Autors: president.lv
Avots: president.lv
Latvijas himnas "Dievs, svētī Latviju!" vārdus un mūziku sacerēja Baumaņu Kārlis. Himna pirmo reizi izskanēja 19. gadsimta otrajā pusē, kad latvieši sāka atklāti izpaust savu nacionālo identitāti.
Baumaņu Kārlis bija pirmais Latvijas komponists, kurš izmantoja vārdu "Latvija" dziesmas tekstā. Vārda "Latvija" nozīme vēl tikai sāka veidoties rakstnieku un aktīvistu prātos, un tas tika izmantots, lai apzīmētu visus reģionus, ko vēsturiski apdzīvojuši latvieši. Lai gan lielākā latviešu daļa neuzdrošinājās sapņot par valsti, kas būtu neatkarīga no cariskās Krievijas, dziesma "Dievs, svētī Latviju!" bija spēcīgs katalizators, kas ļāva veidoties nacionālajai pašapziņai. Vārda "Latvija" lietojums bija atklāts izaicinājums cariskajam režīmam, kas neizjuta nekādas simpātijas pret nacionālajām kustībām.
Sākotnēji Krievijas varasiestādes aizliedza vārda "Latvija" izmantošanu, un dziesmas tekstā tas tika aizstāts ar vārdu "Baltija". Pirmo reizi dziesmu publiski izpildīja 1873. gada jūnijā, Pirmajos Dziesmu svētkos Rīgā. Kā valsts himna tā pirmo reizi tika atskaņota 1918. gada 18. novembrī, proklamējot Latvijas neatkarību. 1920. gada 7. jūnijā "Dievs, svētī Latviju!" tika oficiāli apstiprināta par Latvijas Republikas valsts himnu.
Pēc tam, kad 1940. gada jūnijā Latviju okupēja komunistiskais režīms, Latvijas valsts karogs, ģerbonis un himna tika aizliegti nākamos gandrīz 50 gadus. Daudzi cilvēki tika vajāti tikai par to, ka bija glabājuši sarkanbaltsarkano karogu vai dziedājuši Latvijas himnu. Tomēr Latvijas valsts simboli nekad netika aizmirsti, un to izmantošana 80. gadu beigās iezīmēja cīņas sākumu par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Dievs, svētī Latviju,
Mūs' dārgo tēviju,
Svētī jel Latviju,
Ak, svētī jel to!
Kur latvju meitas zied,
Kur latvju dēli dzied,
Laid mums tur laimē diet,
Mūs' Latvijā!"
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
