Autors: Jolanta Dukaļska
Avots: Turaida-muzejs.lv
2024. gada 4. jūlijā plkst. 14.00 Turaidas muzejrezervātā Klaušinieku mājā notiks sarunas par mūsu valodu. Vēsturnieks Guntis Zemītis uz sarunām aicina rakstnieci Ingu Ābeli, kultūras socioloģi Dagmāru Beitneri-Le Gallu, latviešu literatūrzinātnieku Paulu Daiju, lai runātu par latviešu valodu, tas lomu un vietu, par tās ceļu līdz mūsdienām un par ieskatu valodas nākotnē.
Turaidas muiža 19. gadsimta sākumā veidojās par atpūtnieku iecienītu vietu. Turaidas muižas īpašnieks Lorencs fon Kampenhauzens 1828. gadā pēc Šveices kalnu viesnīcu parauga uzcēla viesnīcu – Šveices māju. Ēka ar laiku kļuva par Turaidas vēsturiskā centra atpazīstamības simbolu.
Reklāma
No 1848. gada līdz 1871. gadam Turaidas “Šveices mājā” notika Vidzemes skolotāju sapulces. Turaidas muižas viesnīcas lielajā zālē pulcējās skolotāji, kuri apsprieda jautājumus par bibliotēku ierīkošanu pie draudzes skolām, par mācīšanu latviešu un vācu valodās, par kora dziesmu izvēli u.c.
Pirms 155 gadiem 1869. gada 2. jūlijā Turaidā Vidzemes skolotāju sapulcē, kura noritēja vācu valodā, Atis Kronvalds savu runu “Par mūsu valodu” uzdrīkstējās teikt latviski. Runas pamatideja bija vērsta uz dzimtās valodas mācīšanu. Kronvalds norādīja, ka latviešu valoda ir tik pat nozīmīga kā citu Eiropas tautu valodas. Bērniem izglītība jāiegūst viņu dzimtajā valodā, latviešu skolās jāmāca arī tautas vēsture un latviešu valoda.
Baidoties no jaunlatviešu domu brīvības, ko 1869. un 1870. gadā savos referātos pauda Atis Kronvalds, 1871. gadā Vidzemes tautskolotāju sapulce Turaidā notika aiz slēgtām durvīm, Kronvaldam liedzot iespēju tajā piedalīties.
19.gadsimta beigās valodas jautājums Baltijā saasinājās vēl vairāk – pastiprinājās rusifikācija – vācu valodas dominanti pārtraucas uzspiestā krievu valoda. Vācu un krievu valodu cīņā latviešu valoda nebija arguments – impērijas interesēm atbilda latviešu iespējami ātrāka pārkrievošana un piepulcēšana krieviski runājošo skaitam. 1905.gada revolūcija mazliet ierobežoja rusifikācijas centienus, bet pilnībā tos apturēja tikai Latvijas valsts dibināšana 1918.gada 18. novembrī.
Kronvalda jautājums par mūsu valodu savu aktualitāti nav zaudējis arī šodien – lai gan Latvija ir neatkarīga valsts un latviešu valodu aizsargā Satversme, mūsdienu globālajā pasaulē mazo tautu valodas nav pasargātas no izzušanas vai atkāpšanās otrā plānā. Kas īsti ir valoda – saziņas līdzeklis, tautas dvēseles atspulgs, identitātes stūrakmens vai politiskās cīņas ierocis?
Pēc 155 gadiem diskutēsim tur, kur šī diskusija sākās – Turaidā.
Pasākuma ietvaros pie Klaušinieku mājas tiks atklāta izstāde “Turaidas muižas cilvēki un darbi 19. gadsimta beigās / 20. gadsimts sākumā”. Dienu kuplinās Siguldas senioru (sieviešu) vokālais ansamblis “Melodija”.
Sarunu ierakstu pēc pasākuma varēs noskatīties https://www.facebook.com/turaida.muzejs un Turaidas muzejrezervāta https://www.youtube.com.
Dalība pasākumā bez maksas. Tālrunis informācijai – 29384512
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
