Autors: Tez Tour
Avots: BalticTravelnews.com/TezTour.lv
Grieķija ir viena no tūristu visvairāk apmeklētajām, bet arī viena no vismazāk iepazītajām Eiropas zemēm. Atrodoties ģeogrāfiskās krustcelēs, tajā savijušies Balkānu, Vidējo Austrumu un Vidusjūras reģiona kultūru elementi. Mūsdienu Grieķija pastāv tikai kopš 1830.gada.Grieķija aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu, kā arī vairāk nekā 2000 salu, kas izkaisītas no Jonijas jūras rietumos līdz Egejas jūrai austrumos. Kontinentālā Grieķija robežojas ar Albāniju, Bulgāriju, Turciju un Maķedonijas Republiku.
Grieķijas salu portrets
No tūkstošiem mazu un lielu Grieķijai piederošu salu mūsdienās pastāvīgi apdzīvotas ir tikai apmēram simts. Tikai 10 procenti no vairāk nekā desmit miljoniem valsts iedzīvotāju dzīvo salās, un gadsimtiem ilgi liels skaits Grieķijas salinieku dzīvo ārzemēs: mūsdienās vairāk nekā puse grieķu mīt ārpus savas valsts teritorijas. Grieķijas salas pēc lieluma ir ļoti dažādas – sākot ar neapdzīvotām klintainēm un beidzot ar tādām lielām salām kā Krēta un Eiboja. Salu vēsture cieši saistīta ar jūru, pa kuru šeit ieradušies kolonisti un iekarotāji un kura noteikusi šejienes iedzīvotājiem raksturīgo dzīvesveidu; tagad tā piesaista miljoniem atpūtnieku. Katrai salai ir savs individuāls raksturs, kas izveidojies dabas, klimata un kultūras mantojuma mijiedarbē. Tajās atrodami gan vēstures pieminekļi, gan nomaļas, kalnainas vietas, gan arī neparasta pludmaļu dažādība.
Grieķijas salu un pilsētu dzīve mainījās 20.gadsimtā, kaut arī nācās pārdzīvot okupācijas un kara gadus, tostarp arī pilsoņu karu, kas beidzās tikai pēc 1967.-1974. gada militārās huntas režīma. Pēdējos gados ienākumi no tūrisma un ES atbalsts palīdzēja daudzām salām no atpalikušām nomalēm kļūt par pārtikušām teritorijām.
Krēta
Krētas salā slejas skarbi, augsti kalni, kuru spītējošā nepieejamība ir dziļi ietekmējusi krētiešu mentalitāti. Salas iedzīvotāji, kurus gadsimtiem ilgi no pārējās pasaules nošķīra kalni un jūra, ir lepna un neatkarīga tauta. Iekarotāji te ir nākuši un gājuši, bet krētiešu tieksme pēc individualitātes un brīvības nav zudusi.
Krēta, Grieķijas tālākā dienvidu sala, var lepoties ar dzidri zilu jūru, smilšu pludmalēm un spožu sauli. Tās rosīgajā ziemeļu krastā atrodami gan plaukstoši kūrorti, gan tādas vēsturiskas pilsētas kā Retimna un Hanja. Robotais dienvidu krasts, īpaši dienvidrietumu pusē, ir neskartāks. Četras lielas kalnu grēdas, kas stiepjas austrumu-rietumu virzienā, veido 250 km garās salas mugurkaulu. Šī ir kājāmgājēju tūristu paradīze, kur skatam paveras lieliska ainava, tostarp arī vairākas iespaidīgas aizas. Salas galvaspilsēta Iraklija ir slavena ar savu Arheoloģijas muzeju un ir arī laba bāzes vieta, no kuras doties iepazīt Knosu – dižāko no Krētas Mīnoja laikmeta pilīm. Gandrīz 3000 gadus senās Mīnoja civilizācijas atliekas gulēja apbērtas un aizmirstas zem Krētas piekrastes līdzenumiem. Tikai 20. gadsimta sākumā tika atraktas Mīnoja dižo piļu drupas Knosā, Festā, Maljā un Zakrā. To krāšņums liecina par izsmalcinātības un mākslinieciskās iztēles līmeni Mīnoja civilizācijā, kas tagad tiek uzskatīta par Eiropas kultūras sākotni.
Vēstures gaitā sala un tās iedzīvotāji ir pārcietuši daudzas svešzemju jūgus un reliģiskās vajāšanas. Romieši izmantoja salā savu administratīvo pieredzi, un senā Gortīnas pilsētvalsts 65. gadā p.m.ē. kļuva par Romas impērijas Krētas provinces galvaspilsētu. Bizantiešu kundzību nomainīja venēciešu okupācija (1204-1669): par to 400 gadu ilgo klātbūtni liecina vareni cietokšņi, tādi kā Frangokastello, un elegantas celtnes Retimnas un Hanjas pilsētās. Osmaņu (1969-1898) jūgs un reliģiskās vajāšanas radīja spēcīgu neatkarības kustību. 1913. gadā Elefterija Venizela (1864-1936) vadībā Krēta kļuva par Grieķijas provinci. Kalni, dzirkstošā Vidusjūra, senā vēsture un krētiešu bezrūpīgā iedaba padara šo salu priekš atpūtnieku tūkstošiem no visas Eiropas par idillisku atpūtas vietu atvaļinājuma laikā.
Rodas sala
Rodas sala ir izslavēta ar iecienītākajām Vidusjūras reģiona pludmalēm un hoteļiem. Tieši šai salā dzimis Hipokrāts, bet zinātnes gudrībās smēlušies Cicerons un Jūlijs Cēzars. Rodas pilsēta noteikti jāmin kā viena no skaistākajām Eiropas pilsētu vidū. Tās akmeņainās vecpilsētas ieliņas aicina ceļinieku aizmirsties, ievedot gan klusos pagalmiņos, gan no jauna iemetot dzīvajā tūristu burzmā.
Korfu sala
Korfu sala, kas atrodas Jonijas jūrā, atšķiras no Egejas jūras salām vispirms jau ar maigo klimatu. Pārējo Jonijas salu vidū Korfu vienmēr ir izcēlusies ar zināmu elitārismu – celtnes šeit izceļas ar īpašu skaistumu, jo tās savulaik būvējuši labākie Eiropas arhitekti, bet kūrorti piedāvā brīnišķas atpūtas un izklaides iespējas lieliskos apstākļos.
Vairāk informācijas par ceļojumiem uz Grieķiju iespējams atrast tūroperatora Tez Tour interneta vietnē www.teztour.lv.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
