Autors: Santa Bivbāne
Avots: BalticTravelnews.com/bbc.com
Keiptauna ir neapskaužamā
situācijā, tā ir pirmā pilsēta mūsdienās, kurai draud dzeramā ūdens
izzušana. Tomēr Dienvidāfrikas pilsētas sausuma situācija ir tikai viens
no ekstremālajiem piemēriem problēmai, par kuru jau sen ir brīdinājuši
eksperti – ūdens trūkumam. Neskatoties uz to, ka ūdens aizņem apmēram
70% pasaules, ūdens krājumi, it īpaši dzeramā ūdens nav tik bagātīgi kā
varētu šķist. Tikai 3% no tā ir saldūdens.
Tam nevajadzētu
būt pārsteigumam, ka Keiptauna ir tikai aisberga virsotne. Šeit ir vēl
11 pilsētas, kurās visdrīzāk var beigties dzeramais ūdens.
Reklāma
1. Sanpaulu
Viena
no 10 visvairāk apdzīvotajām pasaules pilsētām 2015. gadā piedzīvoja
līdzīgu situāciju kā Keiptauna, kad galvenie ūdens krājumi kritās zem
4%. Kad krīze sasniedza pašu virsotni, vairāk nekā 21,7 miljoniem
iedzīvotāju ūdens krājumi bija palikuši mazāk nekā 20 dienām, un
policijai bija jāpārvalda ūdens mašīnas, lai apturētu ūdens laupīšanu.
Ūdens krīze beidzās 2016. gadā, bet 2017. gada janvārī ūdens krājumi
bija par 15% zemāki nekā vajadzētu. Tas uz kādu laiku pakļāva pilsētas
nākotni šaubām par ūdens krājumu pietiekamību.
2. Bengalūru
Indijas
dienvidu pilsētas vietējās amatpersonas cīnās, lai pārvaldītu pilsētas
ūdens un kanalizāciju sistēmas. Lai pasliktinātu situāciju, pilsētas
novecojusī santehnika ir steidzami jāuzlabo. Valsts pārvaldes ziņojums
atklāja, ka pilsēta zaudē vairāk nekā pusi dzeramā ūdens.
3. Pekina
Pasaules
Banka ūdens trūkumu klasificē tā, ka noteiktā vietā katru gadu cilvēks
saņem mazāk par tūkstoti kubikmetru saldūdens. 2014. gadā katram no
vairāk nekā 20 miljoniem Pekinas iedzīvotāju bija tikai 145 kubikmetri
ūdens.
4. Kaira
Kad
ir izšķiroši svarīgi izveidot vienu no pasaules lielākajām
civilizācijām, Nīlas upei mūsdienās ir grūtības. Tā ir ne tikai 97% no
Ēģiptes ūdens avota, bet arī neapstrādātu lauksaimniecības un dzīvojamo
atkritumu apjoma pieauguma galamērķis. ANO lēš, ka līdz 2015. gadam
valstī būs kritisks ūdens trūkums.
5. Džakarta
Tāpat
kā daudzas piekrastes pilsētas, Indonēzijas galvaspilsēta saskaras ar
jūras līmeņa paaugstināšanās draudiem. Bet Džakartā šo problēmu
pasliktināja tieša cilvēku rīcība. Tā kā mazāk nekā pusei no pilsētas 10
miljoniem iedzīvotāju ir pieeja cauruļvadiem, ir daudz nelegāli izraktu
aku. Piekopjot šo praksi, gandrīz pilnībā aizplūst pazemes ūdens
nesējslāņi. Lai padarītu lietas vēl sliktākas, ūdens nesējslāņus
neuzpilda, neskatoties uz smagajiem lietiem, jo betona un asfalta
izplatība nozīmē, ka atklātie lauki nevar absorbēt nokrišņu daudzumu.
6. Maskava
Krievijā
atrodas viena ceturtdaļa pasaules saldūdens rezervuāru, taču šo valsti
apdraud piesārņojuma problēmas, ko izraisīja padomju laika rūpnieciskā
mantotā puse. Tas īpaši satrauc Maskavu, kur 70% ūdens apgāde ir
atkarīga no virszemes ūdeņiem. Oficiālās iestādes atzīst, ka no 35% līdz
60% no kopējiem dzeramā ūdens krājumiem Krievijā neatbilst sanitārajiem
standartiem.
7. Stambula
Saskaņā
ar oficiālajiem Turcijas valdības datiem, valsts ir tehniski ūdens
stresa situācijā, jo ūdens piegāde uz vienu iedzīvotāju 2016. gadā
samazinājās zem 1700 kubikmetriem. Pēdējos gados plaši apdzīvotās
teritorijās, piemēram, Stambulā (14 miljoni iedzīvotāju), sausākajos
mēnešos ir vērojams ūdens trūkums.
8. Meksika
Daudziem
no 21 miljona Meksikas galvaspilsētas iedzīvotājiem ūdens trūkums nav
nekas jauns. Viens no pieciem iedzīvotājiem ūdeni no saviem krāniem
saņem tikai dažas stundas nedēļā, bet vēl 20% tekošs ūdens ir tikai daļu
dienas.
9. Londona
No
visām pasaules pilsētām Londona nav pirmā, kas iešaujas prātā, kad domā
par ūdens trūkumu. Realitāte ir ļoti atšķirīga. Ar vidējo gada nokrišņu
daudzumu aptuveni 600 mm (mazāk par Parīzes vidējo un tikai apmēram
pusi no Ņujorkas) Londona piesaista 80% ūdens no upēm. Iespējams, līdz
2025. gadam būs problēmas ar piegādi un līdz 2040. gadam būs nopietns
ūdens trūkums.
10. Tokija
Vairāk
nekā 30 miljoniem cilvēku Tokijā ir ūdens sistēma, kas atkarīga no
virszemes ūdeņiem (upēm, ezeriem un izkusuša sniega). Jaunākie
ieguldījumi cauruļvadu infrastruktūrā arī paredz tuvākajā laikā
samazināt noplūdes radītos atkritumus līdz 3%.
11. Maiami
Pilsēta
Floridas štatā ASV ir viena no 5 ASV valstīm, kuras katru gadu
visvairāk skar lietus. 20. gs. Sākumā projektam, kas pētīja tuvējos
purvus, bija negaidīts rezultāts; ūdens no Atlantijas okeāna piesārņoja
Biskajas ūdenskritumu, pilsētas galveno saldūdens avotu. Kaut arī
problēma tika atklāta 1930-tajos gados, jūras ūdens joprojām noplūst, it
īpaši tāpēc, ka Amerikas pilsēta ir piedzīvojusi straujāko jūras līmeņa
celšanos pēdējos gadu desmitos. Kaimiņpilsētas jau cīnās. Hallandale
pludmalē, kas atrodas tikai dažu kilometru attālumā uz ziemeļiem no
Miami, bija jāaizver sešas no astoņām akām, jo tajās tika iesūknēta
sālsūdens.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
