemēram:
Marides – sīkas zivtiņas, apvārtītas miltos un ceptas olīveļļā (nenobīstieties no nosacītās vienkāršības – garšo lieliski);
Psarosoupa – zivju un jūras velšu zupa ar gliemenēm, garnelēm, vairāku veidu zivīm, gatavota puravu un zaļumu virā;
Garneļu saganaki – tomātu mērcē sautētas lielās garneles, papildināts ar feta sieru;
Sardelles – vīnogu lapās cepinātas sardīnes;
Psaria plaki – vesela zivs, kas cepta traukā bez vāka kopā ar burkāniem, puraviem un kartupeļiem tomātu, fenheļa un olīveļļas mērcē;
Soupia me melani – pašas tintē sautēta sēpija (diezgan liels retums).
Lieliskas maltītes noslēgumā kā punkts uz „i” pienākas deserts. Tas visbiežāk būs izmēros neliels, samērā vienkāršs, bet ar izteiksmīgu garšu un sātīgs:
Grieķu jogurts – biezais, krēmīgais baltais jogurts, pasniegts ar medu un valriekstiem ir populārākais deserta veids, tiek piedāvāts arī kā brokastu ēdiens;
Svaigas vīģes vīna-apelsīnu-medus mērcē;
Baklava – ar medu piesūcinātas filo mīklas un kapātu riekstu izstrādājums;
Loukumades – mazi eļļā cepti virtuļi, mērcēti medus sīrupā un pārkaisīti ar kanēli.
Kā deserts var tikt pasniegti dažādi cepumi, konditorejas izstrādājumi un svaigi augļi.
Un pašā, pašā maltītes noslēgumā namatēvs jūs visdrīzāk uzcienās ar glāzīti anīsa degvīna ouzo un pavadīs kā labus draugus.
 (1).png "Atlaides auto nomai Igaunijā Europcar")
