Leons esmu es. Mani sauc Aigars Lēlis. Kāpēc Leons?
www.riga-manaco-riga.lv Viss sākās ar to, ka četrus mēnešus nodzīvoju Francijā. Precīzāk Nīcā. Mēģināju tāpat kā jau daudzi Latvijas iedzīvotāji, aizbraukt un uzsākt dzīvi citur. Uz Franciju devos ar domu atrast darbu kā masieris. Lai gan pēdējos 14 gadus esmu strādājis tirdzniecībā, marketingā, uzņēmumu un projektu vadībā, tomēr kad pateicoties krīzei paliku bez darba, un atrast darbu šajā laukā bija praktiski neiespējami, tad nācās aizdomāties, kas ir tas, kas man padodas vislabāk. Tad arī nokārtoju masiera sertifikātu, lai varētu strādāt un nodarboties ar privātpraksi. Tā nu aizbraucu uz Nīcu. Sāku meklēt savus privātus klientus. Bet mārketingam, un frančiem vispār, tāds vārds Aigars ir par grūtu. Tad izdomāju sev iesauku LEON. Atceros skolas gados mani pagalmā dažreiz sauca par Leo. Atvasinot no uzvārda Lēlis – Leons – Leo. Tā arī uz šā vārda veidoju nosaukumu savam biznesam „Leon Massages”. Arī pārējie draugi Francijā mani tur zina kā Leon.
Esmu iecerējis vasarā, vienatnē veikt izturības un iedvesmu braucienu ar velosipēdu no Rīgas uz Monako un atpakaļ. Brauciena mērķis ir dot cilvēkiem Latvijā un citur ticību par cilvēka izturības spējām, apkārtējo cilvēku atsaucību un veiksmi.
Man ir 43 gadi. Līdz šim aktīvi nodarbojies ar sportu neesmu, bet ar velosportu mazliet esmu bijis saistīts skolnieka gados.
Tāpēc šī iecere tiešām būs liels izaicinājums izturības un apņemšanās spējām, jo esmu bez iepriekšējas fiziskās sagatavotības un līdzīgas iepriekšējas pieredzes.
Ir tikai IDEJA, APŅEMŠANĀS un TICĪBA!
Kāpēc šāda ideja?
Vienreiz vēlu vakarā nākot mājās atcerējos Monako, Nīcu. Kā es tur biju, satiku draugus, kā dzīvoju un strādāju. Tai pat laikā šī bezcerības sajūta šeit. Darba nav, mīlestība pazaudēta, vientulība un laiks liekās apstājies. Tādā brīdi gribās skriet kaut kur prom un neapstāties. Vienalga kur, bet prom bez apstājas un atskatīšanās, līdz pēdējai elpas dvesmai. Un tad man ienāca prātā šī doma. Braukt ar velosipēdu uz Monako. Uzlikt sev uzdevumu vēl grūtāku, kas ļautu to veikt tikai ar garīgo spēku un mīlestību. Tā panākt pārmaiņas pašreizējai situācijai, pārbaudīt sevi un gūt jaunu iedvesmu. Šobrīd krīzes un bezdarba apstākļos, daudzu cilvēku dzīvē visapkārt notiek lielas pārmaiņas. Un pienāk brīdis, kad liekās, zemāk vairs nav kur krist un īstu cerības gaismu uz priekšu arī it kā nevar saskatīt. Šādā brīdi ir svarīgi izsist sevi no šī nekustīgā punkta! Iedot tādu impulsu, kas vairs neatstās uz tās pašas vietas!
Tādēļ es ticu, ka šis eksperiments izmainīs manu dzīvi. Un iespējams dos iedvesmu un ticību kādam vēl.
Braucienu iecerēts veikt vienam, Rīga – Monako – Rīga.
Plānotais izbraukšanas laiks ir 27.jūnijs, plks.10-os no Doma laukuma.
Ceļā neņemu līdzi lielas bagāžas somas, teltis utt., tikai ūdens izturīgu mugursomu, kur ielikt pašu nepieciešamāko.
Un pats galvenais – neņemt līdzi un ceļā neizmantot naudu.
Tātad tiešām. Pārbaudījums uz izturību un apkārtējo cilvēku atsaucību un labestību.
Domāts aptuveni 12h dienā braukt un pievarēt aptuveni 220 km.
Esmu gatavs palīdzēt citiem un tāpat ticu satikt atsaucību, dabūt naktsmājas un ēdienu. Vārdu sakot palīdzība pret palīdzību! Cilvēku iejūtība un protams, arī veiksme!
Par cik maršruts iet cauri 9 valstīm, tad tā ir lieliska iespēja redzēt cilvēku atsaucību un pretimnākšanu dažādās Eiropas valstīs. Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Vācija, Austrija, Šveice, Itālija, Monako.
Tas nebūs tūrisma brauciens, apskatīt jaukas vietas un ainavas. Tas būs mērķtiecīgs brauciens sasniegt Monako un atgriezties Rīgā. Pēc iespējas mēģināšu dienā nobraukt vairāk km, un pēc iespējas ātrāk sasniegt mērķi. Cik man būs spēka, tik daudz un ātri braukšu un mēģināšu sadalīt spēkus tā, lai varētu maršrutu veikt pilnībā.
Domāju, ka šā projekta laikā būs pietiekami daudz ekstrēmu un grūtu situāciju, kas saskarsies ar fizisko un garīgo spēju robežām. Kā šādos apstākļos saglabāt spēku un ticību? Kas nepieciešams sevī pašam, lai izsauktu uz sevi palīdzību? To šis projekts parādīs.
Šādu, lūk, eksperimentu esmu nolēmis veikt. Vai man tas izdosies? Vai pietiks garīgā un fiziskā spēka? To parādīs šis eksperiments. Zinu tikai vienu. No mērķa es nenovirzīšos. Un grūtības, kuras nav lielākas par dzīvību mani neapturēs.
Tad redzēsim! Man pašam tas ir interesanti. Un ja jūs gribēsiet sekot līdzi šim eksperimentam un kaut vai domās mani atbalstīt, es ticu tas palīdzēs man atrast spēkus un izturību.
PALDIES!
