Autors: Jurs Viļums
Avots: Reformu partija
Priecē, ka Laimdotas Straujumas sastādītais kabinets ir apņēmies turpināt iepriekšējās valdības laikā uzsākto Latgales programmu.
Gan šī, gan vēl jo vairāk citu punktu saistībā var rasties jautājums, kas tieši valdības deklarācijā tiek izprasts ar terminu „reģions”? Deklarācijā tas minēts vairākkārtēji: vairosim nodarbinātību reģionos; stiprināsim reģionus un nodrošināsim to attīstību; novērsīsim augstākās izglītības programmu nelietderīgu dublēšanos viena reģiona ietvaros; lemsim par līdzekļu pārdali Eiropas Savienības fondu aktivitātēm, (..) primāri radot jaunas darbavietas Latvijas reģionos; izstrādāsim jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojektu, kas (..) nodrošinās līdzsvarotu, reģionāli sabalansētu resursu pieejamību.
Reklāma
Protams, priecē, ka formāli valdības deklarācijā ir padomāts par reģioniem, taču, vai kāds no topošās valdības sastāva var patiešām vārdā nosaukt kaut vienu Latvijas reģionu, kas ir domāts šī dokumenta ietvaros?
Jā, mums Latvijā ir izveidoti plānošanas reģioni kā atvasinātas publiskās personas, bet vēl ir statistikas reģioni, atkritumu apsaimniekošanas reģioni, īpaši atbalstāmie reģioni un arī Rīgas reģions, par reģioniem Latvijā dažbrīd tiek saukti bijušo rajonu teritorijas (piemēram, Jēkabpils, Cēsu, Ludzas reģions), te var piesaukt kultūrvēsturiskos reģionus (piemēram, Sēlija…). Visbeidzot katrai valsts iestādei ir savs, struktūrvienību izvietojumā balstīts, iedalījums (Viduslatgale, Ziemeļaustrumvidzeme, Dienvidrietumkurzeme utml.) un reti kad šie atsevišķi radītie „reģioni” sakrīt ar citas iestādes kabinetos izdomātā iedalījuma robežām. Viens no piemēriem ir arī Saeimas vēlēšanu apgabali.
Faktiski ir godīgi jāatzīst, ka Latvijā reģionālā reforma tā arī nav notikusi – šobrīd nav Latvijā neviena administratīvā reģiona! Neizskatās, ka nākamā gada laikā tiksim kaut vai par soli tiem tuvāk.
Vēl jo vairāk deklarācijas katlā kopā ar neesošajiem Latvijas reģioniem ielikti arī starptautiskie regioni, piemēram: stiprināsim NATO klātbūtni reģionā, nodrošināsim Latvijas interešu īstenošanu divpusējo, reģionālo un globālo ārpolitikas izaicinājumu kontekstā…
Otrkārt, valdības deklarācijā nav ne vārda par Latgales latviešu (latgaliešu) valodu – pazaudēts iepriekšējās valdības, tā sauktais, „turpinātības princips”. Vai tiešām šī būs pēctecības valdība? Šo pāris gadu laikā faktiski bez valdības atbalsta, tomēr tai netraucējot, esam tikuši pie raidījumiem Latvijas televīzijā un Latvijas radio, Valsts valodas centrā atjaunota latgaliešu rakstu valodas ortogrāfijas apakškomisijas darbība, pavisam drīz gaidām pirmo interaktīvo latgaliešu valodas ābeci, 2014. gada valsts budžetā jau ir apstiprināts finansiāls atbalsts pasaules latgaliešu kongresa rezolūcijā paredzētajiem darbiem, kas saistās ar Latgales latviešu (latgaliešu) valodas iedzīvināšanu Latvijas valsts izglītības sistēmā.
Man joprojām nav saprotams, kāpēc no iepriekšējās valdības deklarācijas uz jauno nav pārņemts punkts: „Veicināsim reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu un attīstību, stiprinot reģionu identitāti kā kopīgās nacionālās identitātes daļu. Atbalstīsim latviešu valodas izlokšņu bagātību, stiprināsim latgaliešu valodu kā vēsturisku latviešu valodas paveidu.” Ne tikai latgaliešiem, bet arī lībiešiem un suitiem vairs nav ko meklēt kaut vai morālu atbalstu šīs valdības skaistajos paziņojumos.
Šo teksta daļu, kas attiecas uz latgaliešu valodu arī no Saeimas tribīnes teicu latgaliski, lai sabiedrībai parādītu, ka neatkarīgi no tā, kas ir vai nav rakstīts valdības deklarācijā, Latvijas valstī ir spēkā likumdošana, kas ir apņēmusies sargāt, aizstāvēt un attīstīt latgaliešu rakstu valodu un līdz ar to tai ir tiesības tikt lietotai un skanēt visas Latvijas valsts norisēs, arī no Saeimas tribīnes. Solvitas Āboltiņas mēģinājums man neļaut turpināt runu latgaliski tikai norāda uz to, ka viņa pati nepārzina Saeimas kārtības rulli, kuru nevienā punktā netiku pārkāpis. Ja tas vēl joprojām sabiedrībai un atsevišķiem Saeimas deputātiem nav skaidrs, tad viņiem tas ir jāapgūst un esmu gatavs turpināt skaidrojošo darbu.
Visbeidzot par valdības veidošanas procesu. Jāsaka – pat neskaidri izteiktais valsts prezidenta uzdevums – izveidot labāku valdību par iepriekšējo, tomēr nav izpildīts. Ir mēģināts valdībā iekļaut plašāku lēmējvaras (tātad Saeimas) pārstāvniecību, bet vai tas jau pamatā nav pretrunā ar principu, ka lēmējvarai jābūt šķirtai no izpildvaras?
Uztrauc, ka tā visa rezultātā mums var sanākt kā senajā teicienā: kas der visam, tas neder nekam.
Jau no paša sākuma esmu bijis par to, lai savu darbu turpina pildīt līdzšinējā valdība, jo par to jau biju vienreiz nobalsojis un jau esmu devis tai savu atbalstu strādāt līdz pat nākamajām vēlēšanām. Nezinu ar kādiem šantāžas paņēmieniem tika panākta Valda Dombrovska atkāpšanās, bet par šo Laimdotas Straujumas izveidoto valdību nevarēju balsot, jo uzskatu, ka Latvija tomēr ir pelnījusi (un ir spējīga izveidot) labāku valdību – iepriekšējās darbs to gana veiksmīgi pierādīja!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
