Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/wikipedia.org
Islande ir otra lielākā sala Eiropā. Tā atrodas tuvu ziemeļpolam starp 63. un 67. platuma grādiem. Ģeoloģiski Islande ir Eiropas jaunākā zeme un tās veidošanās joprojām ir procesā. Zemes augstākais punkts Hvannadalshnūkirs atrodas Eraifa ledājos, un tas ir 2119 m virs jūras līmeņa.
Zemes krastmala, izņemot dienviddaļas vienoto krasta līniju, sastāv no neskaitāmiem fjordiem un līcīšiem. Krasta līnija ir pavisam 5960 km gara. Daudzās vietās klinšu sienas izslienas stāvus no jūras pretī debesīm, taču ir arī kilometriem garas smilšu vai akmeņu krastmalas.
Reklāma
Islandes zemes vispārējā platība 103 000 km2, savukārt ledāju platība 12 000 km2
Ar lavu noklātā platība 11 000 km2; Ezeru platība 3000 km2.
Uzskata, ka Islandes pirmie iedzīvotāji ir bijuši īru mūki, kas bija apmetušies uz salas 8.gs. pēc Kristus. Taču viņi to atstāja, kad pagāni no Skandināvijas 870-930 pēc Kristus sāka sistemātiski pārcelties uz salu.
Apdzīvošanas vēstures galvenais avots ir Landnamabok, grāmata, kas stāsta par "zemes ņemšanu". Tā ir sarakstīta 12.gs. un tur ir sīki uzskaitīts, kas ieradās, ar ko kopā un kur tie apmetās uz dzīvi. Tā ir zināms, ka pirmais ieceļotājs bija Igolfurs Aurnarsons no Norvēģijas. Viņš apmetās ar savu ģimeni Reikjavikā, patreizējās galvaspilsētas rajonā. Pārcelšanās uz Islandi, kad cilvēki apmetās dzīvošanai piemērotās vietās, ilga apmēram 60 gadus.
Sākot ar 1730. gadu novērojama neliela pakāpeniska attīstība. Valstī tika nodibinātas skolas un kopš 1750. gada Reikjavika sāka veidoties par centru.
Šobrīd tūrisms ir otra svarīgākā nodarbošanās Islandē. 1996. gadā tika sasniegta 200 000 ceļotāju skaita robeža, taču tas nebūt vēl nenozīmē, ka sala ir pārpildīta no tūristiem. Islandē var nokļūt ar lidmašīnu un pārvietošanās pa salu pārsvarā notiek ar automašīnām vai autobusiem. Salā ir labi izstrādāta infrastruktūra braukšanai ar autotransportu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
