Agrāk cilvēki braukšanai pilsētā izvēlējās mazus hečbekus, biznesmeņi brauca ar sedaniem, bet ceļotāji – ar universāļiem. Ģimenes iegādājās minivenus vai mikroautobusus, bet lauksaimnieki, mednieki un visi, kas pārvietojās pa sarežģītu apvidu, pirka apvidniekus. Vienpatņi un jauni pāri deva priekšroku kupejām un kabrioletiem. Tagad, īpaši Latvijā, vērojama īsta mānija pēc transportlīdzekļiem ar paaugstinātu klīrensu. Pie mums vislabāk tiek pirkti vidējas klases vidēju gabarītu apvidus auto un krosoveri. No kurienes šī tendence radusies?
Topā ir vidēju gabarītu apvidnieki
Reklāma
Divu desmitgažu laikā auto tirgus ir radikāli mainījies. To apliecina arī Eiropas jauno automobiļu pārdošanas rezultāti. Tieši pirms 20 gadiem Vecajā kontinentā valdīja hečbeki. 2004. gadā vispieprasītākais jaunais modelis bija Volkswagen Golf, kam sekoja Peugeot 206 un Peugeot 307. Tālāk ierindojās Renault Megane, Renault Clio, Ford Focus un Opel Astra.
SUV tobrīd nebija modē, un ģimenes vēl tikai sāka apjaust kompakto minivenu apvāršņus, tāpēc otrajā desmitniekā bija Opel Meriva un Volkswagen Touran. Uz šobrīd iecienītajiem korejiešu auto cilvēki tolaik skatījās ar skepsi – 2004. gadā Hyundai Getz atradās 40. vietā, bet tobrīd bija populārākais korejiešu auto Eiropā.
Kā tirgus izskatās tagad? Saskaņā ar JATO Dynamics datiem 2022. gadā Eiropā pārdotāko auto TOP-10 bija 3 krosoveri, bet pagājušajā gadā – pat 5. Protams, Vecajā kontinentā joprojām dominē mazie modeļi – Renault Clio, Dacia Sandero, Peugeot 208 un citi. Tie ir visvairāk pārdotie modeļi blīvi apdzīvotajās Eiropas pilsētās.
Jau tagad var redzēt, kā hečbekus nomaina mazie krosoveri: Volkswagen T-Cross, Toyota Yaris Cross, Dacia Duster, Peugeot 2008. Interesanti, ka 2022. gadā pirmajā desmitniekā iekļuva arī vidēja izmēra apvidnieks Hyundai Tucson, turklāt Eiropā tas nebija pirmais gads, kad Tucson kļūst par C segmenta apvidus modeļu līderi. Aiz tā – Kia Sportage, Nissan Qashqai, Volkswagen Tiguan, Peugeot 3008.
SUV pērk, bet savvaļas ekspedīcijās nedodas
Nesenās pārmaiņas tirgū nepārsteidz Kursors.lv auto žurnālistu Māri Gaugeru. Pēc viņa domām, laika gaitā cilvēki vienkārši saprata, ka noteiktas SUV funkcijas ir ārkārtīgi noderīgas uz ceļa arī bez nobraukšanas no asfalta. Tas arī ierādīja jaunu virzienu ražotājiem.
“Agrāk apvidnieki bija tieši tādi – labi izvadāja pa bezceļu, taču nebija ērti ikdienā. Vēlāk cilvēki aptvēra, ka sēdēt augstāk ir patīkamāk, lielāka virsbūve dod drošības sajūtu, bet pats SUV tēls šķiet nopietnāks, tāpēc pamazām šo segmentu iecienīja arī tie, kas pat negrasījās doties savvaļas trasēs. Ražotāji to saprata, un modeļi tika pielāgoti šīm vēlmēm: saglabājās tēls, spēcīgs dizains un augsta sēdpozīcija, bet braukt varēja viegli un ērti. Gluži kā ar vieglo automašīnu. Ne vienmēr ir vajadzīga pilnpiedziņa,” skaidro Māris.
Speciālisti nereti kritizēja pirmos luksusa SUV, kā BMW X5, Porsche Cayenne, Mercedes-Benz ML, un sauca tos par nejēdzīgiem, taču sabiedrība drīz vien apliecināja, ka viņiem patīk filozofija par augstāku auto, kas vairāk piemērots asfaltam. Sākotnēji ražotāji savus SUV sagatavoja sarežģītam apvidum, aprīkojot ar pazeminātiem pārnesumiem un bloķējošiem diferenciāļiem, taču ar laiku šie mezgli no modeļu piedāvājuma izzuda, jo jaunie īpašnieki ar tiem pārvietojās tikai pa civilizētiem ceļiem.
Sekojot premium segmentam, savu vietu ir iekarojuši arī vidējās klases auto. Krosoveri un apvidnieki ir aizēnojuši minivenus un arvien vairāk no tirgus izspiež sedanus un universāļus. Viens no šīs evolūcijas piemēriem ir Hyundai Tucson, kas šogad svin 20 gadu jubileju un ir kļuvis par populārāko C segmenta SUV.
2004. gadā korejieši eksperimentēja. Viņu pirmais krosovers tika nodēvēts par Tucson, un tam bija dažas nopietno SUV īpašības: visu riteņu piedziņa, diezgan ietilpīgs salons un pieklājīgas bezceļa spējas. Vienkāršais un izturīgais SUV ātri vien piesaistīja sabiedrības izmanību, turklāt tas tika pārdots par visai zemu cenu. Ražotājs ātri vien pamanīja, ka cilvēkus vairāk piesaista nevis tā dubļu pārgājība, bet gan praktiskums. Otrās paaudzes modelis Eiropas tirgū ieguva nosaukumu ix35, un tajā lielāks uzsvars tika likts uz ekonomiskumu un piemērotību asfaltam.
Trešā paaudze, kas debitēja 2015. gadā, izcēlās ar mūsdienīgu dizainu, elegantām proporcijām, plašu salonu un pārsteidza ar modernām tehnoloģijām. Pircēji visbiežāk izvēlējās priekšpiedziņas versiju. Ceturtā paaudze, kas tika prezentēta 2020. gadā, pārsteidza ar progresīvu dizainu, hibrīda piedziņu, vēl lielāku ietilpību un tehnoloģisko pārpilnību. Tas kļuva par īstu hitu.
Visas nepieciešamās funkcijas vienuviet
Cilvēki jau sen ir sapratuši, ka ietilpīgais SUV salons un lielais bagāžnieks var aizstāt minivenus un universāļus. Pateicoties mūsdienīgām balstiekārtām, dinamikas ziņā šāda tipa transportlīdzekļi vairs būtiski neatpaliek no mazākiem modeļiem. Turklāt lielais klīrenss ļauj gan patīkami pa grants ceļiem tikt līdz lauku viensētai, gan nemulst pie apmalēm pilsētā. Lai arī tādus SUV kā Hyundai Tucson var aprīkot ar pilnpiedziņu, lielākā daļa pircēju to neizvēlas.
“Tagad pirmo vijoli spēlē tehnoloģijas. Labi brauc lielākā daļa automašīnu, un būtiskākās atšķirības ir tehnoloģijās. Dažkārt liekas – ai, bez tā jau var iztikt, bet, kad pierodam pie vienas vai otras sistēmas, bez tās dzīvot vairs negribas. Tāpēc cilvēkiem patīk, piemēram, ātri reaģējoši augstas izšķirtspējas ekrāni,” skaidro Māris Gaugers.
Nebūs melots, sakot, ka tehnoloģijas ir viens no Hyundai veiksmes faktoriem, kas vissīvākās konkurences segmentā ļāvis apsteigt citus konkurentus. Tucson gadījumā korejieši ir dāsni attiecībā uz standarta aprīkojumu un inovatīvi ievieš dažādus jauninājumus. Piemēram, tagad tik ierastās aklās zonas kameras tika ieviestas tieši Tucson.
Lai gan auto cienītājiem šie modeļi varētu šķist garlaicīgi, tehnoloģiski progresīvie plašpatēriņa krosoveri un apvidnieki piedāvā gandrīz visas funkcijas, kas mums varētu noderēt ikdienā. Un cilvēki to novērtē, balsojot ar savu maku.
.jpg "Gleznotāja Viļa Roberta Lingas izstāde Bauskas TIC")
