Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com
1789. gada 14. jūlijs bija izšķirošais grūdiens Lielās Franču revolūcijas procesam - sacēlušies parīzieši ar vairākiem simtiem Franču gvardes karavīru ieņēma Bastīliju – viduslaiku cietoksni, kas līdz tam bija kalpojis kā cietums un arsenāls. Kopš 1880. gada 14. jūlijs Francijā ir valsts svētki.
20. gs. pirmās puses franču vēsturnieks Albērs Matjēzs rakstīja: "Franču revolūcija lēnām brieda daudzu gadu garumā un to izraisīja arvien dziļāka neatbilsme starp reālo dzīvi un likumu, starp noteikumiem un tikumu, starp burtu un garu".
Luijs XVI, Francijas un Navarras karalis no 1774. gada līdz 1791. gadam, tā arī neuzdrīkstējās sūtīt pret Parīzi armiju, baidoties, ka zaldāti varētu pāriet tautas pusē. Tā vietā viņš pats 17. jūlijā ieradās no Versaļas, lai no jaunā pilsētas galvas Baijī rokām saņemtu revolūcijas zili balti sarkano kokardi. Kā tolaik no Parīzes rakstīja britu sūtnis: "No šī brīža mēs varam uzskatīt Franciju par brīvu valsti, tās karali – par monarhu ar ierobežotu varu, bet muižniecību par pielīdzinātu visai pārējai nācijai."
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
SADAļU ATBALSTA:
 (1).png "Latvijas stikla mākslinieku darbu izstāde Līvānu TIC")
