Foto: BalticTravelnews.com
Autors: Ludmila Alampasu
Avots: BalticTravelnews.com
Zamošča tiek dēvēta par ideālo pilsētu – un šis apzīmējums nav mūsdienu tūrisma mārketinga izgudrojums, bet gan 16. gadsimta ambīcija. Tieši tā Polijas kanclers Jans Zamoiskis iecerēja pilsētu, kurai bija jākļūst par renesanses sapņa iemiesojumu. Jā, latviski tā būtu Zamosca, taču, lai man piedod valodnieki, pēc vairāk nekā sešas stundas garas ekskursijas ar fantastisko un neizsmeļami enerģisko gidu Danielu Sabacinski, kurš Zamošču un Zamoiski pieminēja neskaitāmas reizes, citādi to saukt vairs vienkārši nav iespējams.
UNESCO aizsargātajā Zamoščā ieradāmies saulainā, bet dzestrā decembra rītā – mēs, Latvijas žurnālisti, kurus laipni uzņēma “Visit Zamošč”. Tik laipni, ka jau nākamajā dienā par mūsu vizīti ziņoja vietējie mediji. Pilsēta uzreiz apbūra ar krāsainām fasādēm un perfekti sakārtotu vidi – īsta “instagramīga” pērle, kur katrs stūris prasās pēc fotogrāfijas.
Reklāma

Zamoščas pilsētplānu izstrādāja itāļu arhitekts Bernardo Morando no Padujas, balstoties uz Itālijas renesanses ideju par “ideālo pilsētu”. Rezultāts – stingrs, taisnleņķos veidots ielu tīkls, skaidra struktūra un pilsēta, kas vienlaikus pilda dzīvojamo, administratīvo un militāro funkciju. Apmaldīties te nav iespējams. Un, kā izrādās, tam bija arī ļoti praktisks iemesls – laikos, kad sanitārie mezgli vēl bija greznība, ielu “ventilācija” palīdzēja cīnīties ar nepatīkamiem aromātiem, kurus radīja pa logiem izlietie naktspodiņi. Taisnas ielas – brīvs vējš, un problēma atrisināta.
Lai gan Zamošča atradās nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā starp Rietumeiropu, Ziemeļeiropu un Melnās jūras reģionu, tā tika veidota ne tikai kā nocietināta pilsēta, bet arī kā ekonomiski spēcīgs, daudznacionāls un reliģiski tolerants centrs. Jans Zamoiskis lieliski saprata, ka pilsētas attīstībai nepieciešami tirgotāji un uzņēmēji, tāpēc aicināja armēņus, ebrejus un grieķus. Armēņu kvartāls pie Lielā tirgus laukuma joprojām ir pats krāšņākais – un, iespējams, arī pats “instagramīgākais”.
Zamoščas vecpilsētu veido divas galvenās daļas: Zamoisku pils komplekss rietumos un pilsēta austrumos, kas izkārtota ap trim laukumiem. Sirds un dvēsele ir Lielais tirgus laukums ar arkādēm rotātām tirgotāju mājām un grezno rātsnamu. Netālu atrodas katedrāle, arsenāls, pilsētas vārti un citas celtnes, kas spilgti atklāj Itālijas un Centrāleiropas arhitektūras saplūsmi.
Zamošča bija arī renesanses humānisma ideju nesēja – tieši šeit Jans Zamoiskis nodibināja Zamoščas akadēmiju, kas savulaik bija augstākās izglītības centrs. Tiesa gan, šis spožums nebija mūžīgs, un ar laiku akadēmija pārtapa par parastu valsts vidusskolu. Arī ideālajām pilsētām gadās piezemēties.
Vecpilsēta līdz mūsdienām saglabājusi augstu autentiskuma un integritātes pakāpi – tā lielā mērā izvairījusies no Otrā pasaules kara postījumiem, bet pilsētas attīstība notikusi ārpus vēsturiskajiem nocietinājumiem. Saglabājies gan ielu tīkls, gan galvenās celtnes, gan daļa aizsardzības sistēmas. Tieši šo iemeslu dēļ Zamoščas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā izcils renesanses plānotas pilsētas paraugs.
Zamošča iepriecina arī gardēžus. Pilsētas tuvums Ukrainas robežai jūtams virtuvē – tā atgādina kaimiņu ēdienus, bet ar poļu un ebreju noskaņu. Pusdienas pilsētas centrā kādā pagraba restorānā bija sātīgas līdz robežai: silta zupa ar klimpām, kam sekoja divas prāvas pīles kājas ar kartupeļu kūku un dārzeņiem. Garšīgi, bet latviešu vēderam – izaicinoši. Par desertu nācās aizmirst pat man – plaši zināmai saldummīei.
Toties konfektes gan palika prātā – Zamošča lepojas ar saldumiem, kas ļoti atgādina mūsu “Gotiņas”, un tieši tā arī saucas “Krówki”. Kafejnīca “Mazagran” piedāvā ne tikai lielisku kafiju un pašu gatavotas konfektes stilīgā iepakojumā, bet arī halvu. Un jā – tiešām gardu.
Zamošča ir ideāls vienas dienas ceļojuma galamērķis. Vecpilsēta ir neliela, viegli izstaigājama, taču noteikti vērts to iepazīt gida pavadībā. Ja paveiksies, gids būs Daniels – cilvēks, kurš ar faktiem un leģendām spēj likt laikam pazust. Vai visas šīs leģendas ir patiesas? Diezin vai. Joprojām ir grūti noticēt, ka jēdziens “zviedru galds” varētu būt dzimis tieši Zamoščā… bet katru reizi, to dzirdot, šī Polijas pilsētiņa un Jans Zamoiskis noteikti nāks prātā.
Zamoščā visērtāk nokļūt ar auto – aptuveni 10–12 stundu brauciens. Pilsētu noteikti vērts iekļaut maršrutā, dodoties uz Slovākijas austrumiem vai Ungāriju. Vēl viena iespēja – lidot uz Varšavu vai Krakovu un tālāk doties ar vilcienu vai īrētu auto. Ideālai pilsētai ideāls ceļojums.
Raksts tapis sadarbībā ar “Visit Zamošč” un Ļubļinas Tūristu iedesmas centru (Tourist Inspiration centre).
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.