Autors: Kristīne Circene?Foto: J.Gintners
Avots: Liepājas Muzejs
2009.gada 3. aprīlī pulksten 16 Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16 atklās Lieldienām veltītu izstādi „Sakrālais laiks”.
Vārds „sakrāls” Liepājas muzeja izstāžu nosaukumos un realizētos projektos nav jaunums. Iesākums bija izstāde „Sakrālā telpa”, kad vienoti tika eksponēti Ulda Brieža fotofiksējumi Liepājas dievnamos pagājušā gadsimta 70./80. gados un muzeja krājumā esošās ar kristīgo draudžu dzīvi saistītās liecības. Tad sekoja izstāde „Liturģiskie tērpi. Praktiskais un simboliskais”. 2008. gadā realizēts ar daudzām norisēm un izstādēm bagātais Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītais projekts „Sakrālā telpa Latvijā. 2008”.
Šogad, līdz ar Lieldienām, muzeja apmeklētājus sagaidīs jauna izstāde „Sakrālais laiks”. Laika robežās - 17. gadsimts – 20. gadsimta sākums – ietverti Kurzemes katoļu dievnami: Liepājas Sv. Jāzepa katedrāle, Alsungas Sv. Miķeļa baznīca, Gudenieku Sv. Jāņa Kristītāja baznīca un Kuldīgas Sv. Trīsvienības baznīca. Katrs ar savu gaitu cauri vēsturei un liecībām, ko spējis pasargāt un saglabāt.
Gudenieku Sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīca, celta no 1930. – 1947. gadam. Laika un laikmeta griežu laikā. Celta un uzcelta. Par tās tapšanu dzīva atmiņa vēl godājamam Liepājas bīskapam emeritus Ārvaldim Andrejam Brumanim. Kaut baznīcas celtne jauna, tā sevī patvērusi altāri ar 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā tapušiem tēliem un eņģeļu skulptūras, kādreiz cienījamo Subates kokgriezēju meistardarbus. Izstādē muzejā skatāmi gan altāra elementi, gan seni, grezni un ar kristietības simboliku bagāti ornāti – priesteru liturģiskā tērpa elementi.
Kuldīgas Svētās Trīsvienības baznīca. Tā ir vienīgā katoļu baznīca Kuldīgā, celta 1640. gadā pēc Polijas karaļa pieprasījuma, apstiprinot Jēkabu Ketleru par Kurzemes hercoga troņa mantinieku. Kā balta pērle gliemežnīcā tā mirdz Kuldīgas vecpilsētā, savās sienās ietverot greznu 17. gadsimta baroka interjeru ar acīm redzamu rokoko valdzinājumu. Izstādē muzejā aplūkojami liecības no baznīcas pirmsākumiem – 17. gadsimta lūgšanu sols, dvieļnīca, 17. gs. procesiju karogu uzgaļi, nezināma autora darināts Svētā Kazimira, Lietuvas un Polijas aizbildņa, portrets.
Alsungas Sv. Miķeļa baznīca. Pēc 1746. gadā pabeigtajiem remontiem tā nemainīgā veidā pastāv līdz 1882. gadam, kad izveidots šķērsjoms, iekārtoti divi sānu altāri. Centrālais altāris uzstādīts 1909. – 1910. gadā. Suitu novada garīgā citadele. Kurzemes vēsturē Alsunga pirmo reizi minēta 1341. gadā, vēlāk hercoga Gotharda Ketlera ordeņa pili līdz ar tai piederošajām zemēm izlēņoja padomniekam Fridriham fon Kanicam. 1573. gadā to pārpirka Jakobs fon Šverīns. 1634. gadā, Johanam Ulriham fon Šverīnam, salaulājoties ar polieti Barbaru Konarsku, tika uzsākta novada rekatolizācija.
Muzejā no Alsungas dievnama eksponēts ievērojams skaits priekšmetu, sākot no Svētā Apustuļa Pētera skulptūras, kuru darinājis slavenās Ventspils kokgriezēju cunftes pārstāvis Johans Mertenss, līdz vaska Lieldienu svecei. Arī liturģiskie trauki, 18. – 19. gs. metriku grāmatas.
Sv Jāzepa katedrāle ir lielākā katoļu baznīca Liepājā, Liepājas un Liepājas diecēzes bīskapa Katedrāle. Par pirmās katoļu baznīcas celšanas gaitu ziņas ir pretrunīgas. Tiek norādīts, ka 1749. gadā būvdarbi pabeigti, taču dokumentāla apstiprinājuma tam nav. 1762. gada 28. jūlijā to iesvētīja, un tai deva vārdu par godu tā laika Kurzemes hercogam Kārlim to nosauca par svētā Kārļa Boromeja baznīcu. Politisko pārmaiņu virpulī tās nosaukums vairākas reizes mainījās, līdz tā kļuva par Sv. Jāzepa baznīcu. 1894.-1900. vecā celtne tika pārbūvēta, tai pievienojot blakus korpusu, kas kļuva par galveno baznīcas ēku.
Izstādē muzejā apskatāmi priekšmeti galvenokārt no 19. / 20. gadsimta mijas: grāmatu pults, Vissvētākās Jaunavas Marijas monogramma, kuru draudze izmantojusi procesijās. Un nesenās traģiskās vēstures liecība - kādas nezināmas katoļticīgas sievietes krucifikss, kas bijis viņai līdzi izsūtījumā staļinisko represiju laikā un saglabāts Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē.
Izstādes tapšana nebūtu iespēja, ja tajā atsaucīgi un dedzīgi nebūtu iesaistījušies Dienvidkurzemes dekāns un Sv. Jāzepa katedrāles prāvests Gatis Bezdelīga un Alsungas, Gudenieku un Kuldīgas dievnamu prāvests Andris Vasiļevskis. Izstādes „Sakrālais laiks” kuratore ir muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere, bagātīgā fotogrāfiju klāsta autors ir galvenais krājuma glabātājs Jānis Gintners, telpiski tveramo formu izstādei devusi māksliniece noformētāja Alda Timbra.
Uļa Gintnere, Liepājas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja
Attēli:
Misāles paliktnis (19. gs) un Misāle, 1752. gads. Liepājas Sv. Jāzepa Katedrāle
Svētais Apustulis Pēteris. Alsungas Sv. Miķeļa baznīca. Darinājis Ventspils koktēlnieks Johanss Mertenss, 18. gs. sāk.
Pieta, 18. gs.b. – 19. gs. Alsungas Sv. Miķeļa baznīcas kapella
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
 (1).png "Neaizmirstams randiņš tumsā Neredzamā Pasaule")
