TŪRISMA BIZNESS | Bizness

Seminārs par jauniem mobilitātes risinājumiem guvis necerēti lielu interesi

Oktobra vidū transporta nozares eksperti, speciālisti un inovāciju ieviesēji tikās radošā vidē Līgatnē, lai ar savu klātbūtni un izrādīto interesi apliecinātu, ka arī šajā nozarē nepieciešams strādāt pie jaunām idejām un jauniem risinājumiem. Seminārs-darbnīca “Jauni mobilitātes risinājumi: idejas, iespējas, izaicinājumi” pulcēja plašu interesentu loku, to vidū bija pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas, Latvijas Zaļo ceļu asociācijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Autotransporta direkcijas, vairākām pašvaldībām. Klāt bija arī vairāku biedrību pārstāvji, kas ikdienā ievieš dažādus jauninājumus mobilitātes izaicinājumu risināšanā, kā arī vairāku uzņēmumu pārstāvji, kuri ikdienā nodarbojas ar pētniecības jautājumiem, attīstības projektu, stratēģiju un novērtējumu izstrādi.


Semināra programma bija veidota apzināti tā, lai tā saturiski sniegtu pēc iespējas plašāku redzējumu par iespējām un jau pieejamiem risinājumiem nozares attīstībai.


Līna Dimitrijeva, Reģionālie Projekti valdes priekšsēdētāja klātesošajiem stāstīja par mobilitātes tematisko plānojumu nozīmi un velo infrastruktūras kartēšanu, kā piemēru minot Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepciju, pie kuras darbs pavisam nesen pabeigts. Kā piemērs tika minēts arī Vidzemes plānošanas reģiona “Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plāns 2030”, kas tika izstrādāts Eiropas Savienības projekta “TENTacle” ietvaros. Speciāliste atklāja tematiskā plānojuma izstrādes metodes, īpašu nozīmi piešķirot datu analīzei un komandas vērtībai. Komandā katrs dalībnieks ir savas jomas speciālists, tā nodrošinot, ka problēma tiek aplūkota no vairākiem skatupunktiem, jo uz mobilitāti nepieciešams skatīties kompleksi. Viena no interesantākajām atziņām prezentācijā: sākotnējā problēma ne vienmēr beigās izrādās pati būtiskākā – ir jāņem vērā pasūtītāja norādes, taču eksperti var darba gaitā atklāt vēl citas būtiskas nianses.

Evelīna Budiloviča, Rīgas pilsētas Attīstības departamenta Mobilitātes plānošanas nodaļas projektu vadītāja transporta plānošanas jomā savā prezentācijā aplūkoja pasažieru pārsēšanās punktus un to plānošanu. Speciāliste dalījās ar uzkrātajām zināšanām, priekšplānā izvirzot cilvēka individuālos pārvietošanās paradumus. Izzinātas mērķauditorijas reālās vajadzības ir pamats efektīviem un labiem risinājumiem satiksmes uzlabošanai. Projektu vadītāja norādīja, ka ļoti būtiski ir analizēt ieviestā projekta ietekmi uz transporta sistēmu, lai izvērtētu sasniegto rezultātu – nav retums, kad projekta ieviešana noslēdzas līdz ar pēdējo padarāmā darba paveikšanu un efekts netiek mērīts. Tāpat viens no vērtīgiem padomiem – plānojot mobilitāti, jāņem vērā vairāku mērogu mijiedarbība – tā notiek ne tikai vietējā jeb pašvaldības līmenī, bet kustība notiek arī reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī.

Ilze Jureviča, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve klātesošajiem stāstīja par ilgtspējīgas un videi draudzīga transporta jomas attīstību ārpus lielajām pilsētām. Tika ieskicēti transporta aspekti, kas iekļauti reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021-2027 un pie kuriem tuvākajos gados tiks strādāts. Lai izlīdzinātu ekonomisko plaisu starp Rīgu un tās pieguļošajām teritorijām un reģioniem, ministrija kā būtisku attīstības procesu ietekmētāju reģionos redz pašvaldības, kas var iedzīvināt pārmaiņas vietējā kopienā. Speciāliste atgādināja par izvēlēto transporta nozares konceptu – dzelzceļš kā mugurkauls, tai pat laikā minot arī ieceres par sabiedriskā transporta maršrutu tīklu pārskatīšanu un multimodālu transporta risinājumu ieviešanu. Viens no interesantākajiem jaunumiem – reģionāla mēroga projektu ieviešanas iespējas, kuru īstenošanai nepieciešama reģionu un vairāku pašvaldību sadarbība.

Latvijas Riteņbraucēju apvienības pārstāvis Viesturs Silenieks savu prezentāciju pieteica, jautājot – vai elektromobilitāte ir reāla un kam tā vajadzīga? Rādot dažādus zināmus un mazāk zināmus piemērus, V. Silenieks uzskata, ka “stāsts nav par mobilitāti, bet par tautsaimniecību, kuras viens no virzītājspēkiem var būt transports”. Prezentācijā tika uzskatāmi parādīti ārvalstu (Rietumeiropa un Skandināvija) piemēri, kur pielāgoti velosipēdi un elektrovelosipēdi var tikt izmantoti kā alternatīva automašīnām ar iekšdedzes dzinēju, nodrošinot identisku vai pat lielāku pienesumu tautsaimniecībā vienlaicīgi mazinot negatīvos efektus, kas saistīti ar privātā automobiļa izmantošanu. Nelielu kravu pārvadājumi, pasta piegādes un citi kurjeru pakalpojumi pilsētās ir jomas, kurās pārmaiņas var ieviest ļoti ātri un efektīvi, padarot arī pilsētvidi iedzīvotājiem tīkamāku. Papildus tika demonstrēti piemēri par elektrovelosipēdu izmantošanu tūrismā. Semināra apmeklētāji tuvāk varēja iepazīties arī ar kravas velosipēdu konceptu, ne tikai uzklausot to priekšrocības, bet izmēģinot arī praktiski, kā tas ripo un cik tas ir vadāms.

Arnis Bergs, Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības pārstāvis mudināja aplūkot elektromobilitātes priekšrocības tieši tūrisma sektorā.
A. Bergs pastāstīja un ar piemēriem nodemonstrēja, cik viegli un ar salīdzinoši mazām izmaksām tūrisma objekts var pielāgot savu infrastruktūru, lai būtu pievilcīgs tiem klientiem, kas pārvietojas ar elektroautomobiļiem vai elektromotocikliem. Nepieciešams tikai nodrošināt attiecīgās jaudas kontaktligzdu un informāciju par pieslēgšanās un uzlādes iespējām pievienot kopīgā datubāzē, lai tūristi var ar to rēķināties, plānojot savu maršrutu. Vairākas atpūtas vietās, kurās tas jau tika izdarīts, šovasar viesojās Eiropas elektro rallijs, tā dalībnieki Latvijas paveikto darbu novērtējuši atzinīgi un izteikuši cerību, ka šādu vietu skaits turpinās palielināties. Arī A. Bergs atzīst, ka viņa darbs jeb misija būs galā, kad pie katras Latvijas viesnīcas un naktsmītnes tūristam būs iespēja uzlādēt savu elektro transportlīdzekli.

E-mobilitātes risinājumu eksperts Sandis Zučiks ar saviem piemēriem parādīja elektro skūteru pielietojuma iespējas. Daži no risinājumiem ieviesti Eiropas Savienības projekta BSR Electric ietvaros, tā mērķis – testēt un popularizēt dažādus e-mobilitātes risinājumus, kuru piedāvājums ir pārsteidzošs: e-loģistika, e-velosipēdi, e-autobusi, e-skūteri, e-kuģi. Projekta ietvaros e-skūteri (uz četriem riteņiem) tika testēti Rīgas 1.slimnīcā, kuru nolūks ir pacientu pārvadāšana. Kā liecina apkopotā statistika par lietojumu, vidēji dienā to izmanto 6-8 apmeklētāji, kas veic kopumā 3-4 km starp četrām slimnīcas ēkām. Galvenais darbs ir iedrošināt personālu nebaidīties no skūtera, to aktīvi izmantot. Otrs e-skūteris (arī uz četriem riteņiem; vizuāli atgādina pārveidota golfa mašīnu) tika testēts Matīsa kapos. Ar to var ērti veikt garākas distances, kā arī pārvadāt dažādas kravas, piemēram, smiltis, dēļus, kapakmeņus utt. Vidēji vasaras dienā šo transportlīdzekli izmantoja 15 cilvēku, nobrauktā distance – ap 30 km.

Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvis Gusts Ašmanis klātesošajiem pastāstīja par esošo situāciju attiecībā uz sabiedrisko transportu un tā pārklājumu mazapdzīvotos reģionos Latvijā, kā arī norādīja uz sabiedriskā transporta nākotnes koncepciju. Ņemot vērā, ka valsts budžeta dotācijas sabiedriskajam transportam gadu gaitā ir palielinājušās, situācija pieprasa rīcību izmaksu samazināšanai. G. Ašmanis iepazīstināja ar paveiktajiem darbiem, uzsverot, ka izmaiņas maršrutu tīklos notiek saskaņā ar statistikas datiem. Tāpat tika atgādināts, ka ikviens var iesniegt priekšlikumus par izmaiņām maršrutos, tos izskata ATD un plānošanas reģions, ko pēc tam apstiprina vai noraida Sabiedriskā transporta padomes sēdē. Vairāku iemeslu dēļ pasažieru skaits mazapdzīvotās vietās turpina samazināties ik gadu, tāpēc Vidzemē, kurā ir vismazāk iedzīvotāju, bet vislielākā teritorija, uz vienu iedzīvotāju ir lielākais maršruta tīkla apjoms valstī. Tika sniegts ieskats arī par jauno pakalpojumu – maršruts pēc pieprasījuma, kuru jau vairākās vietās Latvijā mēģināts testēt, paredzot divus maršrutus arī Vidzemē: Smiltene-Šķipeles-Smiltene un Cēsis-Rāmnieki-Strīķi. Tas nozīmē, ka autobuss maršrutā dosies vien tad, ja pasažieri būs pieteikuši braucienu.

Noslēdzot, klātesošos ar Vidzemes plānošanas reģiona pilotprojektu “transports pēc pieprasījuma” iepazīstināja VPR sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa. Par to, kā Vidzemē ideja noskatīta 2014. gadā kāda cita projekta ietvaros Austrijā, VPR pārstāve klātesošajiem seminārā stāstīja tieši piecas dienas pirms pilotprojekta uzsākšanas divās Vidzemes pašvaldībās – Mazsalacas novadā un Alūksnes novadā. Tika norādīts, ka ir ļoti būtiski noskaidrot, kas iedzīvotājiem ir nepieciešams, ar kādām mobilitātes grūtībām tie ikdienā sastopas, izstāstot par iespējamajiem risinājumiem, lai pajautātu – vai viņi būtu gatavi ko tādu izmantot, lai kompensētu pilnvērtīga sabiedriskā transporta pakalpojuma trūkumu. Tāpat tika aktualizēts jautājums par normatīvo aktu elastību jauninājumu ieviešanai transporta nozarē un, cik drosmīgas ir pašvaldības un vietējās kopienas, izmēģināt jaunas un nebijušas lietas.

Andžejs Stepančuks, VPR telpiskās plānošanas eksperts pastāstīja par projektiem, kas Vidzemē tiek īstenoti, lai attīstītu mobilitāti reģionos.
Ja projekta MARA (Interreg BSR) ietvaros tiek akcentēta mobilitāte un pieejamība lauku reģionos, koncentrējoties uz elektro velosipēdu koplietošanas sistēmas izmēģinājumu, tad projektā BALTIC LOOP (Interreg Central Baltic) plānots attīstīt Via Hanseatica tūrisma un transporta koridoru, identificējot šķēršļus, kuru novēršana palielinātu pasažieru skaitu minētajā koridorā (Rīga – Tartu – Sanktpēterburga).

Seminārs noslēdzās ar darbu grupās, tā ietvaros tika modelēta mobilitāte iedomātā pašvaldības teritorijā, izmantojot kādu no pieciem piedāvātajiem pārvietošanās veidiem. Darba uzdevums tika sastādīts ar nolūku apzināt potenciālos šķēršļus kāda risinājuma ieviešanai, apdomāt variantus, kā tos mazināt, kā arī īpašu uzmanību pievērst iedzīvotāju jeb pakalpojuma lietotāju informēšanai un iedrošināšanai iecerēto risinājumu izmantot. Vērtējot komandās paveikto, jāsecina, ka piedāvātie risinājumi bija pietuvināti realitātei un tos būtu iespējams realizēt arī kādā konkrētā apdzīvotā teritorijā, būtiski uzlabojot tur esošo mobilitātes situāciju.

Pasākums tika organizēts projektu “MARA” (Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma 2014.-2020.gadam) un “Baltijas transporta loks jeb starptautiskajā vidē pazīstams kā BALTIC LOOP” (Interreg Centrālā Baltijas programma 2014.-2020. gadam ) ietvaros.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Svarīgākais iemesls ceļojumam uz Taizemi ir?

Kultūra: tempļi, muzeji, reliģija, mūzika…

Daba: pludmales, kalni, salas, džungļi, dzīvnieki…

Viesmīlība: cilvēki, ēdiens, viesnīcas, izklaide

Aktivitātes: golfs, riteņbraukšana, pārgājieni, aktīvā ūdens atpūta

Pievilcīgas ceļošanas cenas

Es neceļotu uz Taizemi

Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
VELOMARŠRUTS NR. 779 “LUKNAS EZERA LOKS” TAKA
Izzinošs maršruts, kas ietver sevī Višķu pagasta saimnieciski aktīvāko un ainaviski spilgtāko daļu. | Skatīt vairāk
Latvija
Ūdens tūrisms Daugavas lokos TAKA
Laivu noma “Beibuks” piedāvā dažādus ūdens tūrisma maršrutus. Iespējams iznomāt koka plostus, kanoe laivas, smailītes, katamarānus, citu ūdens | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 14.05.2020 - 31.05.2020 Slutišķu krauja TAKA
Slutišķu krauja – vislielākais kvartāra iežu atsegums Daugavas ielejas Latvijas daļā. Tās augstums – 40,9 m, garums 400 m. Kraujas nogāzes | Skatīt vairāk
Minizoo JuRita TAKA
Minizoo JuRita šogad ir iegādājies daudz jaunu dzīvnieku, kuru skaits jau pārsniedz 100, un kur iespējams tos barot, glaudīt un tie atrodas brīvi | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::0.68887687sec.