TŪRISMA BIZNESS | Bizness

Strādās pie juridiskajiem risinājumiem Nacionālās koncertzāles un konferenču centra projekta īstenošanai PPP modelī

5. novembrī Ministru kabinetā skatīs informatīvo ziņojumu „Par nacionālās koncertzāles attīstības projekta izstrādes gaitu un nepieciešamo finansējumu juridisko risinājumu izstrādei”, kurā tiek informēts par paveikto nacionālās koncertzāles attīstības projekta izstrādē un nosprausti tuvākie soļi, īstenojot to publiskajā – privātajā partnerībā (PPP).


“Nacionālās koncertzāles projekts ir nonācis valdības dienaskārtībā – vairākus mēnešus aktīvi darbojusies koncertzāles attīstības komiteja, kurā piedalījās koalīcijas partiju pārstāvji. Komitejā tika izskatīti daudzi ar projektu saistīti jautājumi, kas ir ietverti arī informatīvajā ziņojumā. Šobrīd sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM), kura uzsver konferenču centra akūtu nepieciešamību, esam noteikuši nākamos termiņus turpmāko soļu veikšanā, lai projektu realizētu publiskajā - privātajā partnerībā. Līdz ar to varam teikt, ka ledus ir izkustējies, un sapnis par koncertzāli iegūst reālas aprises,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.


Starptautiskiem standartiem atbilstošas koncertzāles ar ietilpību līdz 1 400 sēdvietām un konferenču centra ar ietilpību līdz vismaz 3 000 vietām provizoriskā telpu programma sastādīs 23 000 – 25 000 m2, un tās investīciju izmaksas prognozējamas ap 100 miljoniem eiro. Kultūras un darījumu tūrisma infrastruktūras objekta uzbūvēšana palīdzēs sasniegt darījuma tūrisma attīstībā izvirzīto mērķi Rīgai (Latvijai) – kļūt par darījuma tūrisma centru Baltijā. Pamatojoties uz PricewaterhouseCoopers veikto citu valstu pieredzes analīzi koncertzāļu un konferenču centru būvniecībā, ir secināts, ka Eiropā konferenču centri parasti atrodas valsts vai pašvaldības īpašumā vai arī ir īstenoti valsts un publiskās un privātās partnerības ietvarā (PPP).


Viens no ieguvumiem projekta īstenošanai PPP ir iespējas realizēt projektu, tam neietekmējot vispārējā valdības sektora ilgtermiņa saistību apjomu, arī apstāklis, ka privātais partneris uzņemas lielāko daļu no būvniecības riska un lielāko daļu no pieejamības vai pieprasījuma riska, lai projekts varētu tikt uzskaitīts privātā partnera nevis vispārējā valdības sektora bilancē. Izstrādājot precizēto PPP finanšu un ekonomisko aprēķinu, tiks izvērtēts optimālais līguma termiņš, lai samērotu projekta kopējās izmaksas, ņemot vērā valsts budžeta iespējas pieejamības maksājumam.


Akustiskā koncertzālei jābūt arhitektūras objektam, kas potenciāli var kļūt par pilsētas simbolu, tam jāieņem būtiska loma pilsētas tēla veidošanā. Līdz ar to svarīgs ir gan pats koncertzāles un konferenču centra projekts, gan arī tā atrašanās vieta – divi kritēriji, ko vienlaicīgi ir ļoti sarežģīti izvērtēt. Šādu prasību iekļaušana un attiecīga piedāvāto apbūves platību izvērtēšana PPP konkursa ietvaros satur augstu subjektivitātes risku. Lai to mazinātu, pasūtītājam būs nepieciešams rūpīgs darbs un zināšanas kritēriju izstrādē, formulējot universālus vērtēšanas kritērijus, kas paredzētu iespēju vērtēt un savstarpēji salīdzināt zemes gabalus. Ievērojot to, ka valsts vai pašvaldības īpašumā ir ierobežots zemes gabalu piedāvājums, nepieciešams izstrādāt juridiskos risinājumus, kas dod iespēju PPP modelī izraudzīties ne tikai privāto partneri koncertzāles un konferenču centra būvdarbu pakalpojumu finansēšanai un ēkas uzturēšanai PPP līguma darbības laikā, bet arī privātās zemes piesaistes iespējām PPP modelī.


KM jāpiesaista eksperti juridiskā risinājuma izstrādei PPP finansēšanas modelim, kas paredz privātas zemes piesaistes iespējas, un līdz 10. decembrim jāsagatavo informācija un jādefinē turpmāk veicamās darbības, bet līdz 2020. gada 10. martam KM un Ekonomikas ministrijai jāiesniedz Ministru kabinetā projekta finanšu un ekonomiskais aprēķins, kā arī nepieciešamie lēmumi tā tālākās attīstības nodrošināšanai.


Jau ziņots, ka KM sadarbībā ar publiskās zemes īpašniekiem - Rīgas pašvaldību un VSIA “Valsts nekustamie īpašumi” – padziļināti izvērtējusi 9 iespējamās Nacionālās koncertzāles novietojuma vietas Rīgas centrā un atsevišķās vietās ārpus tā, kā arī AB dambi, Kongresu namu un galvaspilsētas degradētās teritorijas. Izvērtējuma gaitā secināts, ka valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas, kā arī īpašuma tiesību atjaunošanas procesos, kas tika uzsākti pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, Rīgas pilsētas pašvaldības rīcībā ir visai ierobežots nekustamo īpašumu apjoms, kas var tikt izmantots liela apjoma valsts nozīmes objektu būvniecībai. Lielākajai daļai no šāda veida īpašumiem ir funkcionāli vai cita veida apgrūtinājumi, kas sadārdzina liela apjoma būvniecības veikšanu.



KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Līksnas katoļu baznīca TAKA
Līksnas Romas katoļu draudzes Vissvētākās Jēzus sirds baznīca celta neogotikas stilā. Baznīcas siluets ir nozīmīgākā Daugavas ielejas ainavas | Skatīt vairāk
Latvija
Skrindu dzimtas muzejs TAKA
Muzejā skatāmas izstādes un ir pieejamas vairākas tematiskās programmas gan skolēniem, gan pieaugušajiem. | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 09.10.2020 - 30.10.2020 Raiņa māja Berķenelē TAKA
Berķeneles pusmuižā pagājusi Latvijas izcilā dzejnieka, tulkotāja, drāmas meistara, politiskā un sabiedriskā darbinieka Raiņa (1865 – 1929) | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 29.10.2020 - 02.11.2020 Jauna izstāde Cēsu izstāžu namā no 30.10! Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs
Cēsu novada mākslas dzīve un mākslinieki vienmēr atradušies Latvijas mākslas dzīves uzmanības centrā. Aicinām aplūkot jaunāko Izstāžu nama | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::0.90743399sec.