No 2017. gada 1. janvāra spēkā stāsies grozījumi likumā
„Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas sākotnēji tika plānoti kā grozījumi,
kuri attieksies tikai uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču pēc grozījumu
apstiprināšanas kļuvis skaidrs – tie tiks piemēroti visiem.
Iemaksu starpību segs
darba devējs
Reklāma
Saskaņā ar grozījumiem 2017. gadā minimālo obligāto
iemaksu objekts par personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 panta pirmajā
un otrajā daļā - tas ir darba līguma gadījumā, ja bruto alga ir aprēķināta
mazāka par valstī noteikto minimālo algu - būs ¾ no Ministru kabineta noteiktās
minimālās mēneša darba algas, savukārt, personām, kas noteiktas šā likuma 20.3
septītajā un astotajā daļā, t.i., ja darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa
maksātājs, puse no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas
apmēra. Izveidojušos starpību būs jāsedz darba devējam no saviem līdzekļiem.
Grozījumi radīs pretējo
efektu un veicinās bezdarba līmeņa pieaugumu
Grozījumu mērķis, protams, ir apsveicams – papildināt
sociālo budžetu. Kā zināms, pastāv četri speciālo budžetu veidi: valsts pensiju
speciālais budžets, nodarbinātības speciālais budžets, darba negadījumu
speciālais budžets un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais
budžets, un grozījumu autori cer, ka papildus ienākumi aizpildīs trūkumus tieši
pensiju budžetā.
Diemžēl, realitātē labie nodomi visticamāk neizdosies,
pirmajā gadā budžeta papildinājuma nebūs, pavisam iespējams, ka daļa darba
devēju samazinās savu darbinieku skaitu, attiecīgi, likuma grozījumi radīs
pretējo efektu un veicinās bezdarba līmeņa pieaugumu. Turklāt komercuzņēmumiem
pastāv arī iespēja darba līguma vietā izmantot uzņēmuma līgumu, kurā aprēķinātā
bruto summa nav pakļauta nosacījumiem par Ministru kabineta noteikto minimālo
algu. Īpašos gadījumos var piemērot autoratlīdzības līgumu, kurā noteiktā
atlīdzības summa ne vienmēr tiek aplikta ar sociālajām iemaksām, bet ir
pakļauta iedzīvotāju ienākuma nodoklim.
Sarežģītāka dzīve
mikrouzņēmumiem
Paralēli šiem grozījumi tika apstiprināti arī grozījumi
Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz, ka no 2017. gada 1. janvāra nodokļa
likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 euro 9% vietā būs 5%, savukārt, nodokļa
likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 euro būs, nevis 12%,
kā līdz šim tika plānots, bet 8%. Iespējams, mikrouzņēmuma nodokļa likmes
samazinājums domāts kā atbalsts šī nodokļa maksātājiem, tādejādi izlīdzinot
pieaugumu, ko radīs izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksās, taču realitātē
tas krietni sarežģīs aprēķinus, kas jāveic mikrouzņēmējam, un, ja līdz šim
virkne mikrouzņēmumu īpašnieku spēja iztikt bez grāmatvežu pakalpojumiem, tad
nākotnē, vismaz pārejas periodā, būs nepieciešami grāmatveža pakalpojumi, kas
nozīmē papildus izmaksas.
Triecienu uzņem tas
darba devējs, pie kura strādā visilgāk
Ja pieņemam, ka 4% samazinājums tomēr uzskatāms par
atbalstu mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, tad nevar nepamanīt, cik smagi
izmaiņas likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” skars uzņēmuma ienākuma
nodokļa maksātājus, kā arī darba ņēmējus, kuri strādā nepilnas slodzes,
piemēram, skolotāji un pasniedzēji, kuri vienlaikus strādā vairākās
darbavietās.
Piemēram, ja skolotājs strādā nepilnu slodzi (nepilnas
slodzes vairākās darbavietās), tad, saskaņā ar grozījumiem, „ja aprēķinātais
obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo
mēneša darba algu, obligātās iemaksas no starpības starp Ministru kabineta
noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru un obligāto iemaksu objektu
aprēķina un saviem līdzekļiem veic darba devējs”.
Turklāt, ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta nevienam darba devējam, pienākums
veikt minimālās obligātās iemaksas ir tam darba devējam, kurš pirmais ir
iesniedzis ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu.
Pašvaldības jau sāk
atlaist darbiniekus
Grozījumi likumā smagi skars arī publiskajā sektorā
strādājošos, turklāt, nemaz nav jāgaida 2017. gada sākums, negatīvās sekas
vērojamas jau šobrīd, proti, 28. aprīlī Gulbenes novada laikraksts „Dzirkstele”
rakstīja, ka pašvaldība ir spiesta reorganizēt bāriņtiesas, jo valstī mainās
likumi un vairs nav izdevīgi tādi darbinieki, kuri strādā nepilnu slodzi.
Paredzēts, ka Gulbenes novadā līdz šī gada beigām tiks likvidētas visas sešas
līdzšinējās bāriņtiesas un no amata tiks atbrīvoti to vadītāji, vietnieki un
bāriņtiesu locekļi, lai izveidotu vienu ar būtiski samazinātu darbinieku skaitu.
Ja šādas sekas vērojams jau šodien, ar bažām jāgaida, ko
nesīs 2017. gads, kad grozījumi stāsies spēkā.
Autore: Biznesa augstskolas Turība lektore Anna Medne
