Skrundas muiža atrodas augstā Ventas krastā, un tā celta klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā. Muižu pamatoti dēvē arī par Mežotnes pils miniatūrkopiju – tās arhitektūras un vizuālo aprišu dēļ, kas Latvijas vēsturnieka Artura Heniņa pētījumos, tostarp izdevumā "Ventas sakta" skaidrots ar muižas celtniecībā izmantoto Johana Georga Ādama Berlica Mežotnes pils projektu. Dažādās hronikās un pašvaldības nekustamā īpašuma sarakstos Skrundas muiža minēta arī kā pils.
Skrundas muižas pils – "klasicisma saulrieta pēdējais stars"
Reklāma
Skrundas muiža ir raksturīgs arhitektūras klasicisma stila modelis – simetrisks, proporcionāls, hormonisks un vienkāršs. Muiža celta ar tiem pašiem kompozīcijas klucīšiem, ar kādiem kungu mājas veidotas Blīdenē, Durbē, Laidos, Padurē, Pastendē, Lēnās, Mežotnē, Svitenē, Vircavā, Elejā u.c.
Skrundas muižas pils arhitektūra glabā daļu no pasaules kultūras. Proti, laika periodā, kad grāfs Žano Mēdems gatavojās celt Elejas pili, piesaistot pasaulslaveno itāļu arhitektu Džakomo Kvarengi, Elejas grāfa no Berlīnes ataicinātais arhitekts un būvdarbu vadītājs Johans Georgs Ādams Berlics pasteidzās izpalīdzēt Mežotnes īpašniekam Frīdriham fon Līvenam, Mežotnei nokopēdams Elejai domāto projektu. Savukārt Mežotnes pils otrā stāva plāns, forma un izmēri precīzi atbilst 45 gadus vēlāk celtās Skrundas pils pamatstāva visu telpu izkārtojumam!
Abām ēkām un iekštelpām ir ne tikai vienāda forma, bet arī vienādi izmēri. Atšķirībā no Mežotnes pils, Skrundas pilij nav pirmā stāva – tā vietā zem abu galu korpusiem pamatos ir pagrabi. Tāpat Skrundas pilī nav trešā stāva – tā vietā ir bēniņi, kuros izbūvētas tikai divas telpas ar logiem portika kolonnu fasādē.
Ēkai raksturīgas fasādes portika kolonnas, lieli un stāvi sešrūtšu logi pamat stāvā un mazi četrrūšu kvadrātlodziņi augšas stāvos. Tāpat ēkai ir tik raksturīgie šķērskorpusi, izteikti flīģeļi, kam augšā lieli pusloka logi. Savukārt apakšā galvenajiem logiem un durvīm abās pusēs ir šauri un gareni sānu logi. Johana Berlica iezīmētie lokveida puslogi sānkorpusa galos bija redzami vien senākajās fotogrāfijās. Visos jumtgales zelmiņos ir apaļi caurumi.
Skrundas pils tapa vēl desmit gadus pēc Johana Berlica nāves, un vēsturnieks A. Heniņa vārdiem runājot, Latvijas arhitektūras vēsturē tā iezīmē klasicisma saulrieta pēdējo staru.
No kungu nama ar diviem flīģeļiem līdz aptiekai un skolai
Būves gads uz Skrundas muižas ēkas fasādes nav iekalts, taču saskaņā ar dokumentāciju tā celta 1849. gadā – no ķieģeļiem, uz akmens pamatiem, zem dakstiņu jumta. Skrundas muiža, kungu nams, skrundinieku vidū saukta arī par pili, tika celta nomnieka grāfa Gustava fon Lamsdorfa saimniekošanas laikā, kurš te ieradās no Sanktpēterburgas pavadīt skaistas vecumdienas.
Laika gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, jo pēc muižkungu mājvietas un nežēlībā kritušu augstmaņu patvēruma kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Piemēram, 1870. gada 24. martā izziņoja Skrundas muižas renti uz 12 gadiem, obligāti paredzot telpas arī pasta stacijai.
Skrundas muiža pārdzīvojusi arī 1905. gadu, kad te uzturējās karaspēks, un abus pasaules karus. Lielākie postījumi muižai tika nodarīti 1915. gadā, kad Venta pie Skrundas bija robeža, kur krievu armija gribēja apstādināt vācu uzbrukumu.
Savukārt 1931. gada rudenī muižas pilī tika atvērta pirmsskolas klase, 1938. Gadā tā bija kļuvusi par pilnu sešklasīgu pamatskolu un savu misiju pildīja 30 gadus. Muižas viducī ar logiem un durvīm uz Ventas pusi atradās vienīgā zāle svinībām un rīta lūgšanām, starpbrīžu pastaigām un vingrošanai, kora dziedāšanai, kā arī gala eksāmenu telpa. Pēcāk tur atradās internāta mācību telpas ar soliem un tāfelēm.
Skrundas muižas vēsturiskajās aprisēs ļauj ielūkoties kāda inženiera 1885. gada 16. septembrī atspoguļotais apraksts, kas ir precīzākais un plašākais, kāds sastopams. Tiesa, šajā laikā ēkā jau bija izvietota arī aptieka.
Ēkas cokols un sienas bija apmestas no ārpuses. Ēka sastāvēja no vienstāvīga galvenā korpusa, kuram no abām pusēm pieslējās divi divstāvīgi flīģeļi. Galvenajam korpusam bija divi lieveņi, savukārt ieejas durvīm – seši pakāpieni. Galvenajā muižas korpusā atradās vairākas telpas. Lielajā zālē, kas izlīmēta ar tapetēm, atradās figūrām rotāta krāsns, bet viesistabā – parketa grīda un kamīns.
Apakšstāva labajā spārnā kopā bija 5 telpas, kas savā starpā savienotas ar gaiteņiem un kurās atradās divas tumšu podiņu krāsnis. Uz augšējo stāvu veda gaitenis un koka kāpnes, kam sienu krāsojums atgādināja marmoru, - tur atradās 5 telpas ar trim podiņu krāsnīm. Zem labā spārna atradās 4 atsevišķi velvju pagrabi – katrs ar nelielu logu.
Kreisā spārna priekšā atradās ķieģeļu lievenis, bet pašā flīģelī virtuve ar krievu krāsni, plīti un atsevišķu katlu, kā arī 4 dažāda izmēra telpas ar 3 podiņu krāsnīm. Savukārt zem šī spārna atradās pagrabs ar 5 atsevišķām telpām, trīs krāsnīm un vienu aku ar sūkni.
Teika par Skrundas pilskalna eju
Kāda teika vēsta, ka Skrundas pilskalnā esot kāda eja, kas ved pa zemes iekšieni un kuru varot atrast mēnesnīcā. Tajā esot arī akmentiņš, kuram pieduroties, atveras ejas gals.
Kā liecina A.Heniņa pētījumi, teikas motīvs ir nevis pilskalns, bet gan pati muižas pils, kuras dienvidu spārna velvēto grieztu pagrabā ar ķieģeļu grīdu, kas kalpojis par virtuvi, ir bijusi aka ar rokas sūkni.
Atjaunotā Skrundas muiža - grezna "sakta" Ventas krastā
Šobrīd Skrundas muižā ierīkoti 12 individuāli iekārtoti viesnīcas numuri ar tematiskiem nosaukumiem, konferenču centrs, vasaras terase, vairākas banketu zāles, kā arī restorāns, kura šefpavāre ir Gunta Andersone-Steponavičus, kura iepriekš darbojusies "Četri balti krekli" projektā "Humors & zupas". Kopumā viesnīcas numuriņos iespējams izguldīt 80 personas, savukārt banketu un semināru telpās var uzņemt aptuveni 150 cilvēkus.
Restaurētajā Skrundas muižas ēkā īpaši padomāts par funkcionalitāti un komfortu cilvēkiem ar kustību traucējumiem – šim nolūkam izveidots lifts, kā arī speciāli aprīkoti numuriņi.
Skrundas muižā plānots organizēt arī koncertus, gada tirgus un citus sabiedriskus pasākumus, kur muižas teritorijā maksimālais apmeklētāju skaits var sasniegt pat 200 cilvēkus. Patlaban Skrundas muižas kompleksā tiek labiekārtots arī parks, kur divi ievērojami ozoli vecuma un izmēra dēļ pretendē uz dižkoka statusu.
Par Skrundas muižu
Skrundas muižas rekonstrukcija tika uzsākta 2006. gadā, kad to par 93 tūkstošiem latu iegādājās SIA Andersen Baltic līdzīpašnieki. Rekonstrukcijas process bija ļoti sarežģīts un darbietilpīgs, jo pēc nopietnas objekta izpētes atklājās, ka daudzviet nepieciešams injicēt betona šķīdumu. Tāpat bija nepieciešams stiprināt pamatus un veikt pārseguma demontāžu, jo to izliece bija lielāka nekā pieļaujams un līdz ar to praktiski viss bija jābūvē no jauna. Skrundas muižas rekonstrukcijas projekta autori ir SIA Lauku dzīve arhitekti Ulvis un Karīna Ābiķi. Galvenais būvuzņēmējs ir Saldus uzņēmums AZ-Inter.
Skrundas muižas rekonstrukcijā ieguldītas investīcijas vairāk nekā 1,3 miljonu latu apmērā, daļu finansējuma piesaistot arī no ES programmas tūrisma attīstībai.
Latvijas Būvnieku asociācijas skatē "Gada labākā būve Latvijā 2011". Skrundas muiža nominācijā "Rekonstrukcija" saņēma godpilno trešo vietu. Skrundas muiža ir arī Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedrs.
Vairāk informācijas par Skrundas muižu iespējams aplūkot www.skrundasmuiza.lv
