29. jūlijs vēsturē: Parīzē atklāj slaveno Triumfa arku

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com/wikipedia.org

Parīzes Triumfa arka ir viens no slavenākajiem Parīzes simboliem, kas ir ne tikai skaists un majestātisks objekts pilsētas centrā, bet arī vēsturiski nozīmīgs piemineklis visai Francijai. Pēc 30 gadu ilgas būvniecības Triumfa arka piedzīvoja savu atklāšanu 1836. gada 29. jūlijā.

Kaut gan Triumfa arka tika atklāta 1836. gadā, imperators Napoleons I to bija iecerējis jau 1806. gadā. Iepriekšējā gada beigās imperators kaujā pie Austerlicas bija sakāvis apvienoto Austrijas un Krievijas imperatoru karaspēku. Pēc šīs uzvaras un attiecīgajiem mierlīgumiem Napoleons kļuva par noteicēju vācu zemēs un Itālijā. Tāpēc Triumfa arkai, kuras projekts tika pasūtīts arhitektam Žanam Fransuā Šalgrēnam, bija jākļūst par impērijas diženuma apliecinājumu, tomēr ieceres īstenošanos imperatoram tā arī nebija lemts pieredzēt – būve tika pabeigta daudzus gadus vēlāk, kad gan Napoleona impērija, gan viņš pats jau piederēja mūžībai.

Reklāma

Viena no pirmajām problēmām, kas paildzināja arkas būvniecību, bija tā, ka arkas projektēšana vien aizņēma vairākus gadus, un tikpat ilgs laiks bija nepieciešams arī pamatu ielikšanai. 1811. gadā, kad mira arkas arhitekts Šalgrēns, līdz arkas plānotajam augstumam pietrūka pieci metri, bet pavisam drīz būvniecības darbus apturēja pavisam. Ar neveiksmi Krievijā sākās Napoleona armijas noriets, tāpēc arī arkas celtniecība tika apstādināta.

Darbs pie arkas tika atsākts pēc vairāku desmitgažu ilgas pauzes. Celtniecības darbi tika turpināti pēdējā Burbonu karaļa Luija Filipa laikā, 19. gs. 30. gados, un šos darbus pārraudzīja viens no tā laika ievērojamākajiem franču politiķiem un zinātniekiem Luijs Erikārs de Tirī.

Kaut gan sākumā bija iecerēts, kā Napoleona uzvaru un panākumu simbols, galu galā tas atspoguļo visu Pirmās impērijas laiku – tās tapšanu, apogeju, bojāeju un valsts atgriešanos pie mierīgas dzīves. Pirmā pasaules kara noslēgumā zem Triumfa arkas tika izveidots Nezināmā Kareivja kaps ar mūžīgo uguni – tas ir pirmais šāda veida apbedījums, kas aizsācis līdzīgu karavīru piemiņas vietu tradīciju citviet Eiropā un pasaulē. Kaut gan arka netika pabeigta Napoleona dzīves laikā, cauri šai arkai viņš tika izvests cauri 1840. gadā, kad viņa mirstīgās atliekas tika pārvestas uz savu īsto atdusas vietu.

Triumfa arku ir vērts apmeklēt tās grezno sienas grebumu un skaisto skatu dēļ. Tā kā arka atrodas Šarla de Golla laukuma centrā, no kura sākas 12 vienāda izmēra ielas, arkas skatu laukums piedāvā izbaudīt vienas no labākajām Parīzes ainavām.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Vezlē mūžīgais kalns – UNESCO svētvieta, kur sastopas māksla, ticība un Eiropas vēsture (06.01.2026)

Sniegs paralizē Parīzes gaisa satiksmi (06.01.2026)

5 iemesli ziemas ceļojumam uz Francijas Alpiem (07.11.2025)

Francijas Alpu slēposanas kūrorts piedāvā baudīt ziemas priekus bez maksas (24.12.2025)

Pompe à l’Huile – senākais Provansas Ziemassvētku deserts Francijā (22.12.2025)