Piļu un muižu izzināšana ir kā ceļojums vairāku gadsimtu garumā – tā sniedz iespēju iepazīt kultūras mantojumu, izdzīvot vēsturiskus stāstus un atklāt arhitektūras, ainavu un mākslas daudzveidību. Preiļu novads šajā ziņā izceļas īpaši, jo salīdzinoši nelielajā novada teritorijā sastopams ievērojams skaits muižu, katra ar savu likteni, raksturu un noskaņu. (20 bildes)
Reklāma
Daļa no šīm vietām saglabājušas arhitektūru un parkus, citas – atklājas caur radošām iniciatīvām, kultūras pasākumiem vai mūsdienīgu kultūrtelpu, taču kopā tās veido daudzslāņainu stāstu par novada vēsturi un attīstību.
Bet kas gan būtu šīs kultūrvēstures mantojuma vietas bez aktīviem, apņēmīgiem cilvēkiem.
Arendoles muiža
Arendoles muiža ir viena no arhitektoniski izcilākajām saglabātajām muižām Latgalē, kas atrodas gleznainā Dubnas upes ielokā, simtgadīga parka ieskauta. Muiža līdz mūsdienām saglabājusies bez būtiskām pārbūvēm, izceļoties ar savu autentiskumu, savdabību un laikmetam raksturīgām arhitektūras detaļām. No pamestības un lēnas bojāejas muižu izglābuši tās saimnieki Faimja un Arvīds Turlaji, kuri kopš 1999. gadā iegādājās muižu un ar lielu neatlaidību, pacietību un cieņu pret kultūras mantojumu pakāpeniski atjauno muižas kompleksu. Saimnieki šogad ir ieguvuši Preiļu novada gada balvu "Par Mūža ieguldījumu tūrismā". 25 gadi aizritējuši saglabājot kultūrvēstures mantojumu - Arendoles muižu - nākamajām paaudzēm.
Apmeklētājiem ir iespējams apskatīt muižas telpas, ekspozīcijas par muižas vēsturi un Latgalē vienu no lielākajām seno priekšmetu kolekcijām, kā arī iepazīt nozīmīgus 20. gadsimta vēstures notikumus Latgalē. Muižā iespējams svinēt svētkus, kāzas rīkot seminārus, konferences un plenērus. Arendoles muiža ir spilgts piemērs tam, kā cilvēku ieguldījums un ticība vietas vērtībai spēj saglabāt un iedzīvināt vēsturi.
Ārdavas muiža
Ārdavas muiža (vēsturiski zināma arī kā Jezufinovas muiža) ir viens no nozīmīgākajiem arhitektūras pieminekļiem Preiļu novadā, kas iemieso Latgales muižu kultūras mantojumu un vēsturisko slāņainību. Muiža ir piemērs tam, kā vēsturiska ēka var iegūt jaunu elpu, pateicoties cilvēkiem, kuri izvēlas atgriezties, darīt un veidot nākotni, cienot pagātni. Muižu šobrīd apsaimnieko Maija un Džeimijs, kas reemigrējuši no Īrijas, viņu apzinātā izvēle atgriezties Latvijā un ieguldīt darbu kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanā piešķir šai vietai īpašu cilvēcisku stāstu.
2023. gadā Maija Krasnā (SIA "MIIRS") kļuva par Latgales plānošanas reģions Latgales uzņēmējdarbības centrs konkursa "Latgales reģiona uzņēmēju gada balva" laureāti nominācijā “Gada uzņēmīgākais reemigrants Latgalē”.
2025. gada nogalē pabeigta Ārdavas muižas kungu mājas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija, kas ir būtisks solis šī kultūras pieminekļa saglabāšanā un atjaunošanas plānošanā. Jau vairākus gadus muiža aktīvi piedalās arī Mājas kafejnīcu dienās, kas gadu no gada pulcē rekordlielu apmeklētāju skaitu. Šo pasākumu laikā muiža kļūst par dzīvīgu satikšanās vietu, kur apmeklētāji var ne tikai baudīt ēdienu, bet arī iepazīt muižas vidi, saimnieku stāstu un vietas noskaņu.
Apple Manor & Garden complex jeb Silajāņu muiža
Silajāņu (vēsturiski – Solujeny) muiža dibināta 1860. gadā, un tās vēsture spilgti atklāj Latgales muižu attīstības ceļu vairāku paaudžu garumā. Šobrīd Ābeļu muižas un dārza komplekss apvieno divas ēkas – burvīgo, vēsturisko muižu un eleganto akmens ēku, radot harmonisku dialogu starp pagātni un mūsdienām. Silajāņu muiža no citām Preiļu novada pilīm un muižām izceļas ar īpaši greznu interjeru, kurā dominē zeltītas krāsas, izsmalcinātas detaļas un dekoratīva bagātība. Piecu hektāru plašais, koptais muižas īpašums piedāvā daudzveidīgas atpūtas iespējas gan mierpilnai atelpas pauzei, gan ievērojamiem pasākumiem, dārza svētkiem. Aktīvās atpūtas cienītājiem pieejami sporta laukums, meža taka, tradicionālā Latgales melnā pirts un peldvieta pie Feimaņu ezera.
Jau otro sezonu muiža ziemā pārtop par īpašu vietu pastaigām un fotosesijām. Muižas parkā ir izveidots “Ziemas gaismas parks” kas darbojas no decembra līdz pat februārim. Jaudu, ar kādu Silajāņu muižas saimnieces trīs paaudzēs – Uļjan(meita), Olena(mamma)un Tatjana(vecmamma) veido un papildina savu tūrisma piedāvājumu, var tikai apbrīnot!
Papildus muižas apskatei un naktsmītņu elegantajam piedāvājumam(25 plašus numuriņus, kuros iespējams izmitināt līdz 60 viesiem, savukārt ar papildu gultām – līdz pat 200 personā), šogad ir nākuši klāt tematiski mūzikas vakari un svētku svinēšanas piedāvājums ar izstrādātu programmu.
Tādēļ muižas saimnieces šogad ir Preiļu novada tūrisma attīstības un informācijas centra “Simpātiju balva 2025” ieguvējas.
Silajāņu muiža piedāvā izjust Latgales šarmu dabas iedvesmota luksusa vidē.
Preiļu pils
Aizvadītā gada izskaņā apmeklētājiem durvis vērusi grāfu Borhu mantojums - atjaunotā Preiļu pils. Deviņu gadu laikā vietējai pašvaldībai ir izdevies sakārtot avārijas stāvoklī esošo valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, neogotikas pērli. Preiļu pils ir viena no greznākajām un dzīvākajām vēsturiskajām ēkām Latgalē, kur pagātne organiski savijas ar mūsdienu kultūras un atpūtas pieredzi. Apmeklētājiem ir iespēja izstaigāt pili gida – grāfa Borha – pavadībā, iepazīstot pils vēsturi caur stāstiem, personībām un leģendām, kas piešķir apmeklējumam īpašu noskaņu. Pilī skatāma arī 5D videoekspozīcija par Latgales amatniekiem, kas ļauj mūsdienīgā un sajūtās balstītā veidā iepazīt novada amatu prasmes, radošumu un tradīcijas- šī pieredze, bez šaubām, uzrunā gan lielus, gan mazus apmeklētājus. Tāpat īpašu baudījumu piedāvā pils restorāns "viAmor", kas savas durvis vēra – 14. februārī, piešķirot pilij vēl vienu romantisku dimensiju. Preiļu pils kļūst par aktīvu kultūras un radošo notikumu centru. Pils telpas piemērotas kāzām un citiem nozīmīgiem dzīves mirkļiem, kā arī semināriem un konferencēm. Preiļu pils aicina ne tikai apskatīt, bet piedzīvot – nesteidzīgi, ar sajūtām un cieņu pret vietu, kuras stāsts turpinās arī šodien.
Vārkavas muižas pils
Pirmo reizi Vārkavas muiža pieminēta 1583. gadā, kā Rēzeknes starastijai piederoša muiža. Vietā, kur tagad atrodas Vārkavas novada administratīvais centrs – Vecvārkava – 16. gs. izveidojās tirgotāju folverks (pusmuiža, viensēta), kurā tirgotājiem bija pienākums iepirkt Polijas karalim visāda veida meža preces – būvkokus, ogles, bebru, lāču, caunu ādas – un tās pa Dubnu nogādāt līdz Daugavai un pa to tālāk uz Rīgu. Vēlāk šis tirgotāju folverks tika dēvēts par Vārkavas folverku.
19. gs. Vārkavas folverks kļuva par patstāvīgu muižu, un tad arī tika uzcelta Vārkavas muižas mūra pils.
1912. gadā muiža un Vārkavas pils piederējusi poļu muižniekam Benislavskim. Kad 1912. gadā Benislavskis muižu pārdeva un to iegādājās būvuzņēmējs, dzelzceļu būvētājs Krievijā un Persijā, miljonārs Dorimedonts Aļeiņikovs (1866-1919), sākās intensīva tās saimniecības attīstība – muižā ievilka elektrību, ūdensvadu, uzcēla dzirnavas, ierīkoja kokapstrādes un vilnas apstrādes darbnīcas, iekopa plašu ābeļdārzu un sāka lietot tā laika modernākās lauksaimniecības mašīnas. Īpašu vērību veltīja sugas liellopu un zirgu audzēšanai. Muižnieks plānoja uzbūvēt dzelzceļu, kas savienotu Aglonas un Nīcgales stacijas, taču kara sākums to izjauca. 1919. gadā muižu lielinieki izlaupīja un izpostīja. Muižnieks no pārdzīvojumiem saslima un 1919. gadā nomira. Apbedīts Rožkalnu pagasta Dubencas vecticībnieku kapos.
1920. gadā Latvijas valdība muižu nacionalizē, bet 1922. gadā nodod Vārkavas 2. pamatskolas lietošanā. Vēlāk uz šīs bāzes tiek dibināta Vārkavas vidusskola, kura šai ēkā atradās līdz 1979. gadam. 2000. gadā sākās Vārkavas muižas pils atjaunošanas darbi, un 2004. gadā notika svinīga pils atklāšana, kad lielākā daļa telpu bija jau izremontētas.
Pašlaik Vārkavas muižas pils ēkā ir izvietojusies Vārkavas novada domes administrācija, Upmalas bibliotēka, Vārkavas novada kultūras centrs, ģimenes ārstes prakse.
Vārkavas muižas pils ir Valsts aizsargājamo nekustamo pieminekļu sarakstā un Vārkavas parks ap pili ir dabas piemineklis. Muižas pili un tās noslēpumainos pagrabus var apskatīt sazinoties ar VisitPreiļi vai Vārkavas novadpētniecības muzeju.
.jpg "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 04.03.2026 - 18.03.2026 Nobaudi Zemgales garšas mūsu pusē Bauskas TIC")
