Iepazīsti 7 brīnišķīgas un leģendām apvītas muižas Lietuvā

Iepazīsti 7 brīnišķīgas un leģendām apvītas muižas Lietuvā

Vēsture atgādina, ka agrāk dzīve un kultūra tika veidota tur, kur atradās muiža.

Muižas, kuras ilgu laiku bijušas aizmirstas, šodien kļūst par kultūras centriem, tajās atgriežas mākslas, mūzikas, estētikas un gudrības gars. Vairākums no šīm muižām atjauno kultūras dzīvi tādu, kāda tā tika izveidota, izmantojot dažādu valstu to laiku vismodernākās tehnoloģijas un praksi. To visu varam piedzīvot arī mūsdienās, apmeklējot lieliskās Lietuvas muižas. Dažu stundu attālumā no Rīgas jūs varat atklāt muižas, kurās piedzīvosiet vissvarīgākos Lietuvas un Latvijas vēstures pagriezienus.

Par to, kā piedzīvot iespaidiem un atklājumiem bagātus mirkļus stāsta Lietuvas piļu un muižu asociācijas prezidents Gintaras Karosas

"Izvēloties atklāt Lietuvas valdzinājumu ārpus lielākajām pilsētām, jūs pavisam drīz nonāksiet Lietuvas muižu un piļu apkaimēs", - stāsta Gintaras Karosas.

Skaistākajos dabas stūrīšos iekārtojušās, tālāk no pilsētu burzmas, Lietuvas muižas vilina ar savu arhitektūru, kas atgādina par dažādu laikmetu ietekmētām formām, stiliem no visas Eiropas. Tūristi no Eiropas nereti Lietuvā atrod arī savas vēstures liecības, kas saglabājušās interjeros, eksterjeros vai pašu muižu vēsturēs.

Savos zelta laikos muižas pārņēma Eiropas arhitektūras, mākslas, dažādu amatu, zinātnes un jaunāko tehnoloģiju, industriālās un dārzniecības, parku plānošanas, jaunākās ražošanas sistēmas un to tehnoloģiskās tendences. No muižu kultūras izauguši un iedvesmu, tēmas smēlušies izcilākie arhitekti, mākslinieki, kompozītori, rakstnieki.

Lietuvas Versaļa: Plunges muižas (liet. Plungės dvaras)

Šī muiža piederēja augstu ambīciju Oginku dzimtai. Bogdanas Oginskis, kā tolaik lielākajās Eiropas muižās bija populāri, izveidoja, finansēja un uzturēja 60 cilvēku muižas orķestri, zināmu arī aiz Lietuvas robežām. Orķestris savu priekšnesumu laikā spēlēja J. Haidna, V. A. Mocarta, J. S. Baha un citus skaņdarbus.

Vairākums no saglabājušos ēku Plunges muižā tika uzcelti 1873. g.. pēc Mykola Oginska iniciatīvas. Vācu izcelsmes arhitekts Karls Lorens projektēja neorenesanses divstāvīgās meižas ēkas, iekārtoja parku. 1879. g. tik uzcelts arī neogotikas stila zirgu stallis. Muižas teritoriju grezno neorenesanses vārti.

Plunges muiža arī šodien aizrauj ar savu ēku ansambli un iespaidīgo parku. Muižas rezidenci Mykolas Oginskis izveidoja kopā ar vācu arhitektu Karlu Lorensu. Ceļot šo kompleksu, iedvesmu smēlās no muižu kultūras etalona – Francijas karaļa Ludviga XIV šedevra – Versaļas. Tāpēc staigājot pa Mykola Oginska muižu, apņem sajūta, ka uz īsu brīdi esam pārcēlušies uz Franciju. Ne bez iemesla muiža tiek dēvēta par Lietuvas vai Žemaitijas Versaļu.

Mūsidenās Mykola Oginska muižā iekārtojies Žemaitijas mākslas muzejs, kurā apmeklētāji tiek aicināti aplūkot muižas interjeru, mākslinieku radošās izstādes.  

Hugo Šoja muiža (liet. Hugo Šojaus dvaras)

Piejūras pilsētā Šilutē, miera ieskauta, stāv Hugo Šoja muiža. Šī ir vienīgā, saglabājusies Austrumprūsijas muižas komplekss – elegants, vēlā klasicisma arhitektūras paraugs. Muižu ieskauj angļu stila parks. Muižā iespējams atrast īpašu XVIII gs. gleznu galeriju, kura greznoja muižu tās zelta gados.

Ļubavas muiža (liet. Liubavo dvaras) un brīvdabas muzejs

Tāpat kā Žemaitijas Versaļai, Ļubovas muižai kādreiz bija savs orķestris, kurš dzīvoja milzīgā, greznā baroka vārtu kompleksā. XX gs. sākumā šeit tika uzcelts zirgu stallis, modernas ūdens dzirnavas.

Spriežot pēc XVIII gs. inventāra, var secināt, ka muižas komplekss sastāvēja no 20 ēkām: tika celts otrās dzirnavas, darbojās alus darītava, kas agrāk tika saukta par bravoru, lietu glabātuve, maiznīca. Pašlaik, netālu no Viļņas esošā Ļubavas muiža ir atvērta apmeklētājiem. Muižā, 2013. g. tika uzņemta vācu filma "Vilka bērni". Tas ir stāsts par jauniem vācu bērniem, citādi zināms pēc nosaukuma "Wolfskinder".

"Dodoties uz Viļņu, pusdienu iespējams veltīt netālu esošo muižu apmeklējumam. Tādām kā Ļubavas, Markuču muižām. Netālu atrodas arī Eiropas parks, kurā atpūsties iecienījuši dabas un mākslas cienītāji. Šajā parkā darbojas arī brīvdabas muzejs, kurā iespējams aplūkot dažādas mākslas instalācijas", - stāsta Lietuvas piļu un muižu asociācijas prezidents Gintaras Karosas, pasvītrojot ka visas šīs vietas iespējams apmeklēt ne tikai ar savu transportu, bet arī ar sabiedrisko transportu.

Akmenas muiža (liet. Akmenos dvaras)

Šī muiža ir īpaša ar saviem interjera risinājumiem. Blakus galvenajai ēkai, ūdens tilpnē darbojusies elektrostacija, kas tajā laikā bija retums. XIX gs. otrajā pusē, Akmenas muižā tika uzceltas akmens sienu, holandiešu stila Akmenas vējdzirnavas, kas ilgus gadus aprūpēja apkārtējos ar miltiem. Muižnieka, Hoppena celtās akmens dzirnavas XX gs. sākumā bija vienas no lielākajām savā reģionā. Šodien saglabājusies muižas dzīvojamā ēka, parka un ūdens tilpnes fragmenti, kā arī atjaunotas leģendārās dzirnavas.

Mūžīgās mīlestības apliecinājumi Kretingas muižā (liet. Kretingos dvaras)

Kretingas muiža apmeklētājus sagaida ar 24, muižas kompleksa ēkām un koptu muižas parku, kurā greznojas skulptūras un strūklakas.

Muižas parkā iespējams atrast izgrebtu divpusēju soliņu, labi zināmu kā Mīlestības akmeni. Leģenda vēsta, ka šis akmens bijis Krievijas imperatores Jekaterinas II un tā brīža muižas īpašnieka Platona Zubova slepenā satikšanās vieta. Tiek lēsts, ka atklājot savas jūtas, sēžot uz šī soliņa, mīlniekus gaidīs ilga un spēcīga mīlestība. Muižā, 2013. g. tika uzņemta filma "Anna Kareņina".

No XIX gs. Kretingas muiža nonāca grāfa Jāzepa Tiškēviča pārziņā, kurš pārveidoja muižas ēkas un iekārtoja iespaidīgu oranžēriju. Trīs stāvu oranžērija – Ziemas dārzā visos gadalaikos iespējams piedzīvot zaļus mirkļus, svaiga gaisa ieskāvienā. Dārzā iespējams aplūkot vairāk nekā 500 augu sugas.

Savā laikā šis bija viens no lielākajiem ziemas dārziem Eiropā. Muiža izcēlās arī ar to, ka tai bija sava hidro elektro stacija un telefonu līnija, kas apvienoja muižu ar Pluņģes un Rietavas muižām. Tā ir viena no muižām, kura saglabājusi gandrīz visas ēkas vai to fragmentus.  

Bikuška muiža (liet. Bikuškio dvaras)

Rakstveida avotos šī muiža jau minēta jau XIV gs. vidū. Gadsimtu gaitā tā piederējusi, Radvilu, Orinsku, Prušinsku, Plevaku, Drazdausku un citām muižnieku ģimenēm. Tiek uzskatīts, ka muiža bija viena no retajām mūra ēkām, kas celtas XVII gs. rezidencēs.

Agrāk ziedu laikus piedzīvojusī muiža šodien ir augšām cēlusies un uzsākusi jaunu dzīvi. Jau vairākus gadus šeit notiek glezniecības plenāri, profesionālas teātra izrādes, simfoniskās mūzikas koncerti. Muižā darbojas mākslas galerija un tiek veidots granīta skulptūru parks.

Aleksandra Puškina atmiņas Markuču muižā (liet. Markučių dvaras)

Markuču muiža atrodas Viļņas pilsētas dienvidaustrumu daļā. Markučai minēti jau 14. gadsimta beigās. Muiža, dažādos laikos piederēja Jogailām, Radviliem, Tiškevičiem, Hodkevičiem. Tomēr par spilgtākajiem muižas saimniekiem kļuva viena no slavenākajiem krievu romantisma dzejnieka un rakstnieka, Aleksandra Puškina dēls Grigorijs un viņa sieva Varvara. 1906. gadā, pie pēdējiem muižas īpašniekiem, Varvaras Melnikovas - Puškinas un Grigorija Puškina, parka kalnainajā daļā tika uzcelta pie Markuču muižas Sv. Barbaras kapliča. Pēc Varvaras Melnikovas – Puškinas vēlmēm arī Aleksandra Puškina literatūras muzejs.

Markuču kapličas arhitekts – Mihails Prozorovs, savukārt atrasto ikonu autors, iespējams ir Georgijs Molokins – slavens XIX-XX gadsimtu, Viļņas ikonu gleznotājs. Kapličas ikonās attēloti tajā pašā vārdā dēvējamie Markuču muižas saimnieku un viņu tuvo aizbildņi. Šis atklājums iedrošina atskatīties un atcerēties Viļņas pilsētas pareizticīgo baznīcu arhitektūru un ikonu gleznošanas tradīcijas.

"Katrai pilij un muižai pieder citādāka leģenda, savukārt dabas skati un arhitektūras mantojums sniedz neatkārtojamu iespēju atgriezties vairākas simtgades atpakaļ, lai sajustu pagātnes auru",  - stāstījumu pabeidz G. Karosas, katram ceļotājam novēlot, ceļojot pa Lietuvas muižām atklāt savu kultūras daļu.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::0.43801808sec.