Autors: Kitija Balcere
Avots: Lob.lv
Vēršot uzmanību uz jūras piekrastēs ligzdojošo putnu aizsardzību, Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2024. gada putnu izvēlējusies mazo zīriņu (Sternula albifrons).
Mazo zīriņu Latvijā var novērot samērā reti. Tas ir skaists putns ar smalku balsi un ar ātru, tauriņam līdzīgu lidojumu. Sugas nosaukums labi raksturo atšķirību – pēc izmēra mazākais no visām Eiropā sastopamajām zīriņu sugām – pieaugušam putnam ķermeņa garums no 21 līdz 25 centimetriem, bet svars – ap 45 gramiem. Latvijā mazie zīriņi novērojami vasaras tērpā – tiem ir dzeltens knābis ar melnu galu, melna cepurīte ar baltu pieri, balts ķermenis, gaiši pelēki spārni un oranžas kājas. Abu dzimumu putni izskatās vienādi.
Reklāma
Latvijā mazais zīriņš novērojams no aprīļa vidus līdz septembra vidum, bet ziemu tas pavada Atlantijas okeāna Āfrikas piekrastē. Šie slaidie putni barojas ar sīkām zivīm, vēžveidīgajiem un bezmugurkaulniekiem, tos medījot piekrastēs ūdeņos ar pikēšanas paņēmienu.
“Mazo zīriņu ligzdojošā populācija pēdējos gados nepārsniedz 70 līdz 100 pārus, kuri ligzdo 10 līdz 15 kolonijas jūras piekrastē un Daugavas ielejas saliņās, arī uz jumtiem Rīgā. Īpaši jutīgi ir Latvijas piekrastes liedagos ligzdojošie mazie zīriņi, jo smilšu pludmales siltajā gadalaikā ir iecienīta atpūtas vieta, kur cilvēki nereti dodas kopā ar suņiem, kuri nav pavadā, tā gan izbiedējot perējošus putnus, gan apdraudot putnu olas un mazuļus. Vairākos jūras piekrastes posmos, kur vairākas desmitgadēs perēja mazie zīriņi, cilvēku traucējuma dēļ šie putni vairs neligzdo, piemēram, posmā no Ainažiem līdz Svētupei pēdējo reizi ligzda atrasta 2007. gadā,” stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības 2024. gada putna akcijas koordinators ornitologs Ruslans Matrozis.
Mazo zīriņu ligzdas ir bedrītes, kurās šie putni izdēj divas līdz trīs olas smilšu krāsā ar tumšiem punktiņiem, kas ir labi nomaskētas. Tikai neliela daļa no perējumiem tiek izperēta, jo šo sugu – olas un mazuļus – apdraud plēsīgie putni un zīdītāji, īpaši cilvēku un suņu radītu traucējumu laikā. Daļa mazuļu iet bojā arī vētru un uzplūdu laikā, kad ligzdas tiek noskalotas.
Sākot no 2022. gada Dabas aizsardzības pārvalde putnu ligzdošanas laikā ierobežoja piekļuvi Gaujas, Ķikana un Irbes upju grīvām, lai veicinātu mazo zīriņu populācijas atjaunošanos šajās teritorijās. Uzreiz vēlamais rezultāts netika sasniegts, bet, samazinoties traucējumam ilgāku laiku, sagaidāms, ka mazie zīriņi atgriezīsies ligzdot šajās teritorijās. Pēc ierobežojumu ieviešanas teritorijās mazie zīriņi jau ir novēroti. Līdz ar to ir cerība, ka tie šai teritorijā sāks arī ligzdot.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina putnu ligzdošanas laikā – no maija līdz jūlijam – neplānot masveida pārgājienus gar piekrasti, tādējādi pastiprināti apdraudot piekrastē ligzdojošos putnus, tostarp, mazo zīriņu. Savukārt makšķernieki ir mudināti neradīt traucējumus putnu ligzdošanas laikā, izvairoties ilgstoši atrasties tuvu putnu kolonijām vai vākt jūras izskalotus sausus kokus dedzināšanai, jo tie ir svarīgi liedaga biotopa elementi, kurus izmanto gan putnu mazuļi kā paslēptuves, gan citi liedagos mītošie dzīvnieki.
Mazā zīriņa balss ieraksti, kuri veikti Latvijā, pieejami šeit: https://xeno-canto.org/727877.
Ja izdodas novērot mazo zīriņu dabā, ikviens ir aicināts iesaistīties sabiedriskajā zinātnē un reģistrēt savu novērojumu portālā vai mobilajā lietotnē Dabasdati.lv, jo tie būs noderīgi dati topošajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam. Tie, kuri vēlas iesaistīties piekrastē ligzdojošo putnu uzskaitēs 2024. gadā, ir aicināti sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, rakstot uz e-pastu pasts@daba.gov.lv.
Drīzumā Latvijas Ornitoloģijas biedrība izziņos arī tematisku 2024. gada putna zīmējumu un plakātu konkursu, kurā būs aicināti piedalīties kā mazi, tā lieli mākslinieki neatkarīgi no vecuma un pieredzes mākslā un putnu vērošanā.
Gada putna akciju Latvijas Ornitoloģijas biedrība rīko jau 29. reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017), pļavu tilbīte (2018), mežirbe (2019), zivju dzenītis (2020), laukirbe (2021), svīre (2022), lakstīgala (2023).
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
