Autors: Marta Kive
Avots: Turiba.lv
Šobrīd Latvijā tiek pretstatīta tūrisma nozares izdzīvošana
un sabiedrības veselība. Ilgstošie mobilitātes un pulcēšanās ierobežojumi
noveduši pie tūrisma nozares apjomu samazinājuma par aptuveni 90%. Pagājušajā
nedēļā vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas, kā arī arodbiedrības
visā Eiropā apvienojās aicinājumā Eiropas Komisijai aizstāt karantīnas
pasākumus ar ES ceļotāju testēšanas protokolu. Tuvojoties Pasaules Tūrisma
dienai 27. septembrī, Biznesa augstskolas Turība
asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš skaidro, ka tūrisma nozare šobrīd cer,
ka kopējais aicinājums tiks uzklausīts un ka Latvijas valdība iekļausies
vienotajās vadlīnijās.
Mazināti
epidemioloģiskie sliekšņi
Reklāma
Neraugoties uz visu, tūrisma nozare joprojām cer. Tūrisma
uzņēmēji Latvijā apzinās – situācija nav viegla arī citviet pasaulē, tomēr
vienlaikus mēs redzam, ka ir virkne valstu, kur nozare tiek finansiāli
stiprināta no valsts puses, bet, ja tas nav iespējams, tiek mazināti epidemioloģiskie sliekšņi un tūrisms
tiek vadīts, veicinot organizētu ceļošanu. Tas nepieciešams arī Latvijā.
Somijas piemērs
Mums jānošķir individuālie
ceļotāji un tūrisma operatoru organizētais grupu tūrisms, kas ir vadāms un kontrolējams,
nepakļaujot riskiem nedz ceļotājus, nedz vietējos iedzīvotājus. Arī tūrisma
operatoriem sabiedrības veselība ir būtiska un savus piedāvājumus tie veido
sadarbībā ar partneriem un piegādātājiem citās valstīs, pārbaudot to drošības
protokolus un izvēloties tos, kuri spēj garantēt augstu epidemioloģisko
drošību.
Lielisks piemērs ir Somija.
Tūristiem, lai tajā ieceļotu, ir jāveic divi Covid-19 testi - pirms izceļošanas
no savas valsts un pēc ieceļošanas Somijā. Atļautais uzturēšanās laiks 3 dienas
gan nav liels, taču šī brīža mobilitātes trūkuma apstākļos, arī Latvijai tās būtu
milzīgs ieguvums.
45 000 nodarbināto un 6% no eksporta
Latvija šobrīd atšķiras no lielas daļas Skandināvijas vai
Eiropas valstu ar nevēlēšanos risināt šo jautājumu. Mēs esam vieni no retajiem,
kas pretstata tūrisma nozares izdzīvošanu un sabiedrības veselību. Apgalvojums,
ka tūrisma nozares dēļ bērni nevarēs iet uz skolu, ir augstākā mērā nekorekts,
jo arī šajā nozarē strādā dzīvi cilvēki ar ģimenēm un bērniem. Tā ir nozare,
kurā 2019. gada augustā bija 45 000 nodarbināto, nozare, kas pērn veidoja
6% no kopējā eksperta apjoma, nozare, kurai šobrīd ir “aizgriezts ventilis”.
Ja Latvijā netiks mainīts epidemioloģiskais slieksnis, tad jāmeklē risinājumi
kompensācijām. Ja nav līdzekļu, tad jādod iespēja organizētam un kontrolētam
tūrismam. Šobrīd galdā ir trīs iespējas un ir pēdējais laiks izvēlēties kādu no
tām.
Zaļā krāsa uz pandēmijas kartes neko nedos
Tiem, kas norāda uz Latvijas pozitīvo tēlu Covid-19
kontekstā, uzsverot, ka pēc pandēmijas tas sekmēs tūrisma pieplūdumu, jo “visi
taču gribēs braukt uz drošo Latviju”, vēlos atgādināt, ka bez mehānisma darba
vietu saglabāšanai nozarē Latvijas zaļā
krāsa uz pandēmijas kartes neko nedos. Kamēr mēs atjaunosim tūrisma nozares
intelektuālos resursus, kas
šobrīd plūst uz citām nozarēm, kaimiņvalstis būs daudzus soļus priekšā. Katru
dienu mēs zaudējam savu konkurētspēju Baltijā. Lietuvas uzņēmumi arī pirms krīzes
aktīvi orientējās uz Latvijas tirgu, tāpēc šobrīd valdības lēmumu un pandēmijas
novājinātie vietējie tūrisma uzņēmēji var zaudēt savas tirgus pozīcijas.
Apzināties nozares nozīmi
Kāpēc kaimiņvalstīs, kuras
arī ir skārusi pandēmija, būs soli priekšā? Iespējams tāpēc, ka mēs – Latvijas tūrisma
nozare – esam bijuši pārāk klusi un pieklājīgi pieņēmuši visu valstī notiekošo,
katrā diskusijā cerot uz valdības lēmumiem, kas būs par labu nozares
saglabāšanai. Krīze šobrīd jāsaredz arī kā iespēja apzināties tūrisma
pienesumu, nozīmi un būtiskumu. Beidzot skaļi tiek runāts par nozares pienesumu
un eksporta apmēriem. Izskatās, ka daudziem nozares ietekme uz ekonomiku un
radītās sekas ir izrādījies liels pārsteigums.
“Būs grūti” nav
arguments
Kopš marta vidus pagājis jau pusgads – seši mēneši, kas aizvadīti nozari pārstāvošo
organizāciju cīņā par uzņēmumu izdzīvošanu ar minimāliem panākumiem. Turklāt,
šī pusgada laikā nav rasti jauni risinājumi arī veselības aprūpes jomā,
joprojām paļaujoties uz tām pašām metodēm cīņā ar saslimšanu, kādas tika
pielietotas martā. Vai tiešām pa šo laiku mūsu veselības sistēma nav kļuvusi
spēcīgāka? Kā īsti notiek gatavošanās otrajam pandēmijas vilnim, kas nereti tiek
piesaukts? Vai šobrīd veselības aprūpes sistēma ir sasniegusi kritisko masu?
“Nedrīkstam pieļaut lielāku saslimušo skaitu, jo būs grūti tiem izsekot” nav
arguments. Tam nav ekonomiska pamatojuma. Atbildot uz to, gribētos teikt, vai
45 000 nodarbināto, kas strādāja tūrisma nozarē, un nereti arī viņu ģimenes
drīkst atstāt bez ienākumiem, pieļaujot viņu nonākšanu parādu (banku, komunālo
u.tml.) jūgā!
Saglabāsim skaidru
galvu
Jautājumam par to, vai būs grūti, nav vietas dienaskārtībā.
Tajā ir vieta tikai risinājumu meklēšanai, tāpēc, tuvojoties Pasaules Tūrisma
dienai, vēlos atgādināt nozares kolēģiem – arī aicinājumi uz logu dauzīšanu nav
risinājums! Saglabāsim skaidru galvu, veselo saprātu, pacietību un enerģiju, ko
tērējam kritizēšanā, liksim konstruktīvā gultnē! Tikai visiem kopā strādājot
sasniegsim savu mērķi. Tāpēc aicinu ikvienu kam ir izcilas idejas, radoši
priekšlikumi vai inovatīvi risinājumu ar tiem dalīties, atbalstot tos, kas
visaktīvāk iestājas par nozares saglabāšanu.
Autors: Biznesa
augstskolas Turība asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.