Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/History.com/Laimei.lv
Lai arī tabaka Eiropā, nelielos daudzumos – vairāk lai atrādītu, ka tāda ārpus Eiropas aug, tika ievesta jau pāris gadus iepriekš – pēc tam, kad Amerikas atklājējs Kristofers Kolumbs ar savu komandu bija redzējis vietējos pīpējam dažādas zālītes, par tabakas importētāju Eiropā tiek uzskatīts brits - sers Valters Reilijs, kas tabaku uz Eiropu atveda 1578.gadā. Viņš pats arī bija aktīvs pīpētājs un šīs kultūras izplatītājs. Par Reiliju arī zināms tas, ka reiz kāds viņa kalps, kas nav zinājis, ko viņa saimnieks dara, ieraugot dūmus, uzlējis saimniekam virsū spaini ūdens – jo domājis, ka tas aizdedzies.
Savas dzīves laikā Valters Reilijs bija atpazīstams kā rakstnieks, dzejnieks, atklājējs, politiķis un arī spiegs. Viņš arī tika apsūdzēts par nodevību pret Anglijas kroni pēc karalienes Elizabetes nāves un, lai arī viņam tika plānots izpildīt nāvessodu, tika apžēlots un ieslodzīts Londonas Tauerā. Reilija – un citu nodevības plānotāju mērķis bija par valdnieku virzīt citu karaliskās ģimenes pārstāvi. 1616.gadā viņš tika atbrīvots un devās jaunā piedzīvojumā – ar kuģi uz Gviānu – tomēr ar vienu nosacījumu – neiesaistīties nekādos militāros konfliktos ar Spāniju. Pretēji Reilija pavēlēm, viņa draugs ar saviem vīriem uzbruka Spānijas karavīriem Gviānā un uzbrukuma laikā bojā gāja Reilija dēls. Kad Reilijs atgriezās Anglijā, Spānijas vēstnieks pieprasījuma viņam izpildīt nāvessodu, kas arī tika darīts – jo Anglijas karalim nebija izvēles –tas vēlējās saglabāt pamieru ar Spāniju.
Reklāma
Tomēr, runājot par tabaku – jau Kolumba laikā, 1492.gadā, vietējie iedzīvotāji zemē, ko Kolumbs nodēvēja par Sansalvadoru, starp dāvanām, ko pasniedza Kolumbam, bija arī auga "petum" sausās lapas. Sansalvadoras iedzīvotāji šīs saulē izkaltētās un caurulītēs satītās lapas smēķēja. Ar smēķēšanu Kolumbs sastapās arī tālākos savos ceļojumos – jo Kubas piekrastē iedzīvotāji smēķēja tam laikam improvizētus cigārus. Pie tam nekaltētu tabaku iezemieši ne tikai smēķēja, bet arī ēda, un dzēra tabakas sulu.
Vēlākos gados, ar eiropiešu arvien regulārāku ierašanos Amerikā tabaka kļuva par vienu no primārajām peļņas precēm. Teritorijas palielināšana tabakas audzēšanai, vēloties palielināt tabakas produkciju, bija viens no cēloņiem eiropiešu konfliktiem ar indiāņiem, un arī iemesls, lai ievestu un izmantotu darbaspēku no Āfrikas. Pirmais, kas sāka izmantot tabaku komerciāliem nolūkiem Amerikas dienvidu štatos bija Džons Rolfe. Ap 1609. gadu sākās tabakas audzēšanas uzplaukums Virdžīnijas štatā. Nicotiana rustica eiropiešiem ne īpaši patika, bet uzņēmīgais fermeris bija atvedis arī tabakas auga sēklas ar augstu nikotīna koncentrāciju lapās no Bermudu salām. Kaut gan lielākā daļa kolonistu nevēlējās pirkt tabakas ražu, Rolfe bija spējīgs labi nopelnīt sagatavojot tabaku eksportam.
Jau 1620. gadā apmēram 40000 mārciņu tabakas tika pārvestas uz Angliju. Pieminētā kolonija, lai spētu turpināt tabakas audzēšanu pietiekamā apjomā, bija spiesta ievest pirmos melnādainos vergus 1619. gadā. Jau pēc četriem gadiem šī kolonija uz Angliju aizveda 119000 mārciņas tabakas. Tabakas importēšanai uz Eiropu bija daudzi pretinieki. 1672. gadā Anglijas karalis Džeimss publicēja eseju, kurā viņš apsūdzēja tabakas lietošanu nosaucot to par "riebeklību acij, ļaunu degunam, kaitīgu smadzenēm un bīstamu plaušām". Tabakas audzēšanas attīstību Amerikā apliecina fakts, ka līdz 1883. gadam tabakas akcīzes nodoklis bija apmēram viena trešdaļa no Amerikas Savienoto Valstu ievāktajiem iekšējiem nodokļiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
