„Kučinskis pieļāva klasisku komunikācijas kļūdu”, saka eksperti, “Brexit varēja nebūt, ja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers būtu atradis laiku uzrunāt britus.” Tādi un līdzīgi virsraksti un apgalvojumi mūs aizvien biežāk uzrunā plašsaziņas līdzekļos.
Komunikācijas veiksmes un neveiksmes cena
Reklāma
Komunikācijas veiksmes un neveiksmes cena mēdz būt karjera, peļņa, gods, dažreiz pat dzīvība. Spilgts pierādījums ir nesen notikušais neveiksmīgais pučs Turcijā - tā veiksmi vai neveiksmi neizšķīra ģenerāļu, tanku vai lidmašīnuskaits, kuri atradās vienā vai otā pusē. To skaits varēja būt mainīgs, atkarībā no tā, uz kuru pusi svērās veiksme. Vašingtonas institūta Turcijas pētniecības programmas direktors Soners Kagaptajs par neveiksmīgo puču Turcijā izteicās šādi: „Komunikācijas terminoloģijā runājot, tā ir digitālā uzvara pār analogo”. Proti, apvērsuma rīkotāji par varas pārņemšanu paziņoja sabiedriskajā televīzijā TRT, kas mūsdienās vairs nav viens no populārākajiem masu medijiem valstī. Savukārt Redžeps Tajjips Erdogans savā viedtālrunī sniedzainterviju „FaceTime”, kuru sociālajos tīklos redzējamiljoniem valsts iedzīvotāju. Ieskatoties Latvijas vēsturē, atcerēsimies, kā 1991. gada janvārī, Barikāžu laikā, tauta sargāja radio un TV, jo apzinājās, ka to zaudēšana var maksāt brīvību. Šodien situācija būtu cita.
Kas derēja vakar, ir noglābjami novecojis šodien
Sabiedrisko attiecību speciālisti Latvijā netiek gatavoti, lai konsultētu apvērsuma rīkotājus, bet no viņu veikuma būs atkarīga gan cilvēku, gan uzņēmumu, gan, jā, arī valsts nākotne. Komunikācija ir kļuvusi par zinātni un tās loma nākotnē tikai pieaugs. „Laiki mainās”, sacīja mafijas krustēvs Maikls Karleone pazīstamajā Mario Pjuzo gangsteru sāgā „Krustēvs”. Laiki mainās, un tas, kas derēja vakar, ir noglābjami novecojis šodien. Ja pirms dažiem gadiem ar izcilību esi ieguvis bakalaura grādu, tas nenozīmē, ka iegūtās zināšanas der šodien.
21. gs. pēc viduslaiku sistēmas
Lai cik strauji mainīga būtu dzīve, vienmēr ir jāpamet skats arī atpakaļ vēsturē. Vēsture nav zinātne sentimentāliem cilvēkiem, kuri gremdējās atmiņās. Vēsture māca un sniedz padomus. Mūsdienu augstākā izglītība sistēma un dalījums pēc iegūtās izglītības pakāpes izveidojās viduslaiku universitātēs. Universitātes veidoja pēc tā paša modeļa, kāds pastāvēja tā laika sabiedrībā. Pirmā augstākās izglītības pakāpe bija bakalaurs, kas savukārt atbilda vienas no divām priviliģētajām viduslaiku kārtām – bruņniecība (otra priviliģētā bija garīdzniecība) zemākai pakāpei. Bruņiniekam – bakalauram(angliskiKnight Bachelor) nebija tiesības vest kaujā karaspēka vienību zem sava karoga, viņš nepiederēja pie aristokrātijas un bakalaura tituls nebija mantojams. Ja bruņinieki – bakalauri nedrīkstēja vest kaujā citus, tad akadēmisko bakalaura pakāpi ieguvušie nedrīkstēja mācīt citus. To drīkstēja tikai maģistra grādu ieguvušie. Līdzīgi arī amatniecībā – tikai meistara pakāpi ieguvis amatnieks varēja amata prasminodot citiem.
Veiksmīgs tēls – panākumu pamats
Vai varam cerēt uz veiksmīgu attīstību, ja mūsdienu dzīves cīņās mūs vedīs tie, kuriem tādas tiesības nemaz nav dotas? Nerunāsim nemaz par cīņām ideoloģiskā kara frontē, kurā darbojas visaugstākā līmeņa profesionāļi. Runāsim par ikdienas darbu, mazo biznesu, pilsētu un novadu pašvaldībām. Viens no stūrakmeņiem, uz kuriem celt panākumu ēku, ir tēls – valsts, pilsētas uzņēmuma, indivīda u.c. Kurš gan gribēs sadarboties, uzticēties un investēt uzņēmumā, kura tēls ir slikts vai mazpazīstams? Vispirms ir jāsaprot, kādi mēs gribam būt. Sabiedrisko attiecību speciālistiem ir jāatrod pareizie atslēgas vārdi, pareizais moto. Nepietiks ar to, ka mēs stāstīsim, ka esam labi. Ja Latvija sevi vēlas pasniegt kā zaļu, ekoloģiski tīru un pievilcīgu valsti, tad ar sabiedrisko attiecību kampaņu palīdzību, jāmaina cilvēka domāšana – lai mēs ikdienā domātu zaļi. Ja gribam, lai pasaule Latviju uztver, kā modernu, mūsdienīgu Eiropas valsti, kurai var uzticēties, veidosim kampaņas, lai iemācītu cilvēkus maksāt nodokļus, nedot un neņemt kukuļus. Līdzīgi tas ir arī ar pilsētu, pašvaldību un uzņēmumu tēlu.
Labas saimniekošanas pamatā ir labas idejas
Minēšu labu piemēru no manas pilsētas Jelgavas. Pirms dažiem gadiem tikai neglābjami Jelgavas patrioti, vai tādi, kuri neko labāku nebija redzējuši, uz jautājumu „Vai jums patīk Jelgava?” spētu atbildēt ar „Jā”. Mūsdienās tādu ir daudz. Jelgava pārsteidz ar sakoptām ielām, skaistu promenādi, atjaunoto Sv. Trīsvienības baznīcas torni. Jūs teiksiet, ka tam pamatā ir nauda un laba saimniekošana, bet laba saimniekošana rodas no labām idejām. Savukārt labas idejas var rasties tikai tad, ja ir izejmateriāls – plašas zināšanas. Vēl divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos tikai daži jaunieši, „zaļie” un viņiem līdzīgi domājošie, kā daudziem šķita, dīvainīši, rīkoja labdarības koncertu – „Mēs tornim”, lai vāktu līdzekļus pussabrukušā bieda Jelgavas centrā – Sv. Trīsvienības torņa atjaunošanai. Bija jāpaiet gadiem, lai pilsētas tēvi saprastu – tornis var būt pilsētai tikpat vērtīgs, kā sekmīgi strādājošs rūpniecības uzņēmums. Kā naglai uz galvas ir trāpīts ar nabaga salijušā studenta skulptūru Driksnas krastā. Šis tēls nepārprotami atgādina– Jelgava ir studentu pilsēta! Students – tā ir jaunība, jaunas iespējas, nākotne un attīstība, kas lieliski atbilst pilsētas moto: “Pilsēta izaugsmei!”.Varbūt tā nav nejaušība, ka Jelgavas domē sabiedrisko attiecību sektorā strādā sabiedrisko attiecību speciālistes, kuras Biznesa augstskolā Turība ir ieguvušas maģistra grādu?
Vai ar komunikāciju viss ir kārtībā?
Jajūsu uzņēmumam pēdējā laikā neveicās, vai arī jums šķiet, ka varētu veikties labāk, padomājiet – vai viss ir kārtībā ar uzņēmuma komunikāciju? Vai to vada kāds, kuram ir tiesības nest karogu? Vai tikai ierindnieks? Varbūt ir pienācis laiks atkal, līdzīgi kā Jelgavas nemirstīgajamstudentam, pasist padusē grāmatu sainīti un vēlreiz ļauties studenta dzīves vilinājumam? Studijas maģistra programmā Biznesa augstskolā Turība notiek vakaros, tas ļauj katram studēt gribētājam turpināt darbu, bet iegūtās zināšanas pielietot praksē jau tūlīt pēc tam, kad būsiet atstājis auditoriju.
Autors: Guntis Zemītis, Biznesa augstskolas Turība profesors
