Viedokļi: Kā Latvijas tūrisma profesionāļi vērtē iespējamo Lietuvas iekļaušanu «dzeltenajā sarakstā»? (papildināts) [3]

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ik piektdienu aktualizē valstu saslimstības rādītājus ar Covid-19 un prognozes lēš, ka "dzeltenajā sarakstā" drīzumā varētu nonākt arī Lietuva, kur pēdējā laikā pasliktinājusies epidemioloģiskā situācija.

Jautājām Latvijas tūrisma profesionāļiem, kā šāds lēmums ietekmētu tūrisma nozari. (Priecāsimies saņemt tūrisma nozarē strādājošo viedokļus e-pastā info@travelnews.lv)

Jeļena Kijaško, Rēzeknes tūrisma attīstības centra vadītāja

Mēs, droši vien kā arī citi tūrisma nozares pārstāvji, katru piektdienu ar bailēm atveram SPKC valstu sarakstu, no kurām ierodoties ir jāuzturas 14 dienu karantīnā. Skaidrs, ka TIC varbūt ne tik lielā mērā ietekmē šīs izmaiņas, kā, piemēram, tūrisma operatorus, tomēr tas skar gan mūsu darbību, gan vietējo tūrisma objektu darbību. Un šoreiz runa iet tiešām par mums ļoti svarīgu tirgu. Ja Lietuva tiks iekļauta šajā saraksta, protams, mēs arī būsim spiesti ievērot SPKC norādījumus. Darba procesā tas nozīme, ka mums būs jāpārskata visas rezervētas ekskursiju grupas, sadarbības vizītes, jāatceļ/jāpārceļ plānotus pasākumus, kur bija iecerēta Lietuvas līdzdalība. Bet ko darīt ar individuālajiem Lietuvas tūristiem, kuri būs ienākuši TICā -  nelaist iekšā? Sūtīt uz piespiedu karantīnu te pat uz vietas? Ziņot par tiem uz SPKC? Jebkurš no variantiem liekas absurds…

Runājot par Lietuvas tūristu īpatsvaru Rēzeknē – tie šovasar kopā ar Igaunijas tūristiem sastādīja 85% no visu ārzemju tūristu apjoma, un protams būs ļoti skumji un pat sāpīgi pazaudēt arī šo mērķauditoriju. Tūrisma objekti, diemžēl, nevarēs izdzīvot tikai aiz vietējā tūrisma rēķina – taisnīguma pēc ir jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji tiešām šovasar ir sasparojušās un daudz aktīvāk ceļoja pa Latviju, bet diemžēl mēs (Latvija) ar savu kapacitāti (iedzīvotāju skaits valstī) nekad nevarēsim pārklāt ārzemju ienākošo tirgus daļu. Šo secinājumu pierāda viesnīcu dati – 2019.g. jūlijā Rēzeknē tika izmitināti 3515 viesi, no kuriem tikai 40%  bija LV tūristi, tad šī gada jūlijā tie sastādīja jau 75%, un pie tā visa viesnīcu kopējais viesu skaits sastādīja tikai 2640 cilvēku, kas ir par 25% mazāk nekā pērn (bet jūnijā bija par 52%  mazāk viesu).

Un šeit būtu loģiski tikai divi ceļi – vai nu ļaut uzņēmējiem strādāt pilnā mērā (pašiem pelnīt sev maizi un protams maksāt nodokļus valsts budžetā) vai kompensēt radušos zaudējumos/ atvieglot nodokļus, kredītsaistības, utt. Jo ciešot uzņēmējiem, cietīs arī viņu darbinieki, blakus nozares utt.

Anita Tīlena, Valmieras pilsētas pašvaldības TIC (turmpāk TIC) vadītāja

Lai gan ceļotāji no Lietuvas Valmieras TIC apkopotajā statistikā ir ieņēmuši stabilu vietu TOP ārvalstu desmitniekā, tomēr tie nav starp pirmajām piecām ārvalstu mērķauditorijām. Šis gads vērtējams citādi, ņemot vērā ceļošanas ierobežojumus un lielāku ceļotāju plūsmu tieši starp Baltijas valstīm. Šogad jo īpaši izjūtam arī ceļotāju pieplūdumu no Lietuvas. Visbiežāk dzirdētā mūsu dienvidu kaimiņu atbilde par izvēli apmeklēt arī šķietami tālākus galamērķus Latvijā ir, ka tūristi no Lietuvas laiku, kad esam ierobežoti ceļošanas galamērķu izvēlē, uzskata par lielisku iespēju apmeklēt kaimiņvalstīs tās vietas, kas līdz šim nav redzētas.
Aplūkojot Lietuvas tūristu interesi un viesošanos Valmierā skaitliskā ziņā, novērojams, ka Valmieras TIC ārvalstu apmeklētāju vidū Lietuvas tūristu īpatsvars sasniedz vidēji 5%. Iepriekšējos gados tas svārstījies no 2,5 – 5%, savukārt šī gada laikā, no janvāra līdz pat šim brīdim, Valmieras TIC ārvalstu viesi no Lietuvas sastāda jau 7,6% kopējā ārvalstu ceļotāju īpatsvara. Arī naktsmītņu sniegtie dati ikgadējā nakšņotāju statistikā liecina par to, ka interese no Lietuvas ceļotājiem pieaug gadu no gada. Ja 2017. gadā Lietuvas tūristu nakšņojumi nebija pat TOP 10, tad jau 2018. gadā un 2019. gadā tie ieņēma topa 4. vietu ar vidēji 8% īpatsvaru starp visiem ārvalstu nakšņotajiem.

Konkrēti stratēģiskie soļi individuāli Valmieras TIC Lietuvas ārvalstu sasniedzamības plānā nav izstrādāti, tā kā visas aktivitātes attiecībā uz eksporta ceļotāju piesaisti vērtējam kontekstā arī ar LIAA Tūrisma departamenta valstiskajām aktivitātēm un vienotajiem rīcības soļiem Gaujas Nacionālā parka klastera ietvaros. Ceļotāju ierobežošana no Lietuvas, protams, atstātu negatīvu ietekmi uz tūrisma nozari, ņemot vērā tendences, kuras izjutām ceļotāju plūsmās šajā vasarā. Būtiski ir saprast arī ceļotāju gaidas un noskaņojumu starp pašiem lietuviešiem. Situācijas straujās izmaiņas, kad vēl tikko aicinām ar saukli "Ceļot droši", plānojam kampaņas Baltijas ceļotāju iesaistei, bet jau nākamajā mirklī atkal aicinām ievērot daudz lielāku piesardzību, raida nepārliecinošu signālu kā ceļotājiem, tā viesmīlības pakalpotāju sniedzējiem. Nav noslēpums, ka rudeni daudzi gaida ar bažām, jo vasarā, kas ir ceļošanas aktīvais laiks, atkopties ir bijis mazliet vieglāk, tomēr rudens un ziemas sezonas tuvošanās ir skats nezināmajā. Domāju, ka valstij ir nepieciešams domāt par atbalstu tūrisma uzņēmējiem, samazinot, piemēram, PVN likmi, sekojot arī citu Eiropas valstu piemēram, pretējā gadījumā sekas rudenī var būt daudz skarbākas, kādas tās piedzīvojām pavasarī.

Ingrīda Smuškova, Tukuma TIC vadītāja

Ja Lietuva tiks iekļauta "dzeltenajā sarakstā", rīkosimies atbilstoši drošības noteikumiem un vienlaikus - arī viesmīlības noteikumiem.

Lietuvas tūristi Tukuma TIC veido 50% no ārzemju apmeklētājiem. Nākamie TOPā (un gandrīz vienīgie) – 24% igauņu. 11% vāciešu, 5% krievu, 3% somi un 3% poļu. Apjautājot naktsmītņu turētājus, gan iekšzemē, gan piekrastē vasaras sezonā lietuvieši bija vairāk nekā 50% viesu starp ārvalstu tūristiem (pludmalē orientējoši rēķinām ap 70-80% no ārvalstu nakšņotājiem). Lai arī vasaras sezona beidzas, Lietuvas tirgus ir nozīmīgs mūsu puses tūrisma uzņēmumiem – vai tā būtu kāda tūristu piesaistes vieta, vai naktsmītne. Mūspusē t.s. vietējo tirgu veido ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī lietuvieši (Vidzemes pusē tie noteikti, ka ir igauņi).

Runājot par lēmumiem, kādus vajadzētu pieņemt valdībai, lai mazinātu finansiālās sekas, ko radītu zaudētie Lietuvas tūristi, pirmkārt, nevajadzētu uzstādīt nosacījumu izolēties, jo kādam ir jāpelna nodokļi valstij, no kuriem valdība maksā sev savu atalgojumu. Otrkārt, uz robežām (arī sauszemes) atjaunot robežkontroli – robežsardze, kā arī sanitārā kontrole. Robežšķēršošana iespējama no Lietuvas puses Lietuvas u.c. valstu pilsoņiem iespējama tikai ar 72 h izziņu par to, ka ir veseli, vai arī ir eksprestestu iespējas, Latvijas pilsoņiem – eksprestesti uz robežas vai parakstīts apliecinājums, ka tuvāko 24h tiks veiktas analīzes.
Kas attiecas uz zaudējumu radīšanu – nav svarīgi, vai tie būs no lietuviešiem vai citas valsts tūristiem, bet atvieglot šobrīdējos nosacījumus tūrisma uzņēmumiem subsīdiju saņemšanai darba vietu nodrošināšanai, un radīt jaunus atbalsta instrumentus – vienreizējs grants nopietnas summas apmērā šobrīd esošās kritiskās situācijas uzņēmumā likvidēšanai pēc uzņēmēja ieskatiem (nodokļa parāda segšanai, vai elektrības rēķinu apmaksai utt.). Valdībai jābūt elastīgākai un spējīgai sabalansēt 2 pamatlietas: sabiedrības veselības drošību un valsts ekonomikas attīstības noturēšanu noteiktā līmenī.

Inta Šoriņa, Liepājas Tūrisma informācijas biroja (TIB) vadītāja

Lietuvieši ir nozīmīga tūrisma mērķauditorija, kas ļoti aktīvi Liepāju apmeklē īpaši vasarās. Tūrisma birojam uzdevums ir apkalpot klientus, kuriem nepieciešama informācija par tūrisma iespējām Liepājā un reģionā. Birojam nav ne uzdevums, ne tiesības kādu iesaist vai neielaist birojā, vēl mazāk kontrolēt viesu ierašanos. Birojs arī turpmāk turpinās sniegt informāciju, ja nesekos kādi konkrēti norādījumi no valdības vai pilsētas vadības.

Valdību par uzlabojumiem tūrisma jomā jau no pavasara ir informējuši nozarē iesaistītie. Aktīvā vasaras sezona ir pagājusi, lietuviešu skaits samazinās neatkarīgi no veselības drošības ierobežojumiem. Rudens sezonā vienmēr aktīvs bijis vietējā tūrisma segments, tāpē Liepājai būtiska ir gan sporta, gan arī kultūras norišu atjaunošana.

Ilona Maksimčika, Daugavpils pilsētas pašvaldības tūrisma attīstības un informācijas aģentūras direktore

Šajā vasarā, protams, ir novērota lielāka tūristu plūsma no kaimiņvalstīm Lietuvas, kā arī Igaunijas. Ja skata pagājušā gada statistiku, tad Lietuvas tūristi Daugavpilī bija 1. vietā starp ārzemju tūristiem un sastādīja vairāk kā 25% no visiem ārzemju tūristiem. Bet pieņemu, ka tas cipars varētu būt pat lielāks, jo ne visi tūristi tiek uzskaitīti tūrisma objektos - ir arī tādi, kas Daugavpilī ierodas uz konkrētiem pasākumiem vai, piemēram, iepirkties. Protams, mums kā galamērķim ir ļoti svarīgs Lietuvas tūrists, tāpēc robežu slēgšana noteikti negatīvi ietekmēs kopējo tūristu plūsmu.

Iveta Šņepste, Preiļu novada TIC vadītāja

Kā informē tūrisma objektu īpašnieki, Preiļu novadu šogad apmeklē daudz vairāk tūristu no Lietuvas, kā citus gadus. Piemēram, Preiļu pludmales terases kafejnīcā "Pampūkas" Lietuvas tūristu skaits ir trīskāršojies, lai gan tik un tā tie sasniedz tikai kādus 5-6% no visiem apmeklētājiem. P. Čerņavska keramikas mājā Lietuvas tūristu skaits varētu būt līdzīgs kā pagājušajā gadā, informēja keramiķis Raivo Andersons. Populārākajā Preiļu tūrisma objektā Leļļu galerija jeb miniatūrā karaļvalsts arī ir diezgan liels skaits Lietuvas tūristu – gan individuālie, gan organizētās grupas. Tādēļ Lietuvas robežas slēgšana šo objektu varētu diezgan ietekmēt.

TIC plāna nav attiecībā uz konkrētas valsts tūristiem, jo Preiļu novadu tomēr visvairāk apmeklē vietējie tūristi, tādēļ mēs vairāk strādājam, lai popularizētos Latvijā, mēģinātu pagarināt tūrisma sezonu, izplatītu aktuālos piedāvājumus un atpūtas iespējas objektos nesezonā.

Lasot citu valstu dažādo pieeju Covid-19 vīrusa ierobežošanai, protams, varam lepoties ar to, ka līdz šim ir tik maz atklāto saslimšanas gadījumu. Taču mūsu valsts ekonomiku jau pirms vīrusa nevarēja salīdzināt ar attīstītākajām valstīm, un pat ne ar Igauniju, līdz ar to jāsalāgo ierobežojumi ar iespējamiem, un tādi būs, ekonomikas zaudējumiem ļoti piesardzīgi.  Ko darīt vai nedarīt, nepateikšu, bet varbūt tomēr nesteigties ar robežu slēgšanu - vismaz ar kaimiņvalstīm.

Ilze Ķirse, Ventspils pilsētas domes TIC vadītājas vietnieces p.i.

Beidzoties augusta mēnesim un sākoties skolas laikam, manāmi samazinās viesu skaits no Lietuvas. 2019. gadā laika posmā no 1. septembra līdz 31. decembrim, Ventspilī nakšņojuši 7% jeb 1490 no kopējā lietuviešu skaita visa gada garumā, kā arī sastāda 8,6% no visiem nakšņojošiem viesiem iepriekš minētajā laika posmā. Ņemot vērā šos datus var secināt, ka kaimiņzemju viesu aktīvākais apciemošanas laiks ir vasara, un rudens/ziemas periodā ierobežojot viesu kustību no šīs valsts nesīs zaudējumus, bet ne tik būtiskus, kā tas būtu, ja tiktu ierobežota kustība vasaras mēnešos. Valdībai vajadzētu pieņemt lēmumu, lai mazinātu finansiālās sekas, ko radītu zaudētie Lietuvas tūristi, piešķirt atbalstu granta veidā saimnieciskās darbības veicējiem, ne tikai privātajiem, bet arī pašvaldības, kuriem sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

Līva Vīdmane, Dobeles TIC klientu apkalpošanas speciāliste

Mūsu TIC darbībā nav paredzamas lielas izmaiņas gadījumā ja Lietuvu iekļauj iepriekš minētajā sarakstā. Strādāsim ar vietējā tūrisma piedāvājumu, plānosim, domāsim kā ieinteresēt vietējo ceļotāju, piedāvājot savus dabas un aktīvās atpūtas objektus, par kuriem jau bija liela interese pandēmijas laikā.

Gandrīz vairāk kā puse no ārzemju ceļotājiem, kuri ierodas pie mums, ir lietuviešu ceļotāji, jo atrodamies relatīvi tuvu robežai, kā arī lietuvieši izrāda vislielāko interesi apmeklēt Dārzkopības institūta Ceriņu dārzu ceriņu ziedēšanas laikā.

Šobrīd situācija ir pietiekami globāla un neskaidra, kā arī nepārzinam šos finansiālos rādītājus, ko Lietuvas tūristi pienes Latvijai, tāpēc nevaram atbildēt ar konkrētu ieteikumu šīs situācijas risinājumam. Viens no ieteikumiem varētu būt iekšzemes tūrisma attīstība, rosinot vietējā iedzīvotāja lielāku pārvietošanos un interesi par vietējiem tūrisma resursiem.

Aleksandra Stramkale, Jūrmalas TIC vadītāja

Jau šobrīd strādājam pie mārketinga aktivitāšu realizēšanas lielākoties Latvijas, kā arī Lietuvas un Igaunijas tirgum. Baltijas valstis vienmēr ir bijušās prioritāras. Lielāku uzmanību veltam, protams, Latvijas tirgum, jo vietējie iedzīvotāji pēc statistikas Jūrmalā ir pirmajā vietā tūristu vidū un tie brauc uz Jūrmalu visos gadalaikos gan atpūsties, gan uzlabot veselību. Ja tiks aizvērtas robežas, tad noteikti izvērtēsim mārketinga aktivitāšu lietderību un pielāgosimies aktuālai situācijai attiecīgajās valstīs.

Ceļotāji no Lietuvas līdz šim ik gadu sastādīja 10-15% no tūristu kopskaita, saskaņā ar CSP datiem. Faktiski viesu no Lietuvas ir vairāk, jo daļa atbrauc uz vienu dienu, daļa nakšņo privāti izīrētos dzīvokļos vai mājās, ko oficiālā statistika neuzskaita. Līdz ar to Lietuva un arī Igaunija ir prioritārie ārvalstu tirgi. Šovasar, sākot no jūnija, tūristu skaits gan no Lietuvas, gan no Igaunijas Jūrmalā ir ievērojami palielinājies. Un likumsakarīgi Baltijas valstu tūristi – Latvija, Lietuva, Igaunija – veido gandrīz visu tūrisma apjomu kūrortpilsētā. Jūrmala ir gandarīta, ka, neskatoties uz to, ka kopumā Latvijā jūnijā mēnesī tūristi no Igaunijas pieauga tikai par 5,6%, bet tūristu skaits no Lietuvas pat samazinājies, Jūrmalā tūristu pieaugums no visām trim Baltijas valstīm bija ievērojams: tūristu skaits no Lietuvas +46%, Igaunijas +23%, Latvijas +12%, salīdzinot ar 2019. gada jūniju.

Apzinoties situācijas nopietnību, protams, vispirms ir jāņem vērā epidemiologu rekomendācijas, taču jāapzinās arī negatīvā ekonomiskā ietekme un jādomā par veidiem, kā atbalstīt tūrisma uzņēmējus līdz brīdim, kad pandēmijas ierobežojumi mazināsies un atkal būs straujš pieprasījums pēc tūrisma pakalpojumiem.

Vadims Kameņevs, Cēsu TIC vadītājs

Skaidrs, ka, ja Lietuva tiks iekļauta SPKC dzeltenajā vai sarkanajā sarakstā, tikai ar atsevišķa Cēsu Tūrisma informācijas centra plāniem būs par maz. Tas ir valsts mēroga Tūrisma stratēģijas jautājums. Noteikti ir jāturpina cītīgi un kopīgi strādāt ar LIAA Tūrisma departamentu un aizvien vairāk koncentrēties uz iekšzemes tūrismu. Protams, jāturpina darbs ar pieejamo Igaunijas tirgu, tomēr vīrusa izplatību nevar prognozēt un līdz ar to, arī rīcības plānu. Ja visas robežas būs slēgtas ir bažas, ka ar savu, Latvijas iekšējo tūrismu, būs daudz par maz. Šeit galvenie cietēji būs naktsmītnes. Cēsīs 19. septembrī ir plānots plaša mēroga pasākums – rudens pārgājiens ar Tracktours Latvija, kur viena no galvenajām auditorijām ir lietuvieši. Ar bažām skatāmies uz šī pasākuma norisi.

Vadoties pēc Cēsu pils kompleksa kopējā apmeklētāju skaita šajā vasaras sezonā, tad ceļotāji no Lietuvas starp visiem ārzemju viesiem ir 32 %, bet datus, salīdzinot ar kopējo apmeklētāju skaitu - 13%. Tas ir krietns pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada statistiku. Ja mēs raugāmies uz datiem par 2019. gada vasaras mēnešiem un uz to pašu periodu 2020. gadā, tad Lietuvas ceļotāju skaits ir trīskāršojies.

Valdībai būtu nepieciešams pārskatīt nodokļu politiku. Būtu jāsamazina nodokļu likme naktsmītnēm, ēdinātājiem un citiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, lai šo pakalpojumu cenas būtu sasniedzamākas vai pieejamākas lielākai Latvijas sabiedrības daļai. Tādējādi tiktu vairota vēlme vairāk līdzekļu izlietot naktsmītņu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī tūrisma apskates objektiem.

Guntars Auders, Salaspils novada pašvaldības attīstības daļas vadītājs

Salaspils TIC nav nepieciešams rīcības plāns, ja Lietuva tiks iekļauta Covid-19 vairāk skarto valstu sarakstā, jo kopējais tūristu skaits klātnienē no Lietuvas bija salīdzinoši neliels - 2019. gadā 46 apmeklētāji, 2020. gadā līdz augustam 60 apmeklētāji - 2019. gadā tie bija 0,7% no kopējā tūristu skaita, bet 2020. gadā līdz augustam 2,1%. Īpašs valdības atbalsts būtu lēmums pagarināt nodokļu samaksas termiņu tūrisma apkalpojošajās sfērās - viesnīcām, viesu namiem, ēdināšanas uzņēmumiem u.c.

Viedokļu raksts pirmo reizi publicēts 2020. gada 31. augustā un tiek papildināts ar Latvijas tūrisma nozares profesionaļu atbildēm.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

1 Ollijs 09/02/2020 13:22 Bet Igaunijā uz rītdienu jau būs 15.69!!! Ko tad tikai par Lietuvu satraucās?

2 Ollijs 09/01/2020 13:29 Interesanti kā Arta komentārs parādījies pirms ziņas parādīšanas šeit.
Par viedokļiem, man kā LV iedzīvotājam ir nesaprotams viedoklis ka tagad redz viss jāmaina un tas ietekmēs viņus. No tā izriet nu ko braucat visi veselie/slimie ka tik nauda plūst iekšā. Gan jau ārsti tiks galā. Un tad ārkārtas stāvoklis un vispār nekur neviens netiks.

3 artis 08/28/2020 10:22 Tas Covid ir liela afēra pret tautām!Tas jau ir pierādīts!

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 09.10.2020 - 30.10.2020 Raiņa māja Berķenelē TAKA
Berķeneles pusmuižā pagājusi Latvijas izcilā dzejnieka, tulkotāja, drāmas meistara, politiskā un sabiedriskā darbinieka Raiņa (1865 – 1929) | Skatīt vairāk
Latvija
Kara tehnikas kolekcija TAKA
Kara tehnikas ekspozīcija atrodas līdzās viesnīcai “Sventes muiža”****. Šī ekspozīcija ir unikāla ar to, ka kolekcijā esošie objekti atrasti | Skatīt vairāk
Līksnas katoļu baznīca TAKA
Līksnas Romas katoļu draudzes Vissvētākās Jēzus sirds baznīca celta neogotikas stilā. Baznīcas siluets ir nozīmīgākā Daugavas ielejas ainavas | Skatīt vairāk
Viesnīca "Sventes muiža" TAKA
“Sventes muiža” ir mājīga, pagājušā gadsimtā celta muiža, kurā iekārtota 4-zvaigžņu viesnīca. | Skatīt vairāk
Tez Tour
NEDĒĻAS LASĪTĀKAIS
Populārakie piedāvājumi
APMEKLĒTĀKIE UZŅĒMUMI
Baltijas tūrisma objekti

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::0.71140599sec.