Autors: Ludmila Glazunova
Avots: BalticTravelnews.com
Mūsu infotūre strauji tuvojas noslēgumam. Šoreiz vairāk pastāstīšu par izaicinājumu, ar kādu jāsaskaras, iegādājoties suvenīrus un dāvanas mājiniekiem. Ieteikums numur viens – plānojiet laiku!
Jā, pirms daudz, daudz gadiem biju bijusi Ēģiptē, bet atmiņas jau pārklājušās ar krietnu laika putekļu kārtu, tādēļ bija pavisam piemirsts, ko nozīmē iepirkties. Tādēļ šis process bija teju vai pirmatklājums.
Reklāma
Austrumu smalkumi, kas ietver kaulēšanos, īsti nav asinīs. Mīļā miera labad labprātāk dodu priekšroku veikaliem, kuros precēm ir fiksēta cena, tomēr Hurgadā tādu bija salīdzinoši maz, vismaz mums tuvumā. Tādēļ nācās no jauna iemācīties, ka pat matu maskas iegādei ir jārēķinās ar pamatīgu laika patēriņu.
Matu maskas, tējas un garšvielas – tie bija pasūtījumi no mājāspalicējiem. Šķita, kas tad tur – ieiešu tuvējā bodītē un visu dažu minūšu laikā sapirkšu. Bet nekā! Iegājām veikaliņā, kur tieši šādas preces – vietējā kosmētika, tējiņas, saldumi un garšvielas. Cenas, protams, nevienai precei nav norādītas. Pamazām sakrājās pamatīga vēlamo preču kaudzīte, bet bez mazākās nojausmas, cik tas varētu maksāt. Laipnajam pārdevējam, kas tīri labi pārvalda krievu valodu, pavaicāju, vai ir visasākais čili. Jā, ir, un nepasakot cenu, ašais ēģiptietis jau steidzās svērt garšvielu. Pie katras preces, pie kuras apstājos un pavaicāju cenu, viņš naski jau jau to krāmēja maisiņā.
Tikai tad, kad katram no mums jau bija pamatīga iepirkumu kaudzīte, beigās sākās cenu nosaukšanas un kaulēšanās process. Visām precēm jaukais “habibi” bija gatavs uzreiz dot atlaidi, turklāt tik pamatīgi bārstīdams komplimentus, ka puse cenu palika neskaidra. Galu galā jāmaksā jāmaksā 47 eiro, lai gan galvā biju rēķinājusies ar krietni mazāku summu. Bet vēl divus eiro izdevās nokaulēt, klausoties par sevi kā par personu, kas “nez no kurienes tāda radusies”.
Galu galā no naskā ēģiptieša, kurš sevi dēvēja gan par Mišu, gan par Maiklu, tikām ārā vien pēc minūtēm 45... Nākamajā dienā viens no mūs kolēģiem pie Mišas aizdevās vēlreiz, nopirkt vienu konkrētu preci... atgriezās pēc stundas, nesot maisiņu, un kārtējo reizi bija šķīries no 50 eiro... Un uz sitiena pat nevarēja pateikt, ko tieši pie runīgā ēģiptieša nopircis. Lūk, tā ir pārdošanas mākslas augstākā pilotāža – nabaga iebraucējam iemārketēt tādas lietas, par kuru eksistenci iepriekš nebija ne jausmas... Bet tas viss pieder pie Ēģiptes šarma!
Tikai pēc tam mēs sapratām, ka kosmētikas līdzekļus tikpat labi var nopirkt jebkurā aptiekā un par cenu, kas bez kaulēšanās ir tāda pati, kādu maksājām pie tirgošanas guru Mišas... Turklāt process ātrs un nesāpīgs.
Zīmīgi, ka nokaulēt cenu var pat tādām precēm kā smēķi. Par paciņu cigarešu Hurgadā prasa divus eiro. Bet, ja ir rezervē šopingam vismaz 20 minūtes, tad pie smēķiem var tikt arī par 1,75 eiro...
Šāda iepirkšanās ar kaulēšanos ir kā neatņemama Ēģiptes sastāvdaļa. Bet, ja dodaties uz šo valsti un kaulēšanās izraisa alerģisku reakciju, tad labāk no tās atteikties, vai arī šim procesam ieplānot pamatīgu laiku un morāli būt gatavam uz to, nu, gluži, kā zobārsta apmeklējumam... Vai arī raudzīties uz to pozitīvi, kā uz kultūras sastāvdaļu!
Gluži praktisks ieteikums! Veikalos var norēķināties gan ar eiro, gan ar ASV dolāriem, gan ar vietējo valūtu.gan arī ar maksājumu kartēm. Cenu aprēķinos ēģiptieši pielīdzina dolāru pret eiro 1:1. ja maksājums tiek veikts ar maksājuma karti, jābūt gataviem, ka naudas summa, kas tiks novilkta, var atķirties no nokaulētās. Iemesls gauži vienkāršs - tirgotāji rēķina cenu pēc aktuālās dienas kursa (ar nelielu atkāpi un interpretāciju), bet banka novelt no kartes jau pēc cita kursa! Reizumis, piemēram, ja maksājuma summa būtu bijusi 20 eiro, no kartes novelk ap 19, bet citu dienu - ap 21. Tādējādi, ja ir līdzi skaidra nauda, labāk maksāt ar to, lai nebūtu pārsteigumu!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
