Autors: Ludmila Glazunova
Avots: BalticTravelnews.com
Tūrisma sezona klauvē pie durvīm. Kāda tā būs? Vai Vecrīgas šobrīd tukšās ielas piedārdinās ārvalstu tūristu bari? Nez kāpēc par to ir pamatotas šaubas.
Esam iepakaļ kaimiņvalstīm – Lietuvai, Igaunijai, Somijai un Polijai, kā to uzskatāmi parāda ALTA valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš, norādīdams, ka aizbildināties ar faktu, ka esam netālu no kara norises vietas, nevaram. Tātad, esam nošāvuši greizi.
Reklāma
Un te nu man kā Travelnews.lv redaktorei arī ir kas sakāms. Viens no maniem darba pienākumiem ir aktīvi lasīt dažādus ar tūrismu saistītus izdevumus, dažādās valstīs. Statistiku neesmu veikusi, bet regulāri Igaunijas galvaspilsēta Tallina tiek piesaukta kā viena no piemērotākajām attālinātajam darbam, kā imigrantiem draudzīgākā, kā Eiropas ziemeļi, bet par draudzīgākām cenām utt. Arī Viļņu un Kauņu mēdz piesaukt dažādos kontekstos. Bet kur ir Rīga? Kur ir Latvija? Tās retās reizes, kad Latviju piemin ar tūrismu saistīti izdevumi, ir ļooooooti reti.
Vai tiešām neesam pelnījuši? Neesam. Kaimiņvalstis aktīvi vērsa savu mārketinga stratēģiju uz valstīm, no kurām cer sagaidīt visvairāk tūristus, lai aizvietotu neesošo Krievijas tūristu pulku. Tās ir arī ārvalstu žurnālistu vizītes, jo neba jau tāpat žurnālisti atcerējās par Tallinas un Viļņas iekļaušanu dažādos topos. Jā, tie ir izdevumi! Bet šie izdevumi ilgtermiņā atmaksājas.
Lai gan... Ko tad mēs varam piedāvāt? Reāli, ko mēs šobrīd varam piedāvāt? Ar ko mēs varētu būt labāki par kaimiņiem? Kādu publiku mēs varam pievilināt? Esam dārgi (goda vārds, pērn vasarā pārliecinājos, ka nu jau pat Venēcijā ir lētāk), un esam atpalikuši vairākās sfērās...
Un vēl viena nianse. Esam pie vēl vienas sasistās siles. Pandēmijas laikā atskanējušais politiķu aicinājums pārkvalificēties sasniedza pārāk daudz dzirdīgu ausu (sorry, ģimene ir jābaro, rēķini ir jāmaksā), un daudzi profesionāļi patiešām pārkvalificējās. Tagad labu profesionāli ir ļoti grūti atrast. Un, ja var, tad algas prasības (kas ir saprotams pie mūsdienu dārdzības) ir gana nopietnas, kas ne vienmēr atbilst kompāniju iespējām. Proti, pakalpojumu maksas nav Latvijas tūrismā milzīgas, komisijas procenti kādi nu ir, un arī, protams, milzīgais nodokļu slogs.
Tā nu arī sanāk, ka tie, kas palikuši art tūrisma lauciņu ir tik noslogoti, ka darba prieka palicis gauži maz. Jo vienkārši nav spēka priecāties. Kur nu vēl domāt par jaunām idejām...
Teiksiet, gaužos kā viens no vissirslikti.lv kluba biedriņiem? Iespējams, ka jā. Bet kremt, ka nozare, kas var ienest arī valsts budžetā krietnus līdzekļus, ir atstāta pabērna lomā. Sak’, priecājaties, robežas ir vaļā, lidmašīnas lido – tiekat galā paši kā mākat. Un ar saviem nodokļiem pabarojiet amatpersonas un ierēdņus, kuru tiešais pienākums ir rūpēties par valsts labklājību...
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
