Foto: Jelgavas pilsētas pašvaldība
Autors: Daiga Bazule
Avots: BalticTravelnews.com
Pilis un muižas Latvijā ir nozīmīgs kultūrvēsturiskais mantojums.
Vienas pilis un muižas pārtapušas par greznām naktsmītnēm, otras – kā
tūrisma apskates objekts.
Tūrisma ziņu portāls Travelnews.lv kopā
ar tūrisma informācijas centriem Koknesē, Jelgavā, Dobelē un Jēkabpilī apkopoja informāciju par ceļotāju
apmeklētākajām pilīm un muižām tieši Zemgales reģionā.
Krustpils pils
 Dokumentos tā pirmo reizi minēta 1237. gadā. Pilī vairāku gadsimtu garumā
saimniekoja Korfu dzimta. Tagad te var aplūkot pilsētas vēstures muzeju,
padomju armijas istabu, viduslaiku pils pagrabus ar krusta velvēm. Pils
tornī tiek rīkotas izstādes. Ir pieejams audio gids latviešu, krievu, angļu
un vācu valodās, kā arī tematiskās ekskursijas un nodarbības.
Foto: Jēkabpils pilsētas pašvaldība
|
Jelgavas pils
 Jelgavas pils ir lielākā baroka stila pils Baltijā, ko 1738.gadā cēlis arhitekts F. B. Rastrelli pēc Kurzemes un Zemgales hercoga E. J. Bīrona pasūtījuma. Mūsdienās pilī atrodas Latvijas Lauksaimniecības Universitāte. Šeit apskatāms muzejs, kas vēsta par pils būvniecības vēsturi un tās saimniekiem. Pilī ir iespējams nobaudīt arī īpašo karsto šokolādi galma dāmu sabiedrībā.
Pilī atrodas arī unikālās Kurzemes hercogu kapenes, kur izvietoti vairāk kā 30 Ketleru un Bīronu dinastiju pārstāvju sarkofāgi.
Foto: Jelgavas pilsētas pašvaldība
|
Kokneses viduslaiku pilsdrupas
 Viens no populārākajiem apskates objektiem Latvijā. Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Bīskaps Alberts 1209. gadā senlatviešu pils vietā lika uzcelt Kokneses pils cietoksni, kas viduslaikos bija neskaitāmu cīņu vieta. 1701. gadā četrus metrus biezos mūrus atkāpjoties no uzbrucējiem sakši uzspridzināja. Kopš tiem laikiem pils nav atjaunota un saglabājušās vien drupas, kas slejas augstu Daugavas krastā. Kopš 1966. gada Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludinātie ūdeņi sniedzas līdz drupu pamatiem. Vēsturiskā ekspozīcija pilsdrupu namiņā sniedz ieskatu cilvēka skatam zudušajai ainavai.
Pakalpojumi: naudas kalšana, lielgabalu zalves, kāzu programmas, laivu noma.
Foto: AB Photography
|
Dobeles pilsdrupas
 Dobeles pilsdrupas ir senākā mūra celtne pilsētā. Livonijas ordenis pili uzcēla 14. gs. vidū nodedzinātās zemgaļu pils vietā. Pils bijusi apdzīvota līdz 1730. gadam, un līdz šodienai saglabājušies tikai varenie mūri. No atjaunotā torņa var labi pārskatīt pilsētu. Pilsētnieku aptaujā pilsdrupas šogad atzītas par romantiskāko satikšanās vietu daudzām dobelnieku paaudzēm. Ekskursantu grupām tiek piedāvātas ekskursijas atraktīvu pilsdāmu pavadībā.
Foto: Dobeles novada TIC
|
Rundāles pils
 Rundāles pils celta 16. gadsimtā. Rundāles muiža izveidota jau 15. gadsimta beigās, no 1505. gada līdz 1681. gadam piederējusi Grothusu dzimtai, pils pieminēta Livonijas piļu sarakstā 1555. gadā. Pils ansamblī ietilpst 16 ēkas ar kopējo apjomu 14249,2 m2. Pils ansambļa teritorija aizņem 72 ha, tai skaitā franču dārzs – 10 ha un meža parks – 32 ha.
Foto: Rundale.net
|
Mežotnes pils
 Vairāk nekā pirms gadu tūkstoša Mežotne bija seno zemgaļu nocietinājuma vieta, bet Mežotnes muižas vēstures pirmsākumi meklējami hercoga Jēkaba laikā 17.gadsimta vidū. Vēlāk, 1795. gadā, Krievijas ķeizariene Katrīna II Mežotnes muižu nodeva mūža lietošanā savu mazbērnu audzinātājai Šarlotei fon Līvenai, kura 1799.gadā piešķīra arī grāfienes titulu. 1797.gadā ķeizars Pāvils I muižu nodeva Līveniem dzimtīpašumā. Šarlote fon Līvena tagadējās Mežotnes pils ēkas celtniecību uzsāka 1797. gadā pēc itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projekta. Pils celtniecību vadīja sakšu izcelsmes arhitekts Johans Georgs Ādams Berlics. Celtniecības darbus pabeidza 1802. gadā. 1920. gadā agrārās reformas gaitā firsts Anatols Līvens Mežotnes pils īpašumu zaudēja. No 1921. gada līdz 1944. gadam pilī atradās lauksaimniecības skola. Otrā Pasaules kara cīņu gaitā pils ēkas daļēji sagrāva. No iznīcības pili 1958. gadā glāba Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas gādībā uzsāktie restaurācijas darbi. Pils atjaunošanu pabeidz 2001. gadā.
Foto: Mezotnespils.lv
|
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
