Radošā rezidence, kas ir mākslas nišas produkts, vairs nav anomālija, bet gan arvien izplatītāks darbības veids kultūras jomā, bagātinot to un izceļot vietējās īpatnības. Pasaulei kļūstot arvien savstarpēji saistītākai, mākslinieku radošās domas daudzveidības apmaiņa un koprade radošajās rezidencēs ir arvien svarīgāki faktori kultūras izdzīvošanai - jūs vai nu sadarbojaties, vai pazūdat, uzskata Evelina Grziniča (Evelyn Grzinich), Kultūras kompasa programmas vadītāja, LOORE (Igaunijas radošo rezidenču NVO) vadītāja
Kas tad ir rezidence? Kultūras kontekstā rezidenci var raksturot kā vidi, kas atbalsta radošo cilvēku un kultūras praktiķu darbu, paplašina profesionālo tīklu un sniedz bagātīgu kultūras pieredzi. Šī vide bieži vien atrodas ārpus radošās ikdienas, kaut kur pavisam citur. Rezidence sniedz īslaicīgu iespēju pamest ikdienas rutīnu un nonākt radošā telpā, kur var netraucēti pievērsties radīšanai.
Reklāma
Ir gan pagaidu uzturēšanās rezidences, gan rezidences ar uzturēšanos visa gada garumā ar vai bez regulāras programmas un vietas, kā arī tādas, kas paredzētas vienai vai dažādām nozarēm. Katram radošās darbības veidam ir savas specifiskās darbības īpatnības, kuras rezidences organizators ņems vērā.
Katram sava radošā telpa
Kamēr māksliniekiem pieejams visai daudz radošo rezidenču programmu, kultūras organizatoriem, kritiķiem un kuratoriem to ir daudz mazāk. Taču arī viņiem ir nepieciešama iespēja izrauties no ierastās vides, lai pārdomātu savu darbu un rastu jaunu skatījumu. Uzskatu, ka rezidences būtu noderīgas arī skolotājiem, valsts ierēdņiem, kopienu aktīvistiem un citiem. Ideālā gadījumā rezidencei būtu jābūt pieejamai ikvienam, kam nepieciešama īslaicīga vides maiņa, kur paskatīties uz savu darbu no cita leņķa.
Visbiežāk ceļošana ļauj tikai īslaicīgi atslēgties no ikdienas rūpēm. Tradicionālais tūrisms nevar nodrošināt beznosacījumu telpu pārdomām un darbam. Tieši tāpēc rezidences ideja ir tik svarīga. Tajā arvien biežāk rodas iespējas sev svarīgas tēmas pārdomāt it kā citā kontekstā. Mākslas nišas produkts ik dienas virzās tuvāk starpnozaru darbības modelim – to paliek arvien grūtāk viennozīmīgi klasificēt vai ietvert kāda noteiktā mākslas virziena rāmjos. Pateicoties vairāku mākslas izteiksmes instrumentu apvienošanai tiek radīti nestandarti, daudzpusīgi un oriģināli mākslas darbi, kas paverš kultūras attīstību pavisam jaunā gultnē. Un šeit liela ietekme ir tieši mākslas rezidencēm.
Ne vienmēr iespējams viegli saprast, kāpēc daži to sauc par rezidenci, bet citi ne. Vai tā ir jauna tendence kā kēksiņi vai poke bļodas jeb atšķirīgs darbības veids kultūras jomā? Vai arī tā ir pastāvīgi mainīga, ilgtspējīga radošuma forma, citējot rezidences ekspertes Irmeli Koko prezentāciju forumā Kultūras kompass.
Par to iespējams gūt priekšstatu, studējot speciālistu rakstīto par rezidencēm, vai vēl labāk, ja paši apmeklējat kādu rezidenci. Daudziem cilvēkiem ir vēlme izprast savu profesiju un dzīvi, taču viņi neuzskata sevi par māksliniekiem. Vienkārši esiet drosmīgi, veltiet tam laiku un atrodiet sev piemērotu rezidenci.
Šobrīd Igaunijā ir aptuveni 20 vietas, kas sevi dēvē par rezidencēm. Četrām no tām ir programma, kas veltīta visam gadam. Rezidences organizatori mācās viens no otra, pārņemot, kopējot un pielāgojoties. Cik es zinu, Latvijā arī ir vairākas radošās rezidences, pazīstamākās no kurām ir Daugavpils Marka Rotko mākslas centra rezidence, Cīravas rezidence “Cita abra”, Dubultu “Rakstnieku nams”, Kuldīgas Mākslinieku rezidence un citas. Tāpat kā mikorizas sēnei, lai izaugtu no pazemes un attīstītos ir nepieciešami vairāki gadi, arī rezidencei ir vajadzīgs nobriešanas laiks. Ikreiz, kad ieduram lāpstu augsnē, lai to apgrieztu, mēs iznīcinām tur esošās brīnumainās sēnīšu cistas un saknes.
Tāpat arī kultūras jomā uz projektiem balstīta īstermiņa vadība sarauj daudzas jau izveidotas saiknes. Nepieciešams atrast vidusceļu, kur jaunām iniciatīvām ir iespēja sevi pierādīt, bet kur tiek atbalstīti arī tie, kas jau ir aktīvi un demonstrē spēju attīstīties. Mēs mācāmies visa mūža garumā, un tāpat to dara arī rezidenču organizatori.
Kopā paveiksim vairāk
Pagājušā gada pavasarī Igaunijas rezidenču organizatori izveidoja arī jumta organizāciju LOORE, kas ir Igaunijas radošo rezidenču NVO. Šis tīkls apvieno radošo rezidenču vadītājus dažādās jomās: Arvo Perta centrs, Igaunijas Literatūras biedrība, Igaunijas Mākslinieku asociācija, Kai mākslas centrs, Kanuti Gildi SAAL, Kordon, Maajaam, MASSIA, MoKS, NART, Pērnavas radošās pilsētas rezidence, Vaskjalas rezidence, Tartu Mākslinieku savienība un TYPA. Šis saraksts nebūt nav pilnīgs. Aktīvās Igaunijas kultūras rezidences dažādās jomās ir laipni aicinātas pievienoties šim tīklam.
Šajā jumta organizācijā dalībnieki var apmainīties ar zināšanām un pieredzi, lai pārvarētu grūtības un viens otru atbalstītu. Taču tā ir arī iespēja atbalstīt rezidences, palielināt to atpazīstamību un noslīpēt kultūrpolitiku. Kā jaunai un ambiciozai organizācijai, LOORE ir jāizvēlas, uz ko koncentrēties. Organizācijas pirmajos darbības gados noteikti tiks likts uzsvars uz sadarbības attīstīšanu starp biedriem, bet ilgtermiņā - uz viedokļa paušanu kultūrpolitikas veidošanā.
Jau no 18. līdz 19. maijam starptautiskais forums Kultūras kompass, kas notiek TARTU 2024 kultūras galvaspilsētas ietvaros, Tartu pulcēs kultūras pasākumu organizatorus, māksliniekus un politikas veidotājus. Foruma mērķis ir apzināt starptautiskās kultūras apmaiņas kopīgos šķēršļus un rast praktiskus veidus, kā attīstīt rezidenču un radošo personu mobilitāti. Iespējams, ka 2024. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta Tartu palīdzēs šo jautājumu tuvināt Igaunijas kultūrpolitikai, attīstot rezidences un mobilitāti Dienvidigaunijā.
