Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com/Stern.de
Mūsdienu darba ritms ir ļoti piesaistīts datoram un cilvēki birojos sēž daudz ilgāk nekā dažreiz tas ir nepieciešams.. Jau senos laikos daudzi izcili cilvēki ir devuši priekšroku stāvēšanai pie rakstāmgalda, piemēram, vācu dzejnieks Johans Volfgangs fon Gēte izmantoja stāvkrēslu. Arī daudzi citi populāri rakstnieki un valstu vadītāji izvairījās no ilgas sēdēšanas pie rakstāmgalda, jo kustība pozitīvi veicina smadzeņu darbību. Taču mūsdienās liela daļa cilvēku līdz 15 stundām dienā nosēž biroju, automašīnu, konferenču, restorānu un televizoru krēslos.
Zinātnieki ir jau vairākos pētījumos pierādījuši, ka ilga sēdēšana nodara lielu ļaunumu cilvēka veselībai. Birojā ilgi sēdošie cilvēki kļūs dūšīgi, bieži saslimst un arī mirst daudz ātrāk nekā citi. Ārsti informē, ka ‘’biroja’’ kaites ir grūti novēršamas, jo cilvēkam daudzos gadījumos tiek deformēti mugurkaula skriemeļi. Sporta aktivitātes vakaros nespēj pilnībā kompensēt ilgās sēdēšanas radītos veselības traucējumus. Cilvēks ar sportu var uzlabot muskuļu tonusu, taču kaulu deformācijai var būt tikai ķirurģiska palīdzība.
Jau pēc 4 stundu sēdēšanas ķermenis sāk būtiski pagurt un tas ziņo smadzenēm par pārslodzi. Ja šos signālus neievēro, tad cilvēkiem rodas problēmas ar vielu maiņu organismā, asinsriti un iekšējā stresa paliecināšanos. Mūsu ķermenis nav domāts ilgai sēdēšanai, tāpēc cilvēkiem ir jāpiedomā par savām aktivitātēm birojā un pareizu sēdēšanu. Daudzos birojos speciāli tiek ierīkota centrālā miskaste vai printeris, lai biroja darbinieki izkustētos. Citi biroji rīko ikdienas sapulces, stāvot kājās, jo tas palīdz veselībai un ekonomē laiku. Tāpēc zinātnieki iesaka biroja darbiniekiem biežāk izmantot kāpņu telpas, doties no pusdienām uz biroju kājām, lasīt dokumentus pie loga un piedomāt par cita veida aktivitātēm, lai kaut kādā veidā kompensētu sēdēšanu pie rakstāmgalda.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.