Latvijā peldēties ir atļauts 70 peldvietās

Avots: www.sva.gov.lv

Šīs nedēļas laikā peldūdens kvalitāte pārbaudīta 70 Latvijas peldvietās Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Ludzā, Balvos, Rēzeknē, Līvānos, Preiļos un Ādažu, Saulkrastu, Babītes, Engures, Tukuma, Kandavas, Ilūkstes, Daugavpils, Balvu, Dagdas, Aglonas un Rēzeknes novados*. Visās pārbaudītajās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba un peldēties ir atļauts, atzīst Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) vides veselības speciālisti.
Turpmākās divas nedēļas tiks veiktas peldūdens kvalitātes pārbaudes arī citās monitoringā ietvertajās peldvietās. Atgādinām, ka šajā peldsezonā monitorings tiks veikts vienmērīgi visas peldsezonas laikā, katrā peldvietā paņemot piecus ūdens paraugus.

Ņemot vērā vizuālo novērtējumu un analīžu rezultātus, SVA vides veselības speciālisti veic peldūdens tūlītēju novērtējumu, ja nepieciešams nosaka peldēšanās ierobežojumus  -  „Peldēties nav ieteicams” vai „Peldēties aizliegts”. Ja noteikts, ka  „Peldēties nav ieteicams”, tas nozīmē, ka peldēties nevajadzētu maziem bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī cilvēkiem, kas atveseļojas pēc slimošanas vai slimo ar hroniskām kaitēm, cilvēkiem, kam jutīga āda vai ir raksturīgas alerģiskas reakcijas. Apzīmējums „Peldēties aizliegts” liecina par to, ka peldvietas ūdenī konstatētas baktērijas, kas var izraisīt dažādas saslimšanas, piemēram, dizentēriju un salmonelozi.

Simptomi, kas liecina par inficēšanos ar kādu zarnu infekciju ir caureja, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, galvassāpes un drudzis. Dažas stundas pēc peldēšanās sliktas kvalitātes ūdenī uz ādas var parādīties izsitumi, nieze vai dedzināšanas sajūta. Retāk sastopamas auss infekcijas, acu iekaisumi un elpošanas ceļu infekcijas. Jāsaka, ka pēdējos gados par peldūdens izraisītām saslimšanām informācija nav saņemta.

Atgādinām peldētājiem, ka ūdeni var piesārņot ikviens ar akūtu zarnu infekciju slims cilvēks, ja viņš neievēro personīgo higiēnu. Peldūdens kvalitāti ietekmē arī nepietiekami attīrītu notekūdeņu novadīšana ūdens tilpnē, piesārņojumu noplūdes no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm.

Dodoties peldēties dažādos ezeros un upēs, kuros peldūdens kontrole nenotiek, jāpievērš uzmanība tam, vai peldvietas tuvumā atrodas objekti, kas var ietekmēt peldūdens kvalitāti (celtniecības objekti, notekūdens caurules, kanalizācijas akas, ganības, u.c.). Jānovērtē arī tas, vai ūdens tilpnes reljefs nav bīstams.

Kā ziņots iepriekš, kaut arī samazinātā, apjomā, tomēr arī šogad SVA turpina veikt peldvietu ūdens monitoringu, lai sniegtu iedzīvotājiem informāciju par atpūtai piemērotām peldvietām. Tāpat aicinām iedzīvotājus iesaistīties peldvietu ūdens monitoringa veikšanā, lai noteiktu iedzīvotāju iecienītākās peldvietas Latvijā un savāktu informāciju par vides faktoriem, kas ietekmē šo peldvietu ūdens kvalitāti.  

Visās vietās peldēties ir atļauts, arī Lilastes ezerā (Rīgas rajona Ādažu novadā), Jazinka ezerā (Krāslavas rajonā) un Līvānu ezerā Līvānos, kur maijā bija noteikti peldēšanās ierobežojumi.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

27. maijs vēsturē: Kustību sāk ekspresis Rēzekne – Liepāja (26.05.2022)

25. maijs vēsturē: Rīgas Zooloģiskajā dārzā atklāj Tropu māju (24.05.2021)

24. maijs vēsturē: Rīga uzņem Eirovīziju (video) (23.05.2021)

21. maijs vēsturē: Sāk atjaunot Melngalvju namu (20.05.2021)

Vecauce pošas Vasarsvētku svinībām (08.05.2024)