Ikvienam no mums sagādā prieku apmeklēt Latvijas skaistās pilis, muižas un dabas takas. Diemžēl vēl pirms 10 gadiem liela daļa no šiem objektiem nebija pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Eksperti atzinīgi vērtē, ka pēdējo gadu laikā Latvijas kultūrvides pieejamībā redzami krasi uzlabojumi. To pierāda arī projekta “Atrastā Latvija” šajā vasarā veiktie vides pieejamības novērtējumi. Lielā mērā šo attīstību veicina valsts un pašvaldību ieguldījums, tostarp piesaistītie Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kā arī pašu objektu apsaimniekotāju iniciatīva.
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO politikas koordinatore un vides pieejamības eksperte Iveta Neimane atzīmē, ka pirms vairākiem gadiem Latvijā jau veikts tūrisma objektu izvērtējums, bet situācija bijusi daudz skumjāka: “Toreiz mums bija samērā grūti, jo lielākā daļa kultūrvēsturisko objektu cilvēkiem ar kustību traucējumiem bija nepieejami. Viens no iemesliem, kuru bieži dzirdējām no objektu pārstāvjiem – pieejamība nevar tikt nodrošināta, jo objekti ir senlaicīgi un nav iespējas veikt nepieciešamās izmaiņas. Tādēļ šoreiz mūs ļoti patīkami pārsteidza apsekotie objekti, starp kuriem bija arī vecas pilis, drupas, muižas – vietas, kuras pirms tam izmaiņām atmeta ar roku. Tagad daudzos no šiem objektiem ir izveidoti ļoti interesanti pieejamības risinājumi un objektu pārstāvji domā ne tikai par citu papildēku pielāgošanu, bet arī par telpu pielāgošanu cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem.”
Reklāma
Kultūras nozares vides pieejamības novērtēšanā šogad aktīvi iesaistījusies Kultūras ministrija. Kopš 2017. gada ar ministrijas piesaistīto Eiropas Savienības fondu finansējumu Latvijā ir atjaunoti dažādi kultūras mantojuma un dabas objekti, 2021. gadā informācija par tiem apkopota tīmekļvietnē “Atrastā Latvija”. Šogad projekta ietvaros tika izziņoti teju 40 objekti, kas ir pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tajā skaitā tiem, kuri izmanto ratiņkrēslu. Kultūras ministrija atzīmē, ka šis novērtējums veikts ne tikai, lai informētu sabiedrību par vides pieejamības jautājumiem, bet arī mudinātu objektu attīstītājus pastiprināti pievērst uzmanību vides pieejamībai: “Viens no galvenajiem šī gada informatīvo aktivitāšu uzsvariem ir izcelt objektus Latvijas reģionos, kas parūpējušies par vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem – gan tos, kas restaurēti, gan tos, kas būvēti no jauna. Mūsu mērķis ir ne tikai pastāstīt, kur doties nedēļas nogalēs, bet arī veicināt citu kultūrvietu veidotāju izpratni par vides pieejamību, mudinot tos veikt nepieciešamos uzlabojumus,” saka Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Eksperti uzsver, ka katras vietas pieejamības un uzlabošanas iespējas jāvērtē ne tikai pēc būvnormatīviem, bet arī pēc konkrētās vietas iespējām. Būvnormatīvus vieglāk ievērot jaunu būvju vai pilnīgu pārbūvju veikšanas gadījumos, tomēr vēsturisko ēku renovācijas procesos tas ne vienmēr ir iespējams. Cik kvadrātmetriem jābūt atvēlētiem tualetei vai kādā slīpumā ir jābūt uzbrauktuvei, bieži vien atkarīgs no vēsturiskās ēkas sākotnējiem parametriem. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka ēkas apsaimniekotājiem būtu jāizvairās no jebkādu izmaiņu ieviešanas. “Nereti ēku apsaimniekotāji izlemj, ka nekādus uzlabojumus neveiks, jo nesanāk pilnībā ievērot būvnormatīvus. Taču tā ir tendence, kurai nevajadzētu ļaut attīstīties, jo arī senākās ēkas ir ārkārtīgi interesantas cilvēkiem ar kustību traucējumiem,” skaidro Iveta Neimane. Eksperte arī atzīmē, ka ne vienmēr visos objektos būs iespējams nodrošināt pieejamību cilvēkiem ar smagiem kustību traucējumiem. It īpaši tiem, kas pārvietojas ratiņkrēslā. To nosaka objektu specifika, jo, piemēram, pils tornī izbūvēt pacēlāju ir praktiski neiespējami. Tomēr, šobrīd Latvijā, gan projektā “Atrastā Latvija”, gan ārpus tā, pieejami ārkārtīgi daudz skaisti un interesanti objekti, kas ir apskates vērti.
Viens no pozitīvajiem piemēriem ir “Atrastā Latvija” ietvaros nesen atklātā Gāliņciema bibliotēka. Bibliotēkā īpaši padomāts, lai ikviens tajā organizēts pasākums ir pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem. “Plānojot bibliotēkas telpas, tika domāts ne tikai par ērtu piekļūšanu un ieeju, bet arī par to, lai cilvēki ar kustību traucējumiem brīvi varētu pārvietoties starp grāmatu plauktiem, lasītavu vai citām zonām. Iekšējā apdare un interjers iekārtots tā, lai cilvēki ar redzes traucējumiem spētu labāk orientēties telpā – mēbeles ir baltas, grīda tumša, savukārt sienas brūnā krāsā. Tas mums bija ārkārtīgi svarīgi, jo reorganizācijas rezultātā šī gada 1. jūlija bibliotēkas krājumā ir integrēts Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Ventspils filiālbiliotēkas krājums. Bibliotēkā īpaši padomāts par akustiku. Sienas akustisko paneļu risinājumi mazina atbalsi, pieejami pārvietojami akustiskie paneļi, lai cilvēki ar dzirdes traucējumiem var norobežoties no citiem apmeklētājiem gan fiziski, gan skaņas ziņā. Bibliotēkā ir arī akustiskā kabīne, kura slāpē apkārtējos trokšņus,” skaidro Gāliņciema bibliotēkas vadītāja Krista Karabeško.
Projekta “Atrastā Latvija” ekspertu novērtējumi tiks nodoti objektu pārvaldniekiem, mudinot tos ieviest ieteikumus un vēl vairāk padomāt par vides pieejamības aspektu nodrošināšanu. Tajā skaitā – fokusējoties uz cilvēkiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem. “Jebkurai kultūrvietai ir jādomā tieši par piekļūstamību. Ja pieejamību šobrīd definē būvniecības normatīvais regulējums, tad piekļūstamība apzīmē iespēju jebkuram saņemt pakalpojumus, iegūt informāciju arī alternatīvos veidos, ja funkcionālu traucējumu dēļ to nevar saņemt pamata formātā. Mēs esam uz pareizā ceļa, ko apliecina “Atrastā Latvija” pozitīvais objektu novērtējums un turpināsim strādāt, lai kopā ar projektu īstenotājiem situāciju uzlabotu vēl vairāk,” atzīmē Dace Vizule.
Visi "Atrastā Latvija" objekti sarindoti septiņos kultūras un dabas mantojuma ceļos – tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdz ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu: Baltijas ceļā, Brīvības ceļā, Gaismas ceļā, Daugavas ceļā, Jēkaba ceļā, Līvu ceļā un Māras ceļā. Katrā no šiem ceļiem pieejamas vairākas apskates vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Pie katra no objektiem, kuru vides pieejamības eksperti atzinuši par atbilstošu cilvēkiem ar kustību traucējumiem, pievienots arī apraksts ar konkrētās vietas pieejamības specifiku. Informācija par objektiem atrodama aktivitātes "Atrastā Latvija" tīmekļvietnē "https://www.atrastalatvija.lv/par-kampanu/".
“Atrastā Latvija” objektos atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2017. gada četrās kārtās, sakārtojot vairāk nekā 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2023. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 120 888 186,97 eiro, 68 359 170,24 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, 52 103 171,47 eiro ir valsts un pašvaldību, bet 425 845,26 eiro ir privātie ieguldījumi. KM piesaistītajam finansējumam varēja pieteikties pašvaldības no visas Latvijas, piesaistot projektu partnerus. Dalībnieku izvēle notika, izvērtējot ieceru starptautisko un nacionālo nozīmību, kā arī sasaisti ar pašvaldību attīstības stratēģijām.
Kultūras ministrija administrē Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” 1. un 2. kārtā veiktos ERAF ieguldījumus Latvijas reģionos esošā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsargāšanā un attīstībā.
