Autors: Inese Kronberga
Avots: Luminorgroup.com
Ar krāpnieciskiem telefona zvaniem pēdējā gada laikā saskārušies 64 % aptaujāto, un šis joprojām ir izplatītākais krāpniecības veids Latvijā, liecina jaunākā Luminor bankas aptauja*. Vienlaikus vairums iedzīvotāju norāda, ka krāpniecības dēļ naudu nav zaudējuši.
Lai gan krāpniecības mēģinājumi ir plaši izplatīti, lielākā daļa iedzīvotāju jeb 91 %, pēdējo 12 mēnešu laikā nav cietuši finansiālus zaudējumus kāda krāpšanas veida dēļ. Turpretim 6 % iedzīvotāju norādījuši, ka krāpniecības rezultātā ir zaudējuši naudu.
Reklāma

“Aptauja rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju, kuri pēdējā gada laikā saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem, naudu nav zaudējuši. Tas nozīmē, ka lielākā daļa vērsto krāpšanas mēģinājumu nav izdevušies iedzīvotāju kritiskās domāšanās un digitālo prasmju pielietošanas rezultātā. Vienlaikus tas parāda, ka krāpšanas mēģinājumi varētu būt apturēti, ierobežojot pieeju krāpnieciskām vietnēm, kā arī jau maksājuma veikšanas brīdī. Tāpēc, saņemot negaidītu zvanu, e-pastu vai īsziņu, ikvienam ir svarīgi saglabāt mieru un nevilcināties pārtraukt saziņu. Par informācijas patiesumu var pārliecināties pašam, sazinoties ar iestādi – piezvanot tai vai izmantojot tās oficiālos saziņas kanālu,” atgādina Marija Briede, Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte.
Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotā informācija liecina, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos, pašiem iedzīvotājiem apstiprinot maksājumus, izkrāpti kopumā 10,017 miljoni eiro. Tajā pašā laikā finanšu iestādēm izdevies novērst vairāk nekā 14 000 krāpšanas gadījumus un pasargāt vairāk nekā 16 miljonus eiro iedzīvotāju naudas.
Telefonkrāpniecība joprojām ir izplatītākais krāpniecības veids
Luminor aptauja liecina, ka visbiežāk iedzīvotāji saskārušies ar krāpnieciskiem telefona zvaniem – tos minējuši 64 % aptaujāto. Tas ir biežāk nekā krāpnieciski e-pasti, ar kuriem saskārušies 37 % aptaujāto, vai īsziņas, ko saņēmis katrs piektais iedzīvotājs. Savukārt sociālo mediju platformas kā krāpniecības kanālu minējuši 11 % aptaujāto, un tikpat norādījuši uz krāpnieciskām reklāmām tiešsaistē. Ar krāpnieciskiem investīciju piedāvājumiem saskārušies 9 %.
Vienlaikus 17 % aptaujāto norādījuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā nav saskārušies ne ar vienu krāpniecības mēģinājumu.
Kuri iedzīvotāji biežāk saņem krāpnieciskus zvanus?
Visbiežāk ar krāpnieciskiem telefona zvaniem saskārušies iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 59 gadiem. Šādus zvanus biežāk saņēmuši vīrieši nekā sievietes. Būtiskas atšķirības vērojamas arī atkarībā no ikdienā lietotās sarunvalodas: ar krāpnieciskiem telefona zvaniem saskārušies 77 % iedzīvotāju, kuri ikdienā galvenokārt runā krievu valodā, un 57 % to, kuri sazinās latviešu valodā.
Reģionālā griezumā visbiežāk ar krāpnieciskiem telefona zvaniem saskārušies Latgales (76 %) un Kurzemes (73 %) iedzīvotāji, savukārt retāk – Vidzemes iedzīvotāji (52 %). Savukārt Rīgā ar krāpnieciskiem telefona zvaniem saskārušies 63 % iedzīvotāju.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.