Foto: Balvu novada pašvaldība
Autors: Ineta Bordāne
Avots: Turisms.balvi.lv
Pieminekli Latgales partizānu pulka karavīriem Balvos jau skāris laika zobs un vairākus gadus tika meklēti līdzekļi tā atjaunošanai. Šogad Balvu novada pašvaldība iesniedza iesniegumu Kultūras ministrijai ar ierosinājumu noteikt piemineklim valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut to Pieminekļu sarakstā, un piemineklis Latgales partizānu pulka karavīriem tika iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kā arī piešķirti valsts budžeta līdzekļi - 15 000, 00 EUR tā izpētes, konservācijas un restaurācijas pirmās kārtas darbiem.
15.decembrī tika veikti pirmie pieminekļa demontācijas darbi, no pieminekļa pamatnes noņemts Latgales partizānu pulka karavīra tēls, tautā saukts par Staņislavu. Pēc tam tiks nojaukta arī pieminekļa pamatne. Piemineklis tiks atjaunots, lai atkal cēli varētu slieties blakus Balvu pilsētas parkam.
Reklāma
Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 10.punktu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu var iekļaut teritorijas, ēkas un citus objektus, kas saistīti ar starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem vai ievērojamām personām un kuriem ir izcila zinātniska, kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme.
Un pieminekļa Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 10.punktā noteiktajiem kritērijiem. Piemineklis saistīts ar Latvijas vēsturē nozīmīgiem notikumiem – Latvijas valstiskuma veidošanos un Latvijas Atbrīvošanas karu, tas uzcelts par vietējo iedzīvotāju ziedotiem līdzekļiem, iemūžinot Latvijas neatkarības cīnītāju piemiņu. Pieminekļa vēsture spilgti atspoguļo 20.gs. vēstures procesus.
Objekta saglabājamās vērtības: vēsturiskais konteksts, telpiskais izveidojums, piemiņas zīme, informācijas kopums.
Par pieminekli Latgales partizānu pulka karavīriem
Latvijas neatkarības cīņu (1919.-1920.) vēsturē Latgales partizānu pulks, kura šūpulis kārts Balvu rajona teritorijā, izveidojās no “zaļo” pulciņiem jau 1918. gada beigās. Tajos pulcējās Balvu apkārtnes vīri, lai cīnītos pret lielinieku laupīšanām, varmācībām un garīdznieku vajāšanām. 1919. gada maijā visu partizānu pulciņu vadību savās rokās ņēma Balvu pulciņa virsleitnants Jānis Vīndedzis. Jūnijā, vēl pirms pārējo Latvijas armijas vienību pienākšanas, Balvu partizāni sargāja noteiktu fronti no Lubānas ezera līdz Liepnai, cīnoties ar ienaidnieka sirojošajām vienībām un paši izdarot izlūkošanas uzbrukumus. Jūlijā visas partizānu vienības apvienoja Latgales partizānu pulkā ar komandieri Jāni Vīndedzi priekšgalā. 1920. gada janvāris bija Latgales atbrīvošanas laiks, kurā Latgales partizāniem palīgā nāca Latvijas armijas Kurzemes un Latgales divīzijas, arī vācu zemessargi. Karam beidzoties, pēc armijas pārorganizēšanas, izformējas arī Latgales partizānu pulks. Vairāk kā 20 Latgales partizāni apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni. Tiem apmēram 200 partizānu pulka cīnītājiem, kuri Latgales atbrīvošanas cīņās krita, tauta cēla pieminekli. Pieminekļa celšana ierosināta 1927.gadā, un tad arī tam piešķirta zeme blakus Balvu pilsētas parkam. Tūlīt arī vākti ziedojumi, un 1933.gadā varēja uzcelt pieminekļa pakāji.
Pirmo reizi pieminekli atklāja 1938. gada 14. augustā, piedaloties ģenerālim Jānim Balodim. Iesvētīja armijas mācītājs P. Apkalns, asistējot mācītājiem Grivānam un Knapem.
Pieminekļa autors ir mākslinieks Kārlis Jansons. 1940. gadā komunisti pieminekli iznīcināja, bet partizāna tēlu paglabāja Balvu milicijas pagalmā. Vācu laikā pieminekli atjaunoja, bet 1944. gadā vasarā, atgriežoties Sarkanajai armijai, pieminekli nogāza otrreiz, aizveda un iznīcināja. Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, balvenieši vāca ziedojumus Latgales partizānu pieminekļa atjaunošanai. 1993. gada 11. novembrī Balvos atklāja mākslinieka Kārļa Jansona dēla Andreja Jansona atjaunoto pieminekli.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
