Šī gada jūnijā, gleznainajā Ventas krastā durvis apmeklētājiem vērusi Skrundas muiža. Līdz ar to ir noslēdzies pēdējo trīs gadu laikā viens no vērienīgākajiem vēsturiskā objekta rekonstrukcijas projektiem Latvijā. Skrundas muižas projektēšanas un rekonstrukcijas darbos ieguldīti vairāk kā 1,3 miljoni latu, un šobrīd tā atguvusi savu vēsturisko veidolu.
Skrundas muižas pārvaldnieks ir A/S "Skrundas muiža", kas rūpēsies gan par objekta apsaimniekošanu un viesu labklājību, gan dažādu sabiedrisku pasākumu organizēšanu.
Edgars Vizulis, A/S "Skrundas muiža" valdes loceklis: „Skrundas muižas atjaunošana ir īpaši lolots projekts. Var teikt, ka šis ir mūsu sirds projekts, kuru realizējot, esam izsvēruši katru rekonstrukcijas detaļu, lai atjaunotu to maksimāli tuvu sākotnējam veidolam. Par muižas vēsturisko būvniecību praktiski nav pieejama informācija, un gadu gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, tā kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Esam gandarīti, ka Skrundas muižu izdevies atgriezt dzīvei. Nenoliedzami, tā ir nozīmīga artava Latvijas kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanā, kā arī tūrisma veicināšanā.”
Skrundas muiža – darba devējs un jauns novada simbols
Līdz ar atjaunošanu Skrundas muiža pieejama ikvienam interesentam, jo tā veidota kā sabiedrisks objekts - tūrisma un atpūtas centrs. Skrundas muižā radītas jaunas darbavietas, kopumā nodarbinot aptuveni 20 vietējos iedzīvotājus.
Nellija Kleinberga, Skrundas novada domes priekšsēdētāja: „Par restaurēto Skrundas muižu ir ļoti liels gandarījums, galvenokārt tādēļ, ka rekonstrukcijas darbi īstenoti tik profesionāli un kvalitatīvi. Skrundas muiža nenoliedzami ir daļa no Skrundas – tās vēstures un šodienas. Kā vienu no lielākajiem ieguvumiem līdz ar muižas rekonstrukciju vērtējam radītas jaunas darbavietas, kas Latvijas reģionos ir īpaši būtiski. Tāpat prognozējam, ka muiža varētu būtiski sekmēt gan pašmāju, gan ārvalstu tūristu pieplūdumu, kas pilsētai un novadam ir stratēģiski svarīgi. Iespējams, ka Skrundas muiža varētu kļūt par jaunu, skaistu novada simbolu, par ko līdz šim viennozīmīgi uzskatīts lokators.”
Latvijas Būvnieku asociācijas vērtējumā par gada labākajām būvēm Latvijā 2011. gadā Skrundas muiža saņēma godpilno trešo vietu nominācijā „Rekonstrukcija”, kā arī ekspertu atzinumu par celtniecības darbu augsto kvalitāti.
Skrundas muižā ierīkoti 12 individuāli iekārtoti viesnīcas numuri ar tematiskiem nosaukumiem, konferenču centrs, vasaras terase, vairākas banketu zāles, kā arī restorāns, kura šefpavāre ir Gunta Andersone-Steponavičus (iepriekš šefpavāre Jaunmoku Pils restorānā). Kopumā Skrundas muižā iespējams izguldīt līdz pat 80 personām, savukārt banketu un semināru telpās var uzņemt līdz pat 200 cilvēkiem.
Rekonstruētajā Skrundas muižas ēkā īpaši padomāts par funkcionalitāti un komfortu cilvēkiem ar kustību traucējumiem – šim nolūkam izveidots lifts, kā arī speciāli aprīkoti numuriņi.
Skrundas muižā un tās teritorijā plānots organizēt arī koncertus, gada tirgus un citus sabiedriskus pasākumus. Patlaban Skrundas muižas kompleksā tiek labiekārtots arī parks, kur divi ievērojami ozoli vecuma un izmēra dēļ pretendē uz dižkoka statusu.
Par Skrundas muižu
Saskaņā ar Latvijas vēsturnieka Artura Heniņa pētījumiem Skrundas muiža vērtējama kā Mežotnes pils miniatūrkopija, un visticamāk tās celtniecībā izmantots Johana Georga
Ādama Berlica Mežotnes pils projekts. Johans Georgs Ādams Berlics (1753—1837) bija vācu arhitekts, kurš projektējis klasicisma pilis Mežotnē, Durbē un Kazdangā. Turklāt gan Mežotnes pilī, gan Skrundas muižā saskatāma līdzība ar pasaulslavenā itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi veidoto Elejas pils projektu.
Skrundas muiža atrodas augstā Ventas krastā, un tā celta klasicisma stilā 19. gadsimta pirmajā pusē. Hronikās un pašvaldības nekustamā īpašuma sarakstos Skrundas muiža minēta arī kā pils.
Skrundas muižas rekonstrukcijā līdzekļus investējis un projektu realizējis uzņēmums „Anderson Baltic”, kurš to iegādājās Skrundas pašvaldības rīkotajā izsolē 2006. gadā par 93 tūkstošiem latu. Rekonstrukcijas process ilga 5 gadus, jo bija ļoti sarežģīts un darbietilpīgs. Pēc objekta tehniskās ekspertīzes atklājās, ka nepieciešams veikt pārsegumu nomaiņu, jo to izliece bija lielāka nekā pieļaujamā. Līdz ar to visas iekšējās konstrukcijas bija jāizbūvē no jauna, atstājot tikai ārsienas. Savukārt pamatu stiprināšanā izmantotas modernās betona injekciju tehnoloģijas. Skrundas muižas rekonstrukcijas projekta autori ir SIA „Lauku dzīve” arhitekti Ulvis un Karīna Ābiķi. Galvenais būvuzņēmējs ir uzņēmums „Armostil”.
Skrundas muižas rekonstrukcijā ieguldītas investīcijas vairāk nekā 1,3 miljonu latu apmērā, un daļa no finansējuma piesaistīta arī no ES programmas tūrisma attīstībai.
Latvijas Būvnieku asociācijas skatē „Gada labākā būve Latvijā 2011.” Skrundas muiža nominācijā „Rekonstrukcija” saņēma godpilno trešo vietu. Skrundas muiža ir arī Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedrs. Vairāk informācijas par Skrundas muižu var aplūkot mājas lapā www.skrundasmuiza.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
