Pateicoties Centrālās
statistikas pārvaldes (CSP) publicētajiem datiem,
pavisam nesen bija iespējams iepazīties ar skaitļiem, kas, saskaņā ar pēdējās
(2011. gada) tautas skaitīšanas datiem, raksturo Latgales latviešu* (latgaliešu)
valodas stāvokli šodien – valodas lietotāju kopējo skaitu Latvijā un to
īpatsvaru dažādos valsts reģionos, kā arī dažādās iedzīvotāju vecuma grupās.
Atzīstot, ka tieši
šāda veida un kvalitātes informācija ir labākais pamats diskusijai (un tai
obligāti nepieciešamajām sekojošām praktiskām darbībām) par Latgales latviešu
valodu un reģionu plašākā skatījumā, izmantosim CSP visnotaļ izsmeļošās
interneta mājas lapas piedāvātās iespējas
un salīdzināsim pagājušā gadsimta 30-to gadu un šodienas Latgali. Galvenokārt
attiecībā uz reģiona pamatvērtībām – cilvēkiem un valodu.
Reklāma
Iedzīvotāju skaits
1930. gadā Latgalē
dzīvoja nedaudz vairāk kā 540.000 iedzīvotāju, no kuriem gan aptuveni
40.000 toreizējā Jaunlatgales apriņķa pagastos (vietas, kuras mēs šodien
pazīstam kā Abreni), kas pašlaik jau atrodas Krievijas federācijas sastāvā.
Tātad, salīdzinot situāciju ar mūsdienām, pareizāk būtu teikt, ka tagadējās
Latgales teritorijā 1930. gadā dzīvoja aptuveni 500.000 iedzīvotāju.
Salīdzinājumam – pēc pēdējās (2011. gada) tautas skaitīšanas datiem Latgales
reģionā pašlaik dzīvo vairs tikai 304.000
iedzīvotāju.
Neapšaubāmi – jau
pagājušā gadsimta 20-tajos un 30-tajos gados bija vērojama tendence Latgales
iedzīvotājiem izceļot (galvenokārt) uz Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem (tā
laika posmā starp 1925. un 1930. gadu no Latgales izceļoja aptuveni 40.000
iedzīvotāju), taču tad Latgale šādu izceļošanu varēja "atļauties", jo tajā pašā
laika posmā Latgalē bija vērojams aptuveni tikpat liels iedzīvotāju skaita
dabīgais pieaugums (samērā augstās dzimstības dēļ). Ne velti arī pašreizējie
CSP dati uzrāda, ka Latvijā nav nevienas (!) pašvaldības, kurā nebūtu kaut viena
Latgales latviešu valodas lietotāja – vismazāk ir Vaiņodes novadā – 8 cilvēki.
Ievērojamu ietekmi –
sevišķi uz reģiona nacionālo sastāvu – ir atstājis arī 2. Pasaules karš,
tam sekojošā Padomju Savienības okupācija un tās laikā realizētā reģiona
industrializācijas politika, kura nozīmēja neizbēgamu viesstrādnieku iepludināšanu
ar tai līdzi nākošo reģiona krieviskošanu, kas apjomu ziņā nav salīdzināma pat
ar tiem vairākiem iepriekšējiem gadu simteņiem, kuru laikā Latgale atradās
cariskās Krievijas sastāvā.
Vēl 1989. gadā
Latgales reģionā dzīvoja 422.000 iedzīvotāju. No tiem vairs tikai
166.000 bija latvieši, salīdzinot ar 308.000 latviešu 1930. gadā.
Procentuāli tas nozīmē, ka latviešu skaits Latgalē samazinājās no 60% (1930. gadā)
uz 39% (1989. gadā).
Valoda
Saistībā ar Latgales
latviešu valodas jautājumu ir izdalāmi vairāki interesanti fakti gan attiecībā
uz 1930. gada, gan pēdējās tautas skaitīšanas laikā izdarītajiem novērojumiem un
pielietotajām metodēm.
1930. gadā gandrīz
visi 100% Latgales latviešu runāja tieši latgaliski, to apliecina arī 2011. gada
dati, kad vairāk kā 80% no Latgales latviešiem lieto šo latviešu valodas
paveidu ikdienā. Pie tam Latgalē šodien
varam nereti sastapt kādu krievu, baltkrievu, ukraini vai poli, kas pārvalda
tieši Latgales latviešu, nevis t.s. oficiālo latviešu literāro valodu. Netieši
līdzīgu situāciju iespējamība ir minēta 1930. gada tautas skaitīšanas datu
apkopojumā, sadaļā "Tautība. VIII. Pārskats par pārgrozībām iedzīvotāju
nacionālā sastāvā". Tajā, runājot par austrumu pierobežas apgabaliem, norādīts,
ka tajos dzīvojošie tautību neuzskata par tik svarīgu un sauc sevi par "vietējiem" vai katoļiem. Runā vienādi labi 2 vai 3 valodās, parasti (Latgales)
latviešu, poļu, krievu vai baltkrievu un vienlīdz labi var sevi uzdot par piederīgiem
attiecīgajām tautībām. Šādi pagātnes un tagadnes Latgales piemēri pierāda
apgalvojumu, ka cittautiešus Latgalē ar latgaliešu valodas palīdzību var
integrēt vienlīdz labi vai pat vēl labāk nekā izmantojot oficiālo latviešu
literāro valodu.
Jāatzīmē, ka līdz
Padomju varas okupācijai arī citu tautību pārstāvji Latgales latviešu valodu
izmantoja par pamatu savstarpējā saziņā, tātad faktiskais valodas lietotāju
skaits bija tuvs kopējam iedzīvotāju skaitam reģionā. Šādā rakursā statistikas
dati ir katastrofāli – Latgales latviešu valodas lietotāju skaits Latvijā
samazinājies no 28% uz 8% no kopējā iedzīvotāju skaita.
Par spīti
dramatiskajām pārmaiņām Latgales reģiona iedzīvotāju sastāvā un Latgales
latviešu valodai postošo laiku, kas, diemžēl, aizsākās jau 1934.gadā un lielākā
vai mazākā mērā vēl nav beidzies šodien, visā Latvijā šo valodu ikdienā
lietojošo cilvēku skaits pārsniedz Latgalē dzīvojošo latviešu skaitu – 164.5 tūkstoši
pret 136 tūkstošiem. Tomēr neko nemainot arī šis skaitlis turpinās sarukt,
sevišķi, ja mēs skatāmies uz Latgales latviešu valodas lietotāju sadalījumu pa
vecuma grupām. Sīkāk var papētīt: www.lakuga.lv
Noslēgumā
Vairāku gadu garumā daudzi varēja spekulēt ar pieņēmumiem, cik tad īsti
ir tādu cilvēku, kas vēl lieto Latgales latviešu valodu? Vairāk vai mazāk
objektīvi, atkarībā no tā, kā tika uzdots un izprasts 2011. gada tautas
skaitīšanas attiecīgais jautājums, šobrīd mums ir pirmie statistikas dati, kas reizē
parāda šīs dienas neglaimojošo situāciju.
Ir jāsaprot, arī Latgales latvieši izturēja vairāku gadu simtu intensīvo
dažādu varu spiedienu, kultūras, reliģiskos, drukas un dažādus citus sociālos ierobežojumus,
vienlaicīgi no pirmsākumiem attīstot sev raksturīgo un no pārējiem latviešu apdzīvotajiem
novadiem atšķirīgo latviešu valodā un kultūrā. Ja ne Latgales latvieši, tad
šodien Latgale vairs nebūtu Latvija. Latvijas nedalāmības pamatā ir Latgales
latviešu kultūras (caur to – reģionālās pašapziņas) stiprināšana, kas savulaik
gana veiksmīgi ir pierādījusi savu spēju pastāvēt, saliedēt un pretoties
jebkādam latviešiem nedraudzīgam spiedienam.
Nevajag uzskatīt, ka Latgalē dzīvojošie latvieši ir "nepareizi", bet
jāveicina savstarpēja visu latviešu sapratne par to, ka latviešu valoda un
latviskums var būt dažāds. Ja latvietim (neatkarīgi no tā, vai dzīvo Liepājā
vai Rēzeknē) trūkst izpratnes par Latgales latviešiem, tad viņam faktiski
trūkst izpratnes par sevi – kā latvieti. Būtu labi, ja pārējo kultūrvēsturisko
novadu latvieši par Latgales latviešiem zinātu kaut vai ceturto daļu no tā, ko
mēs zinām par pārējās Latvijas vēsturi, literatūru... jā, arī pareizrakstības
noteikumiem attiecīgajā otrajā latviešu valodas paveidā.
Apsveicama ir Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā
Saliedētības programma, kurā atsevišķa sadaļa veltīta arī Latgalei – tas ir
kaut vai neliels, bet tomēr sākums reālai valsts rīcībai atbilstoši Valodas
likumā noteiktajam, Kultūras ministrija vasaras sākumā sarīkoja konferenci
Vārkavā, uz kuru aicināja speciālistus dažādās jomās, lai apspriestu jautājums,
kas saistīti ar Latgales latviešu valodas juridisko statusu, lietojumu
plašsaziņas līdzekļos, valodas un kultūras pupularizēšanu un izglītības jomu.
Izglītības un zinātnes ministrijā apstiprināšanai iesniegts Latgales skolotāju
nevalstiskās organizācijas izstrādātais Latgales latviešu valodas mācīšanas
standarts. Jau nākamajā gadā gaidām regulārus raidījumus Latgales latviešu valodā
gan valsts televīzijā, gan radio.
Jāapdomā, vai līdzekļi (vismaz to daļa), kas līdz šim tērēti dažādu
neefektīvu cittautiešu integrācijas pasākumu nodrošināšanai, būtu lietderīgāk izlietojami
Latgales un pārējās Latvijas latviešu savstarpējai integrācijai?
Plašāki secinājumi un konkrēti
priekšlikumi noteikti tiks izstrādāti 3. Pasaules latgaliešu saietā un konferencē "Latvejis
naatkareibys laiks – Latgolys īspieja voi izniceiba" Rēzeknē šī
gada augusta sākumā. Sekojiet līdzi informācijai: www.lakuga.lv
LR 11.Saeimas deputāts Juris Viļums, juris.vilums@saeima.lv
* Lai izvairītos no liekiem pārpratumiem, vispirms ir
vēlreiz skaidri jādefinē pamatjēdzieni. Ar ko atšķiras latvieši no
latgaliešiem? Ar ko atšķiras latviešu un latgaliešu valodas? Termins "latgalieši" aktīvi tiek lietots tikai kopš 20. gs. sākuma, kad to popularizēt
sāka Francis Kemps, aicinot ar šo vārdu aizvietot līdz tam tieši Rīgā vairāk
lietoto "inflantieši". 1917. gada Lagales kongresa lēmumā ir skaidri rakstīts: ""Mes Latgolas latwiši, apsawinodami
ar Wydzemes un Kurzemes latwišim, paturam sowu pašwaldibu, pylnu tisibu pošim
nusacit par sewi woludas (..)
waicojuma ziniā" ("Drywa", 01.05.1917.). Tātad latgalieši ir Latgales latvieši
un latgaliešu valoda ir latviešu valoda. Ja skatāmies no Valsts valodas likuma
puses, tad Latgales latviešu valoda ir latviešu valodas paveids, tādā gadījumā jāpaskaidro, ka arī šī raksta tapšanai
izmantotā, t.s. oficiālā "latviešu literārā valoda" ir latviešu valodas paveids
un no likumdošanas skatu punkta nav uzskatāma par vienīgo pareizo valsts
valodu.
Ne visi latgalieši dzīvo Latgalē un ne visi, kas dzīvo
Latgalē, ir latgalieši. Domstarpības neizbēgamas, ja jēdzienu skaidrojumi
atšķiras, nereti terminu "latgalieši" attiecina uz pilnīgi visiem Latgales
iedzīvotājiem (neatkarīgi no tautības un lietotās valodas), tā rezultātā rodas
ne viens vien pārpratums, tādēļ šajā rakstā pamatā lietoti termini "Latgales
latvieši" un "Latgales latviešu valoda" vēl jo vairāk parādot, ka viss
latgaliskais ir neatņemama latviešu nācijas vērtība. Latgales latviešu un
pārējo kultūrvēsturisko novadu latviešu izpratne par latviešu valodu, latviešu
literatūru, latviešu kultūru ir nedaudz atšķirīga, tāpat kā atšķirības ir
vēsturiskajā pieredzē, demokrātijas principu attīstībā un pat likumā noteikto
tiesību izpratnē. Atšķirības ir arī valodas apgūšanā – ja viena daļa latviešu
dzimto valodu apgūst skolā, tad otrai latviešu daļai tā jāapgūst tikai
pašmācības ceļā.
