Autors: Vladimirs Frolovs
Avots: izstādes kurators
No 1. septembra Latvijas Arhitektūras muzejā M. Pils ielā 19, Rīgā jauna izstāde
Ļeņingradas modernims. 21. gadsimta skatījums.
Izstāde Ļeņingradas modernims. 21. gadsimta skatījums pirmoreiz tika parādīta Pēterburgā Arhitektu namā 2006. gadā. Kurators vēlējās piesaistīt sabiedrības uzmanību ēkām, kas celtas „arhitektūras prombūtnes” laikā un ilgu laiku tika saistītas ar padomju režīma sliktāko pusi: atrautību no pasaules konteksta un kultūras stagnāciju. 20 fotogrāfi, gan pazīstami meistari (Jurijs Molodokovecs, Andrejs Čežins u. c.), gan jaunas zvaigznes (Aleksandrs Gronskis, Marina Jākobsone u. c.) tika aicināti, lai kritiski, ieinteresēti un bez aizspriedumiem palūkotos uz gaistošo Hruščova – Brežneva ēras celtņu iedabu. Tā ir kļuvusi aizejoša vistiešākajā veidā – sabiedrības nenovērtētās minētā laika ēkas bija pirmās, kas celtniecības buma laikā tika pakļautas nojaukšanai. Vai visas „betona kastes” jānoslauka no pilsētas sejas, vai varbūt kādai to daļai piemīt mākslinieciska vērtība? Vai vēlīnā modernisma strāvojumi var kalpot par radošu impulsu māksliniekam un tostarp arī arhitektam? Vēsturniekam atbilde ir skaidra. Protams, arī šajā laikā tika uzceltas ēkas, kuras pelnījušas ilgāku mūžu. Mode nāk un iet, tad atkal atgriežas un, ja vakar visi aizrāvās ar tornīšiem, kolonām un arkām, tad šodien atkal aktuālas kļūst tīras formas un raupjas faktūras. Pašu nesenā aizraušanās vēlāk daudziem šķiet prāta aptumsums.
Tomēr maldīgi ir cerēt, ka modes strāvojumi paši noregulēs un „izfiltrēs” vēlīnā padomju laika mantojumu. Ierēdņu, attīstītāju un masu kultūras intereses bieži vien ir tuvākas, nekā to cilvēku gaume un „oža”, kuri spēj ieskatīties nākotnē. Tāpēc bez pagātnes analīzes – arī mākslinieciskas analīzes – neiztikt. Diemžēl laiks pierādīja kuratora ideju patiesumu. Šodien dažas izstādē iekļautās ēkas, pat ja nav nojauktas, ir piedzīvojušas katastrofālas pārmaiņas. Pie tādām pieder viesnīca „Maskava”, kas ir „ietērpta” jaunās stikla „zvīņās”, kādas projekta autoriem nebūtu rādījušās sliktākajā sapnī. Ir arī pretēji piemēri: arhitekta Aleksandra Žuka projektētā celtne „Oktjabrskij” ir teicami restaurēta.
Rīgā, kur vēlīnā padomju laika projektus raksturo lielāka profesionālā brīvība, nekā tos, kas tapuši pilsētā pie Ņevas, tāpat pastāv 1960.-80. gadu mantojuma saglabāšanas problēmas. Un rīdzinieki, tāpat kā Pēterburgas iedzīvotāji, ir spiesti izvēlēties, vai meklēt padomju laika celtnēs jaunus iedvesmas avotus, vai novērsties no tām kā no apnicīga pagātnes atgādinājuma, vislabāk nojaucot un betona kastes vietā uzbūvējot tādu pašu no stikla.
Izstāde atvērta līdz š. g. 10. oktobrim
Muzejs atvērts: P. 9.00-18.00, O., T., C. 9.00-17.00, Pt. 9.00-16.00, S., Sv. – slēgts
Papildinformācija: tālr. 67220779
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
